Finanšu ministrijas infografika
Pārpalikums vērojams gandrīz visos budžeta līmeņos, izņemot valsts pamatbudžetu, kur deficīts septiņos mēnešos pieaudzis līdz 413,1 miljonam eiro. Turpretī valsts speciālajā budžetā bija pārpalikums 360,5 miljonu eiro pārpalikums, pašvaldību budžetā - 43 miljonu eiro pārpalikums, savukārt citu atvasināto publisko personu (augstskolu un zinātnisko institūtu) budžetā – 60,7 miljonu eiro pārpalikums.
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada septiņos mēnešos bija 11,4 miljardi eiro apmērā, kas ir par 1,1 miljardu eiro jeb 10,3% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Augot privātajam patēriņam un vidējai darba samaksai, kopbudžeta nodokļu ieņēmumi (ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) šā gada septiņos mēnešos palielinājās par 509,1 miljonu eiro jeb 6,3% un sasniedza 8,6 miljardus eiro. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu pieaugumu lielā mērā nodrošināja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumu kāpums. VSAOI kopbudžetā (neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) saņemtas teju 3 miljardu eiro apmērā, kas ir par 195,7 miljoniem eiro jeb 7% vairāk. Ieņēmumus valsts budžetā (pensiju 1. līmenis) turpina ietekmēt likmes 1 procentpunkta pārdale no pensiju 2. līmeņa uz 1. līmeni, kas veikta 2025. gadā. Uz to norāda ieņēmumu samazinājums valsts fondēto pensiju shēmā (pensiju 2. līmenis) septiņos mēnešos par 18 miljoniem eiro jeb 3,8%.
PVN ieņēmumi septiņos mēnešos, salīdzinot ar periodu pirms gada, pieauga par 178,8 miljoniem eiro jeb 7,9% un bija 2,4 miljardi eiro. VID dati liecina, ka PVN iemaksu lielāko pieaugumu nodrošināja nodokļu maksātāji tirdzniecības, pakalpojumu, energoapgādes un apstrādes rūpniecības nozarēs. Atbilstoši CSP datiem mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums jūnijā faktiskajās cenās pieauga par 8,7%, salīdzinot ar 2025. gada jūniju, tādējādi sekmējot PVN iemaksu pieaugumu.
Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklis iekasēts 1,6 miljardu eiro apmērā un, salīdzinot ar 2025. gada septiņiem mēnešiem, ieņēmumi pieauga par 66,7 miljoniem eiro jeb 4,3%. Nelielo pieaugumu noteica ar nodokli neapliekamā minimuma palielināšana par 40 eiro līdz 550 eiro mēnesī no šā gada 1. janvāra, jo darba samaksas fonds, par kuru samaksāti nodokļi, atbilstoši VID datiem septiņos mēnešos pieauga par 5,2%. Darba samaksas fonda pieaugumu tautsaimniecībā ietekmēja gan darba ņēmēju skaita, gan vidējās darba samaksas pieaugums, kā arī minimālās algas paaugstināšana par 40 eiro līdz 780 eiro mēneši no šā gada sākuma.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi 2026. gada septiņos mēnešos sasniedza 505,8 miljonus eiro, kas ir par 42,6 miljoniem eiro jeb 7,8% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Ieņēmumu samazinājumu galvenokārt noteica zemākas iemaksas no finanšu nozares, jo vairākas lielākās bankas, ņemot vērā mazāku peļņu un kapitāla stiprināšanas pasākumus, šogad dividendes neizmaksāja vai izmaksāja mazākā apmērā. Tāpat samazinājums skaidrojams ar nodokļu likumdošanas izmaiņām un nodokļu maksātāju uzvedību 2024. gada nogalē, kad tika veikta lielāka peļņas apjoma sadale, uzņēmumiem izmaksājot dividendes fiziskām personām, jo no 2025. gada ienākumu pārsniegumam virs 200 000 eiro tiek piemērota IIN papildlikme 3% apmērā (nodoklis tika samaksāts 2025.gada janvārī).
Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu perioda plāns (neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) tika izpildīts 98,9% apmērā jeb ieņēmumi bija par 95,7 miljoniem eiro mazāki nekā plānots, galvenokārt iedzīvotāju ienākuma, dabas resursu un akcīzes nodokļa ieņēmumu neizpildes dēļ. Mazāk nekā plānots tika iekasētas arī kredītiestāžu solidaritātes iemaksas, jo, saglabājoties straujiem kreditēšanas tempiem, bankas izmantoja likumā paredzētās nodokļa atlaides. Dabas resursu nodokļa ieņēmumi bija zem plānotā līmeņa, galvenokārt samazinoties ieņēmumiem no poligonos apglabātajiem nešķirotajiem sadzīves atkritumiem un vienlaikus uzlabojoties atkritumu šķirošanas infrastruktūrai un iedzīvotāju paradumiem. Saeimas pieņemtais lēmums no 1. aprīļa samazināt akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai un marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, un šo normu pagarināt līdz šī gada beigām ietekmē akcīzes nodokļa ieņēmumus, tie netiek saņemti budžetā plānotajā apjomā. Vienlaikus, samazinoties patēriņam nodoto cigarešu un alkoholisko dzērienu apjomam (pēc VID datiem tas septiņos mēnešos samazinājies attiecīgi par 16% un 4%) un pieaugot nodokļa likmēm gada sākumā, kopējie akcīzes nodokļa ieņēmumi septiņos mēnešos pieauguši par 25,2 miljoniem eiro jeb 3,6% un sasniedza 735,4 miljonus eiro.
Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2026. gada septiņos mēnešos bija par 33,8 miljoniem eiro jeb 4,2% lielāki nekā pirms gada un sasniedza 833,8 miljonus eiro. Ieņēmumu kāpumu galvenokārt nodrošināja par 44 miljoniem eiro lielāki ieņēmumi nekā pērn no konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu realizācijas valsts pamatbudžetā. Savukārt ieņēmumi no dividendēm valsts pamatbudžetā septiņos mēnešos saņemti 313,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 43,6 miljoniem eiro mazāk nekā pirms gada, sasniedzot 88,7% no plānotā. Jāatzīmē, ka šā gada jūlijā tāpat kā pērn tika saņemti ieņēmumi Modernizācijas fonda investīciju priekšlikumu īstenošanai 40 miljonu eiro apmērā. Valsts speciālajā budžetā strauji augušas uzkrātā fondēto pensiju kapitāla iemaksas. Šā gada septiņos mēnešos tās bija par 34,5 miljoniem eiro jeb 64,5% lielākas, sasniedzot 88 miljonus eiro. Atbilstoši VSAA sniegtajai informācijai, pieaug personu skaits, kas izvēlas savu valsts fondēto pensiju shēmas kapitālu pievienot pensiju 1. līmenim. Tāpat vērojams dalībnieku uzkrātā kapitāla apjoma kāpums, ko veicina ilgāks uzkrāšanas periods un pozitīvāks ieguldījumu ienesīgums.
Kopbudžeta izdevumi 2026. gada septiņos mēnešos bija 11,4 miljardi eiro, kas ir par 597 miljoniem eiro jeb 5,5% vairāk nekā gadu iepriekš. Izdevumu pieaugums pamatā saistāms ar nozīmīgu izdevumu kāpumu sociālā rakstura maksājumiem par 247,3 miljoniem eiro jeb 7,7% un pamatkapitāla veidošanas izdevumu kāpumu kopbudžetā par 213,2 miljoniem eiro jeb 24%. Tostarp valsts pamatbudžetā pamatkapitāla veidošanas izdevumi pieauguši par 156,2 miljoniem eiro jeb 26,5%, kopā veidojot 745 miljonus eiro. Lielākais izdevumu kāpums vērojams aizsardzības resorā, kur kapitālie izdevumi bija par 186,8 miljoniem eiro lielāki pamatā kājnieku kaujas mašīnu iegādes dēļ NBS vajadzībām šā gada janvārī un februārī. Savukārt tieslietu resorā kapitālie izdevumi bija par 41,1 miljonu eiro mazāki dēļ pērn veiktajiem maksājumiem Liepājas cietuma būvniecībai.
Kopumā valsts pamatbudžeta izdevumi 2026. gada septiņos mēnešos bija 7,2 miljardi eiro, tai skaitā ĀFP projektiem kopā ar valsts budžeta līdzfinansējumu, izlietoti 1,2 miljardi eiro, kas bija par 31,9 miljoniem eiro jeb 2,7% vairāk nekā septiņos mēnešos pirms gada. AF un Kohēzijas politikas ES fondu investīcijām šā gada septiņos mēnešos kopā izdoti par 87,7 miljoniem eiro vairāk nekā pirms gada, veidojot 810,5 miljonus eiro. AF plāna rezultātu un mērķu sasniegšanas termiņam tuvojoties, AF projektiem šā gada septiņos mēnešos izdoti par 92 miljoniem eiro vairāk nekā pirms gada, veidojot 492,6 miljonus eiro, pamatā infrastruktūras uzlabošani. Lielākie maksājumi pārskata periodā veikti transporta jomā pasažieru infrastruktūras uzlabošanai, izbūvējot Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļu un dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizācijai un attīstībai. Tāpat investēts veselības aprūpes iestādēs, tostarp, SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” infekciju slimību un plaušu veselības korpusa būvniecībai un mūsdienīgas infrastruktūras attīstībai VAS "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca". Savukārt Kohēzijas politikas ES fondu investīcijas realizētas 317,9 miljonu eiro apmērā, kas bija par 4,4 miljoniem eiro mazāk nekā septiņos mēnešos pērn. Lielāka ES fondu maksājumu intensitāte tiek prognozēta gada otrā pusē atbilstoši būvniecības darbu ciklam. RailBaltica projekta izdevumi 2026. gada septiņos mēnešos valsts pamatbudžetā bijuši par 4,8 miljoniem eiro mazāki nekā pērn, t.i., 95,3 miljoni eiro.
Valsts pamatbudžeta izdevumi precēm un pakalpojumiem šā gada septiņos mēnešos izlietoti 653,1 miljona eiro apmērā, kas bija par 57,1 miljonu eiro jeb 8% mazāk nekā septiņos mēnešos pirms gada. Tas pamatā skaidrojams ar pretgaisa sistēmu iegādi aizsardzības resorā 2025. gada februārī 121,4 miljonu eiro apmērā.
Savukārt valsts speciālā budžeta izdevumi šā gada septiņos mēnešos bija 2,9 miljardi eiro, un salīdzinājumā ar 2025. gada septiņiem mēnešiem tie pieauga par 207,1 miljonu eiro jeb 7,8%. Tostarp izdevumi vecuma pensijām auguši par 165,2 miljoniem eiro jeb 8,8% sasniedzot 2 miljardus eiro. Šā gada jūlijā izmaksātās vecuma pensijas vidējais apmērs bija 673 eiro, kas ir par 9,6% lielāks nekā jūlijā pērn, bet vecuma pensiju saņēmēju skaits pieaudzis par 0,8%. Jāatzīmē, ka 2026. gada 1. aprīlī tika veikts automātiskais pensiju pārrēķins 141 tūkstotim pensionāru, kas palielināja vecuma pensiju vidēji par 18,50 eiro, palielinot speciālā budžeta izdevumus par aptuveni 2,6 miljoniem eiro mēnesī.
Izdevumi slimības pabalstiem bija 265,9 miljoni eiro, kas ir par 24,5 miljoniem eiro jeb 10,1% lielāki nekā pirms gada. Šā gada jūlijā izmaksātā pabalsta vidējais apmērs pieauga par 12,8%, kamēr saņēmēju skaits bija par 4% zemāks nekā jūlijā pirms gada. Tikmēr valsts speciālā budžeta izdevumi bezdarbnieka pabalstiem bija 114,8 miljoni eiro, kas ir par 2,6 miljoniem eiro jeb 2,3% lielāki nekā septiņos mēnešos pirms gada. Bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits šā gada jūlijā samazinājās par 5,8%, kamēr izmaksātā pabalsta vidējais apmērs pieauga par 10,3%.
Pašvaldību budžeta izdevumi šā gada septiņos mēnešos bija 2,4 miljardi eiro un pieauga par 93,1 miljonu eiro jeb 4,1% – straujākā tempā nekā ieņēmumi, kas palielinājās par 74,5 miljoniem eiro jeb 3,2%.
Lielāko kāpumu veidoja izdevumi atlīdzībai, kas septiņos mēnešos pieauga par 40,7 miljoniem eiro jeb 3,4% un bija 1,2 miljardi eiro. Tas pamatā saistāms ar plānotiem lielākiem izdevumiem pedagogu atlīdzībai, tostarp jūnijā izmaksāto atvaļinājuma naudu, un minimālās algas pieaugumu valstī. Tāpat palielinājās pašvaldību izdevumi precēm un pakalpojumiem, kas šā gada septiņos mēnešos bija 474,3 miljoni eiro – par 27,3 miljoniem eiro jeb 6,1% lielāki nekā pērn. Vairāk tērēts par siltumenerģiju un kurināmo, kā arī lielāki bijuši ēdināšanas un autoceļu uzturēšanas izdevumi.
Arī pašvaldību budžetā sociālā rakstura maksājumi 164,5 miljonu eiro apmērā bija par 17,6 miljoniem eiro jeb 12% lielāki nekā septiņos mēnešos pērn. Tas saistāms ar izdevumu kāpumu mājokļa pabalstiem paaugstinātā pabalsta koeficienta dēļ no 2026. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim. Tas nozīmē, ka palielinās ne tikai mājokļa pabalsta apmērs, bet arī tā saņēmēju loks. Proti, uz pabalstu var pretendēt arī mājsaimniecības, kuras iepriekš nekvalificējās tā saņemšanai. Tāpat, pieaugot aprūpējamo skaitam un pakalpojumu izmaksām, pašvaldību budžetā vairāk izdots sociālajai aprūpei mājās, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī pārējiem sociālajiem pakalpojumiem saskaņā ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem.
