Kopbudžeta ieņēmumi šā gada piecos mēnešos bija 8,1 miljards eiro un pieauga par 882,6 miljoniem eiro jeb 12,2% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi (ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) šā gada piecos mēnešos pieauga par 348,9 miljoniem eiro jeb 6,2% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu gadu iepriekš, sasniedzot teju 6 miljardus eiro. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu piecu mēnešu plāns tika izpildīts 98,9% apmērā jeb par 66,7 miljoniem eiro mazāk nekā plānots, tostarp iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi iekasēti par 38,2 miljoniem eiro mazāk nekā plānots.
Darbaspēka nodokļu ieņēmumus kopumā turpina ietekmēt 2025. gadā veiktā nodokļu reforma – gan 1 procentpunkta valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) pārdale no pensiju 2. līmeņa uz 1. līmeni, gan tālākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu palielināšana. Kamēr valsts sociālās apdrošināsanas iemaksas kopbudžetā (neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) bija 2,1 miljards eiro un pieauga par 146,3 miljoniem eiro jeb 7,5%, tikmēr IIN ieņēmumi šā gada piecos mēnešos 1,1 miljarda eiro apmērā pieauga par 37 miljoniem eiro jeb 3,6%, salīdzinot ar janvāri-maiju pērn. Pēc VID datiem IIN atmaksas šā gada piecos mēnešos bija mazākas nekā 2025. gada atbilstošajā periodā. Atmaksu apjoma kritumu lielā mērā ietekmēja no 2025. gada ieviestais fiksētais IIN neapliekamais minimums, kas samazināja nodokļa pārmaksas veidošanos gada laikā, līdz ar to samazinājās arī deklarācijās atmaksājamās summas.
IIN ieņēmumi iekasēti 96,5% apmērā no periodā plānotā, savukārt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) saņemtas 99,7% no plānotā šā gada piecos mēnešos. Atbilstoši VID datiem darba samaksas fonds, par kuru samaksāti nodokļi, piecos mēnešos pieauga par 5,3%, ko ietekmēja gan darba ņēmēju skaita, gan darba samaksas vidējā apmēra pieaugums, kā arī minimālās algas celšana valstī no 740 līdz 780 eiro ar šā gada 1. janvāri.
Pieaugot pakalpojumu un degvielas cenām, 2026. gada maijā gada inflācija Latvijā pieauga līdz 3,5%. Tādējādi gada pirmajos četros mēnešos mazumtirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās palielinājās par 6,7% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, pieaugot gan pārtikas un nepārtikas preču tirdzniecībai, gan degvielas realizācijai. Ievērojamo degvielas mazumtirdzniecības apjomu kāpumu šā gada pirmajā ceturksnī noteica svārstīgās naftas cenas ne tikai martā, bet arī janvārī un februārī, kad auto pārvadātāji centās veidot degvielas krājumus priekšlaicīgi cenu kāpumam. Tikmēr nepārtikas preču mazumtirdzniecība augusi jau pēdējos deviņus ceturkšņus pēc kārtas, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, kas liecina par privātā patēriņa uzlabošanos tautsaimniecībā.
PVN ieņēmumi 1,7 miljardu eiro apmērā šā gada piecos mēnešos pieauga par 107,8 miljoniem eiro jeb 6,8% salīdzinājumā ar pieciem mēnešiem pirms gada, pārsniedzot periodā plānoto par 26,2 miljoniem eiro jeb 1,6%. Atbilstoši VID datiem PVN iemaksas šā gada 5 mēnešos augušas par 6,3%, bet atmaksas par 5,2%. Tirdzniecības nozare kā lielākā PVN iemaksu veicēja notur iemaksu kāpumu, tāpat lielākas iemaksas veiktas energoapgādes nozarē un apstrādes rūpniecībā. Atbilstoši CSP datiem šā gada pirmajos četros mēnešos apstrādes rūpniecības apjomi faktiskajās cenās pieauguši par 4% pret pērnā gada attiecīgo periodu, īpaši strauji augot metālizstrādājumu ražošanai, pārtikas produktu ražošanai, kā arī datoru un elektronikas ražošanai. Taču PVN ieņēmumus mēnešu griezumā ietekmē atmaksu svārstības – pēc būtiska atmaksu samazinājuma aprīlī, maijā novērots straujš pieaugums, kas būtiski pārsniedz iemaksu pieaugumu un atspoguļojas PVN ieņēmumumos – pēc 20% ieņēmumu kāpuma aprīlī, šā gada maijā vērojams ieņēmumu samazinājums par 24,8 miljoniem eiro jeb 7,3%, salīdzinot ar maiju pirms gada.
Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi šā gada piecos mēnešos bija par 27,2 miljoniem eiro jeb 5,4% lielāki nekā 2025. gada piecos mēnešos, sasniedzot 530,2 miljonus eiro. Akcīzes nodokļa ieņēmumu perioda plāns izpildīts 96,5% apmērā. Lielākais kāpums vērojams ieņēmumos par naftas produktiem un dabasgāzi. Atbilstoši VID datiem 2025. gada decembrī un šā gada četros mēnešos, salīdzinot ar atbilstošo iepriekšējo gadu periodu pirms gada, patēriņam nodots par 5,1% vairāk naftas produktu, no tiem dīzeļdegviela par 3,5% vairāk, bet benzīns par 9,7% vairāk.
No šā gada 1. janvāra tika palielinātas akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem, taču reaģējot uz Irānas un Tuvo Austrumu konfliktu, tika ieviests jauns pagaidu pasākums no 2026. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, samazinot akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai un marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā. Šā gada 18. jūnijā Saeima nolēma akcīzes nodokļa samazinājumu dīzeļdegvielai pagarināt līdz gada beigām. Jāatzīmē, ka pēc FM novērtējuma tas samazina akcīzes nodokļa ieņēmumus par 7,3 miljoniem eiro mēnesī, ko daļēji kompensēs lielāki PVN ieņēmumi (4,9 milj.eiro mēnesī).
Akcīzes nodokļa ieņēmumi par alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem bijuši mazāki nekā pērn, neraugoties uz to, ka tabakai likmes tika palielinātas no šā gada 1. janvāra, savukārt alkoholiskajiem dzērieniem no 1. marta. Pēc VID datiem patēriņam nodotais cigarešu un alkoholisko dzērienu apjoms četros mēnešos samazinājies attiecīgi par 15,2% un 1,5%.
Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi 370,7 miljonu eiro apmērā 2026. gada piecos mēnešos iekasēti par 68,9 miljoniem eiro jeb 22,8% vairāk nekā janvārī - maijā gadu iepriekš, kas pamatā saistāms ar par 45,4 miljonu eiro lielākiem nekā pērn ieņēmumiem no konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu realizācijas valsts pamatbudžetā. Savukārt valsts pamatbudžeta procentu ieņēmumi šā gada piecos mēnešos bija par 12,5 miljoniem eiro jeb 17,3% mazāki nekā janvārī-maijā pirms gada, ko noteica mazāki ieņēmumi no izsniegtajiem valsts aizdevumiem, kā arī zemāki procentu ieņēmumi no kontu atlikumiem, kurus ietekmēja Eiropas Centrālās bankas iepriekš veiktā bāzes procentu likmju samazināšana līdz pat šā gada jūnijam.
Kopbudžeta izdevumi 2026. gada piecos mēnešos bija 7,9 miljardi eiro, kas ir par 263 miljoniem eiro jeb 3,4% augstāki nekā piecos mēnešos gadu iepriekš. Izdevumu pieaugums pamatā saistāms ar kapitālo izdevumu (neieskaitot transfertus pašvaldībām) kāpumu valsts pamatbudžetā par 155,8 miljoniem eiro jeb 40,1%, kopā kapitālajiem izdevumiem veidojot 544,4 miljonus eiro. Lielākais izdevumu kāpums vērojams aizsardzības resorā, kur kapitālie izdevumi bija par 189,1 miljonu eiro lielāki, galvenokārt kājinieku kaujas mašīnu iegādes dēļ NBS vajadzībām šā gada janvārī un februārī. Savukārt tieslietu resorā kapitālie izdevumi bija mazāki par 39,1 miljoniem eiro dēļ pērn veiktajiem maksājumiem Liepājas cietuma būvniecībai.
Kopumā 2026. gada piecos mēnešos valsts pamatbudžeta izdevumi ES fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošanai sasniedza 845,6 miljonus eiro, kas bija par 5,2 miljoniem eiro jeb 0,6% mazāk nekā piecos mēnešos pirms gada. Kohēzijas politikas ES fondu investīcijas realizētas 210,3 miljonu eiro apmērā, kas bija par 20,4 miljoniem eiro mazāk nekā piecos mēnešos pirms gada. Savukārt Atveseļošanas fonda projektiem šā gada piecos mēnešos izdots par 71 miljonu eiro vairāk nekā pirms gada, veidojot 360,2 miljonus eiro. RailBaltica projekta izdevumi 2026. gada piecos mēnešos valsts pamatbudžetā bijuši par 14,1 miljoniem eiro mazāki nekā pērn - 71,7 miljoni eiro.
Valsts pamatbudžeta izdevumi precēm un pakalpojumiem šā gada piecos mēnešos izlietoti 443 miljonu eiro apmērā, kas bija par 69 miljoniem eiro jeb 13,5% mazāk nekā janvārī-maijā pirms gada, kas pamatā skaidrojams ar izdevumiem pretgaisa sistēmu iegādei aizsardzības resorā 2025. gada februārī 121,4 miljonu eiro apmērā.
Kopumā valsts pamatbudžetā 2026. gada piecos mēnešos bija 206,1 miljonu eiro deficīts, bilancei uzlabojoties par 550,9 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pieciem mēnešiem pērn.
Savukārt valsts speciālā budžeta izdevumi šā gada piecos mēnešos bija 2 miljardi eiro, un salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri-maiju tie pieauga par 125,8 miljoniem eiro jeb 6,6%. Tostarp izdevumi vecuma pensijām auguši par 99,6 miljoniem eiro jeb 7,5% un bija 1,4 miljardi eiro. Jāatzīmē, ka šā gada maijā izmaksātās vecuma pensijas vidējais apmērs bija 663 eiro, kas ir par 9,5% lielāks nekā 2025. gada maijā, bet vecuma pensiju saņēmēju skaits pieaudzis par 0,9%. Izdevumi slimības pabalstiem bija 195,8 miljoni eiro, kas ir par 15,7 miljoniem eiro jeb 8,7% lielāki nekā pirms gada. Šā gada maijā izmaksājamā pabalsta vidējais apmērs pieauga par 4,8%, kamēr saņēmēju skaits bija par 8,2% zemāks nekā pagājušā gada maijā. Tikmēr valsts speciālā budžeta izdevumi bezdarbnieka pabalstiem bija 84 miljoni eiro, kas ir par 1,6 miljoniem eiro jeb 1,9% lielāki nekā piecos mēnešos pirms gada. Bezdarbnieka pabalsta saņēmeju skaits šā gada maijā samazinājās par 5,5%, bet izmaksātā pabalsta vidējais apmērs pieauga par 8,7%. Tādējādi valsts speciālā budžeta pārpalikums šā gada piecos mēnešos bija 242,8 miljoni eiro, pieaugot par 72,4 miljonu eiro salīdzinājumā ar 2025. gada atbilstošo periodu.
Pašvaldību budžeta izdevumi bija 1,6 miljardi eiro un 2026. gada piecos mēnešos tie pieauga nedaudz straujāk (par 56,2 miljoniem eiro jeb 3,7%) nekā ieņēmumi (par 57,3 miljoniem eiro jeb 3,5%). Rezultātā pieci mēneši pašvaldību budžetā noslēgti ar pārpalikumu 121,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,2 miljoniem eiro lielāks salīdzinājumā ar pērnā gada pieciem mēnešiem.
Lielāko kāpumu nodrošināja pašvaldību izdevumi precēm un pakalpojumiem, kas šā gada piecos mēnešos veidoja 344,3 miljonus eiro un bija par 24,4 miljoniem eiro jeb 7,6% lielāki nekā pērn. Vairāk tērēts par siltumenerģiju un kurināmo, kā arī lielāki bijuši ēdināšanas un autoceļu uzturēšanas izdevumi. Arī izdevumi atlīdzībai pieauga par 21,9 miljoniem eiro jeb 2,8% un bija 795,3 miljoni eiro, kas pamatā saistāms ar plānotiem lielākiem izdevumiem pedagogu atlīdzībai un minimālās algas pieaugumu valstī.
Sociāla rakstura maksājumi pašvaldību budžetā 120,2 miljonu eiro apmērā bija par 12,6 miljoniem eiro jeb 11,7% lielāki nekā piecos mēnešos pērn, kas saistāms ar izdevumu kāpumu mājokļa pabalstiem paaugstinātā pabalsta koeficienta dēļ no 2026. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim. Tas nozīmē, ka palielinās ne tikai mājokļa pabalsta apmērs, bet arī tā saņēmēju loks, proti, uz pabalstu var pretendēt arī mājsaimniecības, kuras iepriekš nekvalificējās tā saņemšanai. Tāpat, pieaugot aprūpējamo skaitam un pakalpojumu izmaksām, pašvaldību budžetā vairāk izdots samaksai par sociālo aprūpi mājās, samaksai par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju sniegtajiem pakalpojumiem un par pārējiem sociālajiem pakalpojumiem saskaņā ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem.
