“Latvija kopā ar Lietuvu, Igauniju un Poliju sanāksmē turpināja iestāties par īpašiem risinājumiem un atbalsta nosacījumiem ES austrumu pierobežai. Tie ļautu uzlabot ekonomisko situāciju un stiprināt drošību valstīs un teritorijās, kuras vistiešāk ietekmējis Krievijas agresijas karš Ukrainā,” norāda Latvijas delegācijas vadītājs, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.
Šīs nostājas aktualizēšana ir būtiska, ņemot vērā, ka sarunas par ES daudzgadu budžetu sāk ievirzīties noslēguma posmā un Īrijas prezidentūra ir paudusi vēlmi līdz šā gada beigām panākt dalībvalstu vienošanos.
Sanāksmi rīkoja Īrija kā ES Padomes prezidējošā valsts, un tajā dalībvalstis diskutēja par kohēzijas politikas lomu ES konkurētspējas veicināšanā. Tika apspriestas kohēzijas politikas īstenošanas iespējas un izaicinājumi, ņemot vērā arī Atveseļošanas fonda īstenošanas pieredzi.
Jau ziņots, ka Latvijas nostāja ir, ka Krievijas karš Ukrainā vājina investīcijas un konkurētspēju Latvijā, vienlaikus palielinot spiedienu ieguldīt drošībā. Lai kohēzijas politika veicinātu konkurētspēju, ES austrumu pierobežā jānodrošina drošība, noturība un ekonomiskajai attīstībai nepieciešamie pamatnosacījumi. Šie apstākļi īpaši pamato vajadzību nākamajā ES daudzgadu budžetā saņemt papildu finansējumu.
Latvijas prioritāte nākamā ES daudzgadu kontekstā ir arī reģionu sabalansēta attīstība. Latvijas ieskatā ieguldījumiem cilvēkkapitālā un prasmēs jābūt cieši sasaistītiem ar uzņēmumu un ekonomikas vajadzībām, lai veicinātu produktivitāti un konkurētspēju, īpaši digitalizācijas un tehnoloģisko pārmaiņu apstākļos.
Latvija atbalsta uz rezultātiem balstītu kohēzijas politiku ar skaidriem, pārbaudāmiem un samērīgiem mērķiem. Atveseļošanas fonda pieredze rāda, ka jāizvairās no pārmērīgas mērķu detalizācijas un administratīvā sloga.
