Ja dzīvojamā telpa cietusi avārijā vai citā katastrofā, tad atbilstoši likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (turpmāk – likums) 13. panta pirmās daļas 1. punktam tas tiek uzskatīts par gadījumu, kad pašvaldībai neatliekami sniedzama palīdzība.  

Pašvaldības palīdzības veidi ir uzskaitīti likuma 3. pantā.  

Lai veiktu dzīvokļa remontu avārijas gadījumā, likums paredz vienreizēju pabalstu dzīvojamās telpas remontam (likuma 26. pants). Šī pabalsta piešķiršanas kārtību un apmēru pašvaldības dome nosaka savos saistošajos noteikumos. Pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt arī citas personas, kurām sniedzama palīdzība, piešķirot vienreizēju pabalstu īrētās vai īpašumā esošās dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam. 

Ja pašvaldība ir nolēmusi dzīvokli atjaunot (atzinusi to par atjaunojamu) un piešķir šo vienreizējo pabalstu tieši remontam, tad šie līdzekļi ir paredzēti remontdarbu veikšanai. 

Svarīgi, tieši kādam mērķim ir piešķirta nauda, ko saņēmāt no sociālā dienesta, – vai tas ir vispārējs pabalsts pamatvajadzībām (krīzes situācijā) vai tieši mērķēts vienreizējs pabalsts remontam. 

Jums ir pienākums saņemto sociālo palīdzību izmantot atbilstoši paredzētajiem mērķiem. 

Lai gan likums paredz pašvaldības palīdzību dzīvojamās telpas remontam specifiskajā krīzes situācijā (avārijas/katastrofas sekas), pašvaldībai vispirms ir jākonstatē, vai dzīvoklis vispār ir atjaunojams. 

Ja pašvaldība konstatē, ka jūsu pašreizējais dzīvoklis nav atjaunojams, tad tai ir jāpiedāvā izīrēt citu dzīvojamo telpu. 

Ja persona nepamatoti atsakās no vismaz trim dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem vai nav sniegusi atbildi par tiem, tad viņa ir izslēdzama no palīdzības reģistra.