Strukturētu elektronisko rēķinu noformēšana kā obligāta prasība
Saeima 3. oktobrī nodeva izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojektu “Grozījumi Grāmatvedības likumā”. Tā mērķis ir precizēt un noteikt tiesisko regulējumu attaisnojuma dokumenta – rēķina, kuru izsniedz preces vai pakalpojuma saņēmējam, – noformēšanā. Izmaiņas likumā paredz, ka rēķins būs noformējams kā strukturēts elektroniskais rēķins.
Sākot ar 2025. gada 1. janvāri, budžeta iestādēm un uzņēmumiem, kuri sadarbojas ar budžeta iestādēm, izsniedzot attaisnojuma dokumentu (rēķinu) samaksāšanai par precēm un pakalpojumiem, savstarpēji rēķins būs jānoformē kā strukturēts elektroniskais rēķins.
Savukārt no 2026. gada 1. janvāra minētā prasība būs attiecināma uz visiem uzņēmumiem, izsniedzot rēķinu samaksāšanai citam uzņēmumam.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā norādīts, ka, sākot ar 2025. gada 1. janvāri, e-rēķini obligāti jāizmanto norēķinos starp valsts pārvaldi un uzņēmumiem jeb G2G (Goverment to Goverment), B2G (Business to Goverment) un G2B (Goverment to Business) segmentā.
Turpretī, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, e-rēķini obligāti jāizmanto norēķinos starp Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem jeb B2B (Business to Business) segmentā.
Tāpat VID tīmekļvietnē skaidrots, ka noteiktās prasības neaizliegs Latvijā reģistrētam uzņēmumam sagatavot strukturētu e-rēķinu tādam uzņēmumam, kas nav reģistrēts Latvijas Republikā (darījuma pusēm savstarpēji vienojoties).
Likumprojektā paredzēts, ka tiks izstrādāti arī Ministru kabineta noteikumi, kuros noteiks elektroniskos nosūtīšanas veidus (kanālus).
Tāpat plānots, ka strukturētu elektronisko rēķinu dati būs iesniedzami VID, sākot ar 2026. gada 1. janvāri.
Vienlaikus likumprojektā saistībā ar obligāto prasību par strukturēta elektroniskā rēķina noformēšanu paredzēti izņēmuma gadījumi. Proti, atkāpties no noteiktās prasības par strukturētu elektronisko rēķinu noformēšanu varēs:
- uzņēmumi − attiecībā uz darījumiem, kuros samaksu apliecina ar tāda veida darījumu apliecinošu dokumentu, kas sagatavojams saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību;
- uzņēmumi − attiecībā uz darījumiem, kuros samaksu apliecina ar attaisnojuma dokumentu (rēķinu), kas sagatavots un ģenerēts Nacionālā veselības dienesta Vadības informācijas sistēmā vai Nodarbinātības valsts aģentūras Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmā;
- valsts drošības iestādes, Valsts policijas finansiāli patstāvīgā struktūrvienība – Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Izmeklēšanas atbalsta pārvalde, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs − attiecībā uz iestādes elektroniskajā apritē sagatavoto attaisnojuma dokumentu.
Atbilstoši likumprojekta anotācijai tie, piemēram, ir gadījumi, kad uzņēmumi samaksu par darījumiem apliecina ar kases čeku vai kvīti, kas reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā, kā arī situācijas, kad darījumi saistīti ar valsts noslēpuma objektiem.
Patlaban spēkā esošajā Grāmatvedības likumā noteikts, ka strukturēts elektroniskais rēķins ir rēķins, kurš sagatavots, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formātā, kas ļauj to automātiski un elektroniski apstrādāt, un kurš atbilst Ministru kabineta noteiktajam publiskajos iepirkumos piemērojamā elektroniskā rēķina standartam.
Likumprojektā terminu “strukturēts elektroniskais rēķins” iecerēts precizēt, nosakot, ka strukturēts elektroniskais rēķins ir rēķins, kurš sagatavots, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formātā, kas ļauj to automātiski un elektroniski apstrādāt, un kurš atbilst Eiropas Savienības standartam LVS EN 16931-1:2017 “Elektroniskie rēķini. 1. daļa. Elektronisko rēķinu pamatelementu semantisko datu modelis”, un kuru uzņēmums izraksta atbilstoši tehniskajai specifikācijai LVS CEN/TS 16931-2:2017 “Elektroniskie rēķini. 2. daļa: Standartam EN 16931-1 atbilstošo sintakšu saraksts”.
|
|
Plāno samazināt Nacionālās operas un baleta valdes locekļu skaitu
Saeima 3. oktobrī nodeva izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas un baleta likumā”.
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, izmaiņas Latvijas Nacionālās operas un baleta likumā nepieciešamas, lai pilnveidotu VSIA “Nacionālā opera un balets” (turpmāk – Nacionālā opera) pārvaldības procesus.
Ņemot vērā, ka 2024. gada 4. novembrī noslēdzas Nacionālās operas līdzšinējās valdes pilnvaru termiņš, likumprojektu plānots pieņemt steidzamības kārtā.
Likumprojektā paredzēts noteikt, ka:
- atšķirībā no šobrīd spēkā esošā likuma Nacionālās operas statūtus apstiprina, kā arī grozījumus tajos izdara kultūras ministrs, nevis Ministru kabinets;
- Nacionālās operas valdes locekļi turpmāk būs divi, nevis trīs, tādējādi samazinot Nacionālās operas pārvaldības izmaksas (kopējos valdes atlīdzības izdevumus);
- Kultūras ministrija konkursu uz valdes locekļa amatu izsludinās nevis sešus, bet 12 mēnešus pirms amatā esošā valdes locekļa pilnvaru termiņa beigām, lai veicinātu kandidātu savlaicīgu atlases un novērtēšanas procesu, kā arī Nacionālās operas darba nepārtrauktību;
- ar Nacionālās operas valdes locekli kultūras ministrs slēdz pilnvarojuma līgumu, nevis darba līgumu atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 79. panta piektajai daļai, lai nodrošinātu vienotus nodarbinātības nosacījumus, jo ar pārējiem valsts kapitālsabiedrību, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, valdes locekļiem tiek slēgti pilnvarojuma līgumi.
Anotācijā norādīts, ka likumprojekts veicinās Nacionālās operas kā VSIA iekšējo procesu optimizāciju, tostarp Nacionālās operas pārvaldības izmaksu (kopējo valdes atlīdzības izdevumu) samazināšanu:
“Samazinot Nacionālās operas valdes locekļu skaitu no trim valdes locekļiem uz diviem, tiks samazinātas Nacionālās operas pārvaldības izmaksas par apmēram 104 000 eiro. Ietaupītos līdzekļus varēs novirzīt ar Nacionālās operas darbību saistītajiem izdevumiem.”
|
|
Atvieglos uzturēšanās tiesības Latvijas jauniešiem Korejā un Korejas jauniešiem Latvijā
Saeima 3. oktobrī nodeva izskatīšanai Ārlietu komisijā likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības nolīgumu par darba un brīvdienu programmu”.
Kā pausts likumprojekta anotācijā, Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības nolīguma par darba un brīvdienu programmu projekts izstrādāts, lai veicinātu ciešāku sadarbību starp abām valstīm, kā arī vēloties saviem pilsoņiem, it īpaši jauniešiem, sniegt plašākas iespējas novērtēt otras valsts kultūru un vispārējo dzīvesveidu, ceļojot uz otru valsti.
Šobrīd Latvijai ar Koreju nepastāv vienošanās par jauniešu apmaiņas braucienu iespējām starp abām valstīm, kas būtībā nesekmē Latvijas un Korejas jauniešu savstarpējos valstu apmeklējumus.
Līdzīgs līgums ar Kanādu tika parakstīts 2006. gadā, ar Jaunzēlandi – 2008. gadā un ar Japānu – 2022. gada 11. oktobrī, norādīts anotācijā.
Tāpat anotācijā minēts, ka Korejas puse izteica priekšlikumu noslēgt nolīgumu par darba un brīvdienu programmu 2019. gadā. Latvijas Republikas puse šādam priekšlikumam piekrita un uzsāka darbu pie nolīguma izstrādes, kas 2022. gadā tika pabeigts ekspertu līmenī.
Korejas jauniešiem saskaņā ar Imigrācijas likumu patlaban nav iespēju ierasties Latvijā uz laika periodu, kas pārsniedz 90 dienas, un apmeklējuma laikā strādāt, ja vien nepastāv vienošanās ar darba devēju, kurš iepriekš Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējis vakanci un veicis citas administratīvās procedūras.
Saskaņā ar anotācijā sniegtajiem datiem 2020. gadā Latvijā uzturējās 56 Korejas Republikas pilsoņi ar derīgām termiņuzturēšanās atļaujām (28 – sakarā ar ģimenes apvienošanu, 6 – sakarā ar studijām, 22 – sakarā ar nodarbinātību vai komercdarbības veikšanu), bet 2021. gadā – 59 Korejas pilsoņi ar derīgām termiņuzturēšanās atļaujām (31 – sakarā ar ģimenes apvienošanu, 5 – sakarā ar studijām, 23 – sakarā ar nodarbinātību vai komercdarbības veikšanu).
Nolīguma projekta izpratnē jaunieši ir vecumā no 18 līdz 34 gadiem, kas ir Latvijas Republikas un Korejas Republikas pilsoņi.
Kā uzsvērts anotācijā, nolīguma projekts paredz vienkāršot uzturēšanās procedūras Latvijas Republikas jauniešiem Korejā un Korejas Republikas jauniešiem Latvijā:
“Katra puse izdos otras valsts pilsoņiem dokumentu, kas atļauj uzturēties tās teritorijā. Latvijas Republikas gadījumā šis dokuments būs Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izdota ilgtermiņa vīza, bet Korejas Republikas gadījumā tā būs brīvdienu vīza.
Korejas Republikas pilsoņi, kuriem tiks izsniegta ilgtermiņa vīza, ierodoties Latvijā, neatkarīgi no esošās situācijas darba tirgū, saņems tiesības uz nodarbinātību, kas ir derīgas visu noteikto uzturēšanās laiku.
Līdz ar šā nolīguma stāšanos spēkā katru gadu programmu drīkstēs izmantot ne vairāk kā 100 dalībnieku no katras valsts.”
