“Šis “kaujas spēju” budžets, vēsturiski lielākais aizsardzības nozares budžets, pārsniedzot 2 miljardus eiro. Pieaugošais finansējums ir skaidrs apliecinājums mūsu gatavībai aizsargāt Latviju. Ieguldīsim modernā bruņojumā un spējās, stiprināsim mūsu karavīrus un aizvien ciešāk sadarbosimies ar vietējo industriju, lai nauda paliek Latvijā un stiprina arī mūsu tautsaimniecību. Mēs veidojam tādu drošības sistēmu, kas ir noturīga, mūsdienīga un cieši sasaistīta ar sabiedrības interesēm un kopā ar sabiedrotajiem. Katrs eiro, ko ieguldām aizsardzībā, ir investīcija Latvijas drošākā rītdienā,” uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Aizsardzības budžets strukturēts atbilstoši NATO pamatprincipiem, un būtiskāko finansējuma daļu – 50 % jeb 1,07 miljardus eiro – plānots novirzīt Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju attīstībai un stiprināšanai. 2026. gadā galvenie spēju attīstības projekti būs kājnieku kaujas mašīnu platformas, slāņveida pretgaisa aizsardzības sistēmas, nodrošinājums ar munīciju un ekipējumu, netiešās uguns atbalsta spēja, austrumu robežas stiprināšana, bezpilota lidaparātu spēju attīstība, kā arī jūras kontroles un krasta aizsardzības spējas.
Militārās infrastruktūras attīstībai paredzēti 135 miljoni eiro, tostarp Sēlijas poligona būvniecības turpināšanai un pretmobilitātes infrastruktūras izveidei Latvijas austrumu robežas stiprināšanai, kam novirzīti 55 miljoni eiro. Vienlaikus aizsardzības nozare turpinās sniegt nozīmīgu atbalstu Ukrainai – tam paredzēti 0,25 % no IKP jeb 110 miljoni eiro.
2026. gadā īpaša uzmanība tiks pievērsta sadarbībai ar vietējiem uzņēmumiem, nodrošinot, ka līdz 30 % no lielajiem iepirkumiem paliek Latvijas ekonomikā. Aizsardzības industrijas un inovāciju attīstībai atvēlēti 25,9 miljoni eiro, un finansējums tiks novirzīts grantu programmai uzņēmumiem militāro un divējāda lietojuma tehnoloģiju izstrādei, atbalstam jaunuzņēmumiem, “zaļā koridora” ieviešanai militārajai ražošanai, kā arī NATO DIANA akceleratora centra “Unilab Defence” darbībai. Paralēli turpināsies SIA “Valsts aizsardzības korporācija” projekti, tostarp 155 mm artilērijas munīcijas ražotnes izveide Iecavā, kurai atvēlēti 13 miljoni eiro, bet dronu koalīcijas un bezpilota sistēmu attīstībai plānots atvēlēt vismaz 100 miljonus eiro.
Aizsardzības nozare nākamgad būtiski ieguldīs arī kiberdrošībā – 28 miljoni eiro paredzēti kiberdrošības spēju stiprināšanai, jaunu sistēmu ieviešanai un regulārai kiberkrīžu testēšanai. Nozīmīga loma saglabāsies arī patriotiskās audzināšanas programmām – kopumā 22,39 miljoni eiro paredzēti Valsts aizsardzības mācības īstenošanai, kuru 2025./2026. mācību gadā apgūst 42 000 skolēnu, un Jaunsardzes kustības attīstībai, kurā iesaistīti 8 000 jauniešu. 2026./2027. mācību gadā Maltā darbu sāks ģenerāļa Pētera Radziņa militārā vidusskola.
Paredzēts, ka aizsardzības budžets 2027. gadā sasniegs 5 % no IKP, bet 2028. gadā – 4,87 %. Šīs prognozes saskan ar šī gada 25. jūnijā Hāgas samitā pieņemtajiem Ziemeļatlantijas padomes lēmumiem, kuros NATO dalībvalstis apņēmās līdz 2035. gadam novirzīt aizsardzībai vismaz 5 % no IKP.
