Komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša uzsver, ka valsts aizsardzības finansējuma palielināšana ir augstākā valsts prioritāte. “Šis lēmums ir būtisks gan mūsu drošības stiprināšanai, gan kā skaidrs signāls mūsu sabiedrotajiem NATO par Latvijas apņēmību ilgtermiņā ieguldīt aizsardzībā. Vienlaikus ieguldījumi aizsardzībā kalpo kā nozīmīgs ekonomikas attīstības dzinulis, veicinot vietējās industrijas, inovāciju un infrastruktūras attīstību,” norāda A.Čakša.
Likumprojekts paredz noteikt valsts aizsardzības finansējumu vismaz 5% apmērā no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta, tādējādi aizstājot līdzšinējo regulējumu, kas paredz finansējumu ne mazāku kā 3% no IKP.
Grozījumi nepieciešami, ņemot vērā mainīgo drošības situāciju reģionā un nepieciešamību stiprināt valsts aizsardzības spējas. Aizsardzības finansējuma palielināšana ir būtiska, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju attīstību, sabiedroto spēku uzņemšanu Latvijā, kā arī militārās infrastruktūras un aizsardzības industrijas attīstību.
Atbilstoši Saeimas pieņemtajam budžeta plānam aizsardzības izdevumus no 2027. gada ir paredzēts palielināt līdz 5% no IKP. Finanšu ministrija, aktualizējot ekonomikas izaugsmes prognozes, norāda uz straujāku iekšzemes kopprodukta pieaugumu nekā iepriekš prognozēts. Attiecīgi iepriekš plānotais aizsardzības izdevumu īpatsvars 2027. gadā veidos 4,81% no IKP, tādēļ 5% mērķa sasniegšanai būs nepieciešams papildu finansējums.
Budžeta komisija nolēma likumprojektu virzīt izskatīšanai Saeimā jau šo ceturtdien, 26. martā, vienlaikus lūdzot to izskatīt steidzamības kārtībā un tajā pašā sēdē pieņemt galīgajā lasījumā.
