Attēlā: kinofilmu klapīte.
FOTO: Magnific.
Līdz novembra pirmajai otrdienai, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā 15. Saeima, darbu turpina 14. Saeimas sasaukums. To paredz Satversmes 12. pants. Šajā likumdošanas jaunumu apskatā LV portāls apkopojis informāciju par jaunākajiem likumprojektiem, kurus likumdevējs – Saeima – lēmis nodot izskatīšanai komisijās 2026. gada 22. oktobrī.*
Saeima 22. oktobrī nodeva izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā likumprojektu “Grozījumi Filmu likumā”, kura mērķis ir pilnveidot Filmu likumu atbilstoši mūsdienu audiovizuālās nozares attīstības tendencēm, kā arī veicināt Latvijas kino nozares konkurētspēju starptautiskajā vidē.
Plānotās izmaiņas paredz paplašināt filmas definīciju, kurā tiks ietverti arī seriāli, precizēt nosacījumus publiskā finansējuma saņemšanai un atvieglot Latvijas producentu iesaisti starptautiskos filmu kopražojumos.
Kā norādīts anotācijā, patlaban filmas definīcijā nav ietverti seriāli, kas ir būtiska forma šībrīža kino nozares attīstībā, ņemot vērā seriālu popularitāti sabiedrībā un Latvijas producentu veiksmīgi īstenotos daudzsēriju filmu projektus.
Likumprojekts paredz noteikt šādu filmas definīciju – pabeigts audiovizuāls vai kinematogrāfisks darbs, kuru veido savstarpēji saistītu un kustību iespaidu radošu attēlu sērija ar skaņas pavadījumu vai bez tā (tai skaitā atsevišķas daļas – sērijas, kas veido izvērstu vēstījumu) un kurš paredzēts publiskošanai.
Atbilstoši likumprojektam tiks papildināts arī Latvijas filmu radošās komandas profesiju uzskaitījums. Kā paskaidrots anotācijā, tas paplašinās Latvijas filmas definīciju un radīs lielākas iespējas Latvijas filmu producentiem piedalīties Eiropas filmu kopproducēšanā:
“Šobrīd Latvijas filmu radošās komandas locekļu uzskaitījums ir šaurs, atstājot ārpus definīcijas plašu Latvijas profesionāļu loku, kuri veiksmīgi piedalās kopražojumu filmu projektos.”
Proti, likumprojekts papildina Latvijas filmas radošās komandas locekļu uzskaitījumu, pievienojot šādas kino jomas profesijas – animācijas filmas galvenais mākslinieks, animācijas filmas mākslinieks (tai skaitā fonu, tēlu, kadrējuma un kompozīcijas mākslinieks), vizuālo specefektu mākslinieks, montāžas režisors, skaņu režisors, kostīmu mākslinieks, grima mākslinieks, galvenās lomas atveidotājs.
Tāpat likumprojekts paredz paplašināt uzskaitījumu ar valstīm, kuras var saņemt publisko finansējumu Latvijas filmas veidošanai, ja filmas darbība norisinās šajā valstī.
Pašlaik finansējumu Latvijas filmas veidošanai iespējams saņemt, ja filma atbilst vismaz trīs likumā uzskaitītajiem nosacījumiem. Viens no šiem nosacījumiem ir tāds, ka filmas darbībai galvenokārt jānorisinās Latvijā, kādā Eiropas Savienības valstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveicē.
Likumprojekts paredz noteikt, ka finansējumu varēs saņemt arī filmas, kuru darbība galvenokārt notiek citā Eiropas Padomes dalībvalstī vai citā Eiropas kultūras konvencijas dalībvalstī, kam ir saistoša Pārskatītā Eiropas Padomes konvencija par kino kopražojumiem.
Anotācijā norādīts, ka Eiropas Padomē ietilpst vairākas valstis, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, bet ar kurām Latvijas filmu producentiem ir veiksmīga kopražojumu pieredze, piemēram, Ukraina, Lielbritānija, Norvēģija, Islande, Šveice u. c. Tāpat uzsvērts, ka Krievija kopš 2022. gada ir izslēgta no Eiropas Padomes.
Vēl viens nosacījums šobrīd spēkā esošajā likuma redakcijā ir tas, ka publisko finansējumu Latvijas filmas veidošanai var saņemt, ja viena no filmas oriģinālajām galaversijām ir latviešu valodā.
Atbilstoši likumprojektam, lai saņemtu publisko finansējumu Latvijas filmas mazākuma kopražojumam, būs pieļaujams, ka mazākuma kopražojuma Latvijas filma tiek subtitrēta latviešu valodā. Kā paskaidrots anotācijā, šāds nosacījums veicinās mazākuma kopražojumu filmu izrādīšanu Latvijā, ļaujot tās izrādīt orģinālversijā ar subtitriem latviešu valodā.
Vienlaikus likumprojektā iekļautas un precizētas atsauces uz Pārskatīto Eiropas Padomes konvenciju par kino kopražojumiem.
Saeima 22. oktobrī nodeva izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, kura mērķis ir nodrošināt normatīvajā aktā lietotās terminoloģijas atbilstību Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 2010/13/ES aktuālajai redakcijai un citos normatīvajos aktos nostiprinātajam terminam “piekļūstamība”.
Kā paskaidrots anotācijā, likumprojekts sekmēs vienotu izpratni par elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu piekļūstamību personām ar invaliditāti un veicinās tiesību normu skaidru un vienveidīgu piemērošanu.
Proti, rosinātās izmaiņas neparedz jaunus pienākumus elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kā arī nemaina šo pienākumu izpildes termiņus vai Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetenci.
Likumprojekts precizē nacionālo regulējumu, transponējot Latvijas tiesību sistēmā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 7. panta prasības.
|
1. Dalībvalstis bez liekas kavēšanās nodrošina, ka pakalpojumi, kurus sniedz to jurisdikcijā esošie mediju pakalpojumu sniedzēji, ar samērīgu pasākumu palīdzību tiek nepārtraukti un pakāpeniski darīti piekļūstamāki personām ar invaliditāti. 2. Dalībvalstis nodrošina, ka mediju pakalpojumu sniedzēji regulāri ziņo valstu regulatīvajām iestādēm vai struktūrām par 1. punktā minēto pasākumu īstenošanu. Par 1. punkta īstenošanu dalībvalstis ziņo Komisijai līdz 2022. gada 19. decembrim un pēc tam ik pēc trim gadiem. 3. Dalībvalstis mudina mediju pakalpojumu sniedzējus izstrādāt piekļūstamības nodrošināšanas rīcības plānus ar mērķi to sniegtos pakalpojumus nepārtraukti un pakāpeniski darīt piekļūstamākus personām ar invaliditāti. Par jebkuru šādu rīcības plānu informē valstu regulatīvās iestādes vai struktūras. 4. Katra dalībvalsts norīko vienotu, viegli piekļūstamu, tostarp personām ar invaliditāti, un publiski pieejamu tiešsaistes kontaktpunktu ar mērķi sniegt informāciju un saņemt sūdzības par jebkādām piekļūstamības problēmām, kas minētas šajā pantā. 5. Dalībvalstis nodrošina, lai informācija par ārkārtas situācijām, tostarp publiski paziņojumi un informācija dabas katastrofu gadījumā, ko publisko, izmantojot audiovizuālo mediju pakalpojumus, tiktu sniegta veidā, kas ir piekļūstams personām ar invaliditāti. |
Pašlaik Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā tiek lietots termins “pieejamība”, taču attiecīgās direktīvas kontekstā praksē jau tagad to interpretē un piemēro atbilstoši Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas jēdziena “piekļūstamība” nozīmei.
* Lai jaunie likumi vai to grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāskata trijos lasījumos. Ja likumprojektam ir noteikta steidzamība, tad parlaments to skata divos lasījumos. Sekot līdzi likumprojektu izskatīšanai iespējams, atverot publikācijā norādīto saiti uz likumprojektu Saeimas tīmekļvietnē.
