Baltijas valstu parlamentārieši piektdien, 23. oktobrī, tikās Tallinā BA 45. sesijā. Tajā parlamentārieši izvērtēja Igaunijas prezidentūras laikā paveikto, pārrunāja Baltijas valstu drošību un pieņēma kopīgu rezolūciju.
BA nosoda Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un aicina Eiropas Savienības un NATO valstis turpināt atbalstu Ukrainai. Vienlaikus deputāti rosina attīstīt Baltijas valstu kopīgās aizsardzības spējas un aizsardzības rūpniecību, kā arī veidot Baltijas kiberpavēlniecību, kopīgu kiberdatu apmaiņas platformu un reģionālu civilās aizsardzības mehānismu.
Attiecībā uz sadarbību militārās izglītības, mācību un pētniecības jomā BA aicina uzsākt diskusijas par Baltijas mēroga izcilības centra izveidi aizsardzības pētniecības, stratēģiskās novērošanas, paraugprakses analīzes un uzraudzības jomā, kā arī uzsākt sarunas par militārās izglītības programmu saskaņošanu Baltijas valstīs.
Parlamentārieši aicina stiprināt ārējo robežu un kritiskās enerģētikas infrastruktūras drošību, uzsverot Baltijas elektroenerģijas tirgus aizsardzību. Tāpat nepieciešams izstrādāt saskaņotas un standartizētas robežšķērsošanas procedūras trešo valstu pilsoņiem, lai visos Baltijas valstu robežšķērsošanas punktos veiksmīgāk atklātu neatļautas robežšķērsošanas gadījumus un potenciālu apdraudējumu, teikts dokumentā.
Lai garantētu “Rail Baltica” projekta īstenošanu, BA aicina pastiprināt centienus, lai nodrošinātu tam paredzamu Eiropas Savienības finansējumu jaunajā daudzgadu budžetā.
Dokumentā Baltijas valstis aicinātas ciešāk sadarboties arī veselības aizsardzības, jauniešu drošības jautājumos un mākslīgā intelekta prasmju attīstībā, tostarp vienoties par kopīgu pieeju sociālo tīklu lietošanas ierobežojumiem bērniem un jauniešiem līdz 16 gadu vecumam.
Zinātnes un inovāciju jomā BA aicina izveidot Baltijas Zinātnes fondu pētnieku sadarbības veicināšanai un piešķirt finansējumu priekšizpētei par iespēju Baltijas valstīs izveidot augstas enerģijas daļiņu terapijas centru vēža ārstēšanai.
Tāpat pieņemtajā rezolūcijā BA aicina koordinēt rīcību dabas aizsardzībā, resursu ilgtspējīgā izmantošanā un zaļās pārejas īstenošanā.
Baltijas valstis arī aicinātas kopīgi stiprināt kultūras, tūrisma un vēsturiskās atmiņas iniciatīvas, lai vairotu reģiona starptautisko atpazīstamību, tostarp atbalstīt “Baltijas māju” – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopīgo paviljonu 2028. gada olimpiskajās un paraolimpiskajās spēlēs Losandželosā.
Par kopīgām BA un Baltijas Ministru padomes sadarbības prioritātēm nākamajam gadam parlamentārieši šodien noteica drošu, noturīgu, konkurētspējīgu, labi savienotu un nākotnei gatavu Baltijas reģionu, kā arī spēcīgāku Baltijas balsi Eiropas Savienībā un NATO un konstantu atbalstu Ukrainai, tostarp Lietuvas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā 2027. gadā.
Šogad aprit 35 gadi kopš BA dibināšanas, un parlamentārieši godina to cilvēku vīziju un drosmi, kuri izveidoja BA vēsturiskā brīdī, kad Baltijas valstis tikko bija atguvušas brīvību. Parlamentārieši uzsver, ka tas apliecina Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ilgstošo vienotību un solidaritāti. Vienlaikus karš Eiropā, ģeopolitiskā nenoteiktība un jaunie apdraudējumi demokrātijai atkārtoti apliecina nepieciešamību pēc ciešākas un praktiskākas Baltijas valstu sadarbības.
Nākamgad prezidējošās valsts pienākumus BA un Baltijas Ministru padomē uzņemsies Lietuva. Parlamentārieši BA prezidenta amatā šodien ievēlēja Lietuvas delegācijas vadītāju Ģiedrju Drukteini (Giedrius Drukteinis).
Informācija par Baltijas Asambleju
Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991. gada 8. novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12–16 deputāti. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes par to, kā risināti Asamblejas dienas kārtības aktuālie pārrobežu jautājumi.
Foto galerija no Baltijas Asamblejas 45. sesijas Tallinā 23.10.2026. pieejama šeit (foto autore: Ieva Ābele-Ozoliņa, Saeima).
