Baltijas valstu ministri uzsvēra, ka Baltijas valstis ir pierādījušas savu spēju atteikties no Krievijas energoresursiem un veiksmīgi sinhronizēties ar Eiropas kopējo energosistēmu. Vienlaikus Baltijas reģions piedzīvo jaunus drošības izaicinājumus, kas pieprasa no Baltijas valstīm vienotu rīcību un ciešāku sadarbību kritiskās infrastruktūras stiprināšanā un operatīvāku elektroapgādes atjaunošanu energosistēmas bojājumu gadījumā.
Tikšanās laikā Latvijas klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs, Igaunijas enerģētikas un vides ministrs Andres Sutt un Lietuvas enerģētikas ministrs Lukas Savickas parakstīja kopīgu deklarāciju par Baltijas energosistēmas rezervju veidošanu.
"Pēc Baltijas valstu sinhronizācijas ar Eiropas energosistēmu mūsu atbildība par energodrošību ir kļuvusi vēl lielāka. Reģiona drošība ir tik stipra, cik stiprs ir tā vājākais posms. Tāpēc šodien speram praktisku soli, lai politisku vienošanos pārvērstu konkrētā rīcībā. Baltijas valstu energosistēmas rezervju veidošana būs unikāls Baltijas sadarbības piemērs un jauns energodrošības modelis Eiropā, kas var kalpot par paraugu arī citām valstīm," uzsvēra klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs.
"Baltijas valstis ir pierādījušas, ka energoapgādes drošību visefektīvāk iespējams stiprināt, sadarbojoties. Kopīgs energosistēmas avārijas rezervju mehānisms nodrošinās, ka reģionā ir pieejams nepieciešamais rezerves aprīkojums un to var operatīvi izmantot nopietnu avāriju vai infrastruktūras bojājumu gadījumā. Tas padarīs mūsu elektroenerģijas sistēmu noturīgāku un nepieciešamības gadījumā ļaus to daudz ātrāk atjaunot," norādīja Igaunijas enerģētikas un vides ministrs Andres Sutt.
“Ģeopolitiskā spriedze un klimata pārmaiņu izraisīto dabas katastrofu pieaugošais biežums rada arvien lielākus izaicinājumus enerģētikas infrastruktūrai. Kopīgu rezervju izveide un vienošanās koordinēt mūsu rīcību ārkārtas situācijās palīdzēs nodrošināt uzticamāku energoapgādi iedzīvotājiem, savukārt kopīgi risinājumi ļaus efektīvāk un ar zemākām izmaksām stiprināt enerģētikas infrastruktūras drošību,” sacīja Lietuvas enerģētikas ministrs Lukas Savickas.
Atbilstoši deklarācijai Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori kopīgi apzinās rezerves aprīkojuma vajadzības, kas nepieciešamas, lai dažādu apdraudējumu vai bojājumu gadījumā nodrošinātu pēc iespējas ātrāku elektroapgādes atjaunošanu Baltijas valstīs. Rezervju aprīkojums var būt dažāds, sākot no transformatoru, balstu, ģeneratoru un citu rezervju iegādes.
Rezultātā, pamatojoties uz kopīgo izvērtējumu, pārvades operatoriem būs iespēja sagatavot kopīgu pieteikumu Eiropas Savienības finansējuma, piemēram, Eiropas Savienības infrastruktūras finansēšanas instrumenta (CEF) piesaistei nepieciešamo rezervju iegādei un uzturēšanai Baltijas mērogā. CEF finansējuma piesaiste ļaus būtiski samazināt šo investīciju izmaksu slogu uz elektroenerģijas lietotājiem.
Sanāksmes ietvaros ministri pārrunāja arī Baltijas valstu sadales sistēmas operatoru sadarbību un koordināciju ārkārtas situācijās. Atzinīgi tika novērtēta Latvijas un Lietuvas sadales sistēmu operatoru nesen noslēgtā vienošanās par savstarpēju palīdzību ārkārtas situācijās, kas papildina jau iepriekš noslēgto sadarbības memorandu starp Latviju un Igauniju. Uz šīs vienošanās pamata Baltijas valstu elektroenerģijas sadales sistēmu operatori turpinās izstrādāt praktisku savstarpējās palīdzības modeli, lai nodrošinātu operatīvāku elektroapgādes atjaunošanu, piemēram, pēc vētru radītiem postījumiem.
Sanāksmes ietvaros Baltijas valstu ministri pārrunāja arī par hibrīda veida apdraudējumu riskiem Baltijā un iespējamiem risinājumiem. Baltijas valstu ministri uzsvēra: “Bezpilota lidaparātu radītie riski ir kļuvuši par jaunu drošības realitāti. Tādēļ pretdronu aizsardzības risinājumu paātrināta ieviešana vairs nav papildu drošības pasākums – tā ir neatņemama kritiskās infrastruktūras aizsardzības sastāvdaļa reģionālā līmenī.”
Attiecībā uz hibrīdapdraudējumiem Latvijas klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs iepazīstināja Igaunijas un Lietuvas ministrus ar Latvijā īstenoto pieeju enerģētikas nozares kritiskās infrastruktūras aizsardzības stiprināšanai pret gaisa kuģu radītajiem apdraudējumiem. Latvijā norisinās darbs pie koordinētas pieeja izveides pretdronu risinājumu ieviešanai enerģētikas kritiskajā infrastruktūrā, kas paredzētu vienotu tehnisko prasību izstrādi, tehnoloģisko savietojamību, koordinētu iepirkumu pieeju un ciešāku sadarbību starp kritiskās infrastruktūras operatoriem un valsts institūcijām. Tās mērķis ir nodrošināt vienotu situācijas pārraudzību un efektīvāku sadarbību starp enerģētikas infrastruktūras operatoriem un valsts drošības iestādēm.
Ņemot vērā Igaunijas iniciatīvu ES Enerģētikas padomē paātrināt atteikšanos no Krievijas energoresursiem, kurai pievienojās arī Latvija un Lietuva, ministri uzsvēra, ka Eiropas Savienībai arī turpmāk jāsaglabā konsekventa politika, pakāpeniski izbeidzot atkarību no Krievijas energoresursiem.
Baltijas valstis tūlītēji pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā pārtrauca Krievijas dabasgāzes fizisko importu, vēl pirms Eiropas Savienība pieņēma regulējumu par pakāpenisku atteikšanos no Krievijas dabasgāzes importa. Baltijas valstu pieredze apliecina, ka līdzīga pieeja ir iespējama arī attiecībā uz Krievijas naftas importu Eiropas Savienībā.
