Valsts prezidents sarunā uzsvēra pieaugošus drošības izaicinājumus un spriedzi Eiropas Savienības (ES) austrumu pierobežas reģionos un līdz ar to arī nepieciešamību pēc plašāka ES atbalsta. “Turpinoties Krievijas pilna mēroga karadarbībai Ukrainā, drošības izaicinājumi pie ES austrumu robežas pieaug. Drošības un civilās aizsardzības stiprināšana, sabiedrības labklājība, ekonomiskās aktivitātes saglabāšana un veicināšana ir prioritāri uzdevumi ES vienotas nostājas skaidrai demonstrēšanai,” uzsvēra E. Rinkēvičs. Baltijas valstu prezidenti bija vienisprātis, ka šīm prioritātēm jāatspoguļojas gan ES daudzgadu budžetā turpmākajam periodam no 2028. līdz 2034. gadam, gan tūlītējās ES atbalsta programmās.
Attēlā: Baltijas valstu prezidentu kopīgā tikšanās ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu Viļņā, Lietuvā, 26.05.2026.
FOTO: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.
Valsts prezidents pauda pateicību Eiropas Komisijas prezidentei par skaidro nostāju iepretim Krievijas meliem un dezinformācijas kampaņai, kā arī par līdzšinējo ES atbalstu. Būtiska uzmanība sarunā tika veltīta Eiropas aizsardzības industrijas kapacitātes straujākai celšanai, veicinot Eiropas militāro spēju attīstību, kā arī Ukrainas cīņā pret Krievijas agresiju gūto mācību integrēšanai mūsu pašu gatavībai krīzes situācijām.
Foto galerija no Baltijas valstu prezidentu kopīgās tikšanās ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu Viļņā, Lietuvā, 26.05.2026. pieejama šeit (foto autors: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja).
