Saskaņā ar valdības lēmumu Aizsardzības ministrija laikposmā no 2017. līdz 2029. gadam var uzņemties saistības par kopējo summu līdz 98 miljoniem eiro. No tās līdz 71 miljonam eiro veido ārvalstu finansējums, bet līdz 27 miljoniem eiro – nacionālais līdzfinansējums un nodokļu maksājumi. Veiktie grozījumi nodrošinās jau uzsākto un ieplānoto militārās infrastruktūras projektu nepārtrauktību atbilstoši NATO prasībām.
“NATO Drošības investīciju programma ir būtisks atbalsts Latvijas militārās infrastruktūras attīstībai, piesaistot apjomīgu NATO finansējumu. Lai pilnvērtīgi izmantotu šīs iespējas, mums jānodrošina stabila un nepārtraukta projektu gaita. Saistību termiņa pagarināšana ļaus pabeigt uzsāktos un sagatavot nākamās kārtas projektus, mērķtiecīgi stiprinot valsts aizsardzības spējas,” norāda aizsardzības ministrs Raivis Melnis.
Šobrīd Latvijā tiek īstenotas un plānotas vairākas vērienīgas infrastruktūras iniciatīvas. Viena no apjomīgākajām ir Liepājas militārās bāzes “Karosta” attīstība, kurai NATO paredzējusi 150 miljonus eiro Ro-Ro kuģu piestātnes un saistītās infrastruktūras būvniecībai. Tāpat NSIP projektus turpina un tiks uzsākti Ādažu, Lielvārdes un citās militārajās bāzēs.
Latvija NSIP programmā aktīvi piedalās jau kopš 2017. gada. Laikposmā no 2017. līdz 2025. gadam Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC) ir uzsācis 19 NSIP projektus, no kuriem 11 projektu īstenošanu vēlāk pārņēmusi NATO Atbalsta un iepirkumu aģentūra (NSPA). Vienlaikus VAMOIC laika posmā no 2017. līdz 2025. gadam no Aizsardzības ministrijas budžeta ir īstenojis nacionāli priekšfinansētus projektus, par kuriem pēc tam saņemta NSIP finansējuma atmaksa.
