Valsts kancelejas un Valsts kases sagatavotais konceptuālais ziņojums iezīmē pakāpenisku pāreju uz centralizētu finanšu grāmatvedību, budžeta plānošanu un finanšu vadību, kā arī mācību un cilvēkresursu attīstības procesu organizāciju valsts pārvaldes iestādēs. Pārejot uz vienotām IT sistēmām, standartizējot darba procesus, automatizējot vienkāršas darbības, tiks izveidots Vienotais pakalpojumu centrs, kas sniegs valsts pārvaldes iestādēm atbalsta funkcijas, tādējādi mazinot atbalsta funkcijām izmantotos resursus.
Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis norāda: “Latvijas valsts pārvaldes gatavība transformēties un kopīgi izmantot vienotus procesus un tehnoloģiju iespējas ir pozitīvs signāls mūsu darba modernizācijai. Mums ir jāļauj vienkāršas, tehniskas lietas darīt tehnoloģijām, lai valsts pārvaldē strādājošie savas prasmes un zināšanas varētu vairāk ieguldīt tieši sabiedrības vajadzību risināšanā.”
Vienotā pakalpojumu centra izveide ir nozīmīga daļa Valsts pārvaldes modernizācijas plānā. Lai gan sākotnēji tika plānots, ka atbalsta funkciju centralizācija notiks līdz 2030. gadam, valdība mudināja noteikt ambiciozāku mērķi, kā rezultātā ir apstiprināta ātrāka resoru pievienošanās Vienotajam pakalpojumu centram.
Paredzēts, ka līdz 2026. gada beigām Vienotais pakalpojumu centrs apkalpos 80% valsts pārvaldē strādājošo. Valsts pārvaldes iestādēm centralizēti izmantojot atbalsta funkcijas, to sniegšanai nepieciešamo darbinieku skaits samazinātos par aptuveni 40%. Procesu standartizācijai un Vienotā pakalpojumu centra izveidei būs nepieciešamas investīcijas. Kopā ar konceptuālo ziņojumu Ministru kabinets apstiprināja 16,8 milj. eiro piesaisti no Atveseļošanās fonda. Savukārt papildus 13,15 milj. eiro būs nepieciešami no valsts budžeta līdzekļiem.
Vienoto pakalpojumu centra izveides laikā ar personāla pārvaldību saistīto procesu centralizācija un standartizācija būs Valsts kancelejas un Valsts administrācijas skolas paspārnē, savukārt finanšu un grāmatvedības procesi – Valsts kases pārziņā.
Pašlaik valsts pārvaldes iestādes lielākoties pašas nodrošina savas atbalsta funkcijas, bet to dara atšķirīgi, izmanto dažādas informācijas sistēmas un programmatūru. Līdz ar to katrā iestādē ir nepieciešams personāls, kas nodrošina gan atbalsta funkciju norisi, gan IT sistēmu atbalstu. Turklāt pārāk maz tiek tiek izmantotas iespējas automatizēt manuālas darbības. Šāda sadrumstalotība apgrūtina arī datu apkopošanu un analīzi valstī kopumā.
Piemēram, vairums iestāžu finanšu un grāmatvedības procesos izmanto MS Excel un daudz resursu patērē finanšu datu sagatavošanā un manuālā pārkopēšanā starp sistēmām. Tas apgrūtina gan pašu iestāžu finanšu vadību, gan visas valsts budžeta plānošanu. Standartizējot šos procesus un automatizējot administratīva rakstura darbības, būs iespējams nodrošināt labāku finanšu datu kvalitāti un būtiski samazināt nepieciešamās slodzes un finansējumu. Valsts kases kompetencē būs Vienotajam pakalpojumu centram ieviest vienotu risinājumu finanšu grāmatvedībā, attīstot valsts pārvaldē plaši izmantoto “Horizon” sistēmu.
Līdzīgi arī finanšu grāmatvedībā, standartizējot procesus un pielāgojot sistēmu lietošanai visām iestādēm, būs iespējams atvieglot grāmatvedības kārtošanu, ērtāk nodrošināt finanšu vadībai nepieciešamo informāciju. Tāpat būs iespējams ar uzticamiem datiem analizēt situāciju valsts pārvaldē kopumā, piemēram, atlīdzības jomā. Otra joma, kurā Vienotais pakalpojumu centrs sniegs valsts pārvaldes iestādēm atbalsta funkcijas, ir cilvēkresursu attīstība, mācību un attīstības organizācija. Šobrīd pieejamie dati par cilvēkresursiem valsts pārvaldē ir ļoti ierobežoti un sadrumstaloti, turklāt tie dublējas dažādās informācijas sistēmās. Tas apgrūtina veidot kopēju izpratni par valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstību.
Valsts kanceleja Vienotajā pakalpojumu centrā ieviesīs cilvēkresursu vadības sistēmu, kas būtiski atvieglos tādus uzdevumus kā darbā pieņemšana, adaptāciju jaunā darba vietā, vērtēšanu un citus. Savukārt Valsts administrācijas skola ieviesīs vienotu risinājumu mācību un attīstības procesu nodrošināšanai, kas daudz efektīvāk ļaus plānot gan darbā ievadīšanai nepieciešamās mācības, gan tālāku prasmju pilnveidi.
