Ēnu ekonomikas apkarošanā uzsvars trim prioritārajām nozarēm

Finanšu ministrija (FM), vērtējot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021./2022. gadam izpildi, secinājusi, ka noteiktajos piecos rīcības virzienos tika īstenoti 43 pasākumi, no kuriem lielākā daļa jeb 70% pasākumu ir izpildīti. To var vērtēt kā sekmīgu plāna izpildes rezultātu. Pārējo pasākumu izpilde tiks turpināta gan jaunajā plānā, gan vidēja termiņa Nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.–2027. gadam sagatavošanas laikā.

Plānā izvirzītā mērķa sasniegšanai kā prioritāte 2021. un 2022. gadam bija noteikta risku un iespēju mazināšana skaidras naudas līdzekļu izcelsmei, kas tiek maksāta nedeklarētā un grāmatvedībā neuzskaitītā veidā – “aploksnēs”. Pasākumi, kuri tika ietverti plānā, bija sadalīti piecos rīcības virzienos:

• nereģistrēta saimnieciskā darbība;
• nedeklarēta nodarbinātība un neuzrādīta darba samaksa;
• neuzskaitīti darījumi un nelegāla preču aprite;
• skaidras naudas neuzskaitīta un nekontrolēta aprite;
• nodokļu nomaksas veicināšana.

Trīs prioritārās nozares

Izstrādājot Ministru kabineta 2023. gada 30. marta rīkojumu Nr. 178 “Par Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2023.–2025. gadam izstrādi”, sākotnēji tika iecerēts sagatavot plānu trīs gadu periodam. Plāna rīcības virzienu izstrādē tā īstenošanas periods tika precizēts, tādējādi nodrošinot sasaisti ar Nodokļu politikas pamatnostādnēm, nosakot četru gadu laikposmu (2024.–2027. gadam).

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kura prioritāte turpmākajiem četriem gadiem ir ēnu ekonomikas mazināšana, īstenojot gan horizontāla rakstura, gan fokusētos pasākumus konkrētās tautsaimniecības nozarēs, ciešā sadarbībā ar nozaru ministrijām un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.

Plānā ēnu ekonomikas mazināšanai noteiktas trīs prioritārās tautsaimniecības nozares:

• būvniecība – ēku būvniecība, inženierbūvniecība, specializētie būvdarbi;
• veselība un sociālā aprūpe – veselības aizsardzība;
• vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība saistībā ar skaidras naudas izmantošanu savstarpējos darījumos, informācijas pieejamību valsts iestādēm un tās publiskošanu.

Kopumā izstrādāti vairāk nekā 50 priekšlikumu pasākumiem konkrētas tautsaimniecības nozares politikas un tiesiskā regulējuma sakārtošanai, akcentējot piecus galvenos rīcības virzienus.

Plānā iekļauti pasākumi, kas paredz: nodokļu maksātāja kopvērtējuma (reitinga) izmantošanu publiskajos iepirkumos; skaidras naudas aprites ierobežošanu; bezskaidras naudas darījumu izmantošanas veicināšanu; iedzīvotāju ienākumu deklarācijas pilnveidošanas iespēju apzināšanu; datu analītikas stiprināšanu būvniecības, veselības un skaistumkopšanas nozarē; informācijas un datu apmaiņas uzlabošanu; sabiedrības izglītošanu; citus pasākumus uzņēmumu konkurētspējas celšanai.

Īstenojot iepriekš minētos pasākumus, mērķis ir līdz 2027. gadam samazināt ēnu ekonomikas kopējo īpatsvaru par 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tādējādi tuvinot ēnu ekonomikas rādītāju Latvijā Eiropas valstu vidējam līmenim, to samazinot no 19,9% līdz 18,9%.

Ēnu ekonomika nedaudz samazinās

Saskaņā ar Austrijas ekonomista Frīdriha Šneidera (Friedrich Schneider) veiktajiem aprēķiniem, ēnu ekonomikai Latvijā pēdējos gados ir tendence samazināties: 2020. gadā tā bija 20,9%, 2021. gadā – 20,2%, bet 2022. gadā – 19,9%.

Saskaņā ar SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra pētnieku profesora Arņa Saukas un profesora Tāļa Putniņa pētījuma “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2022. gadā” datiem ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā bija 26,5% no IKP, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā 2021. gadā.

Atbilstoši valsts pētījumu programmas “Ēnu ekonomikas mazināšana valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai” projektā veiktajām aplēsēm potenciāli iekasējamā nodokļu summa no ēnu ekonomikas Latvijā ir robežās no 2 līdz 3,6 miljardiem eiro.