SSE Riga Ēnu ekonomikas indeksā tiek izmantota “mikrodatu” pieeja. Proti, tā vietā, lai izmantotu makroekonomiskos datu modeļus, kas balstās uz daudziem pieņēmumiem, mēs izmantojām resursietilpīgāku pieeju, apkopojot datus par atsevišķiem uzņēmumiem. Uzņēmumu līmeņa dati tiek iegūti, aptaujājot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu īpašniekus/vadītājus, pielietojot [raksta autoru] Putniņa un Saukas izstrādāto metodi.1 Aptaujas tiek veiktas katru gadu, no februāra līdz aprīlim, un ietver jautājumus, kas ļauj novērtēt ēnu ekonomikas aktivitātes pēdējos divos gados. Piemēram, aptaujā, kas veikta 2022. gada sākumā, tika apkopota informācija par ēnu ekonomikas aktivitātēm 2021. un 2020. gadā. Viens gads secīgi veiktajās aptaujās pārklājas (t. i., informācija par ēnu ekonomikas aktivitātēm 2020. gadā tiek apkopota gan 2021., gan 2022. gada aptaujas kārtā), lai pārliecinātos par sniegto atbilžu konsekvenci.
2022. gada aptaujā dati tika apkopoti, intervējot 501 respondentu Lietuvā, 529 – Igaunijā un 841 – Latvijā, tādējādi nodrošinot, ka Latvijā tiek apkopoti dati vismaz par 100 uzņēmumu vadītājiem katrā no būvniecības, vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības, ražošanas un pakalpojumu nozarēm. Tas tika darīts, lai iegūtu iespējami reprezentatīvus datus par katru no iepriekš minētajām nozarēm. Aptaujas tika veiktas sadarbībā ar AS “Norstat Latvija”.
Saskaņā ar mūsu aprēķiniem ēnu ekonomikas apjomam Latvijā no 2016. līdz 2018. gadam bija tendence pieaugt, veidojot 20,7% no IKP 2016. gadā, 22% – 2017. gadā un 24,2% – 2018. gadā. 2019. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars (23,9% no IKP) aptuveni saglabājās iepriekšējā gada līmenī, savukārt 2020. gadā, sākoties Covid-19 pandēmijai, tas atkal pieauga, sasniedzot 25,5% no IKP. Jaunākā pētījuma dati liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā pieauga arī 2021. gadā, sasniedzot 26,6% no IKP, kas ir par 1,1% vairāk, salīdzinot ar 2020. gadu. Šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs Latvijā kopš 2011. gada, kad globālās finanšu krīzes laikā sasniedza 30,2% no IKP (skat. attēlu publikācijas sākumā).
Līdzīgas ēnu ekonomikas pieauguma tendences novērojamas arī Igaunijā un Lietuvā.
Proti, mūsu aplēses liecina, ka ēnu ekonomika Igaunijā 2021. gadā pieauga par 2,5%, sasniedzot 19% no IKP. Tas ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs Igaunijā kopš 2012. gada, kas veidoja aptuveni 19,2% no IKP. Lietuvā ēnu ekonomika 2021. gadā pieauga pat par 2,8%, sasniedzot 23,1% no IKP. Tas ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs Lietuvā kopš 2009. gada, kad sākām veikt mērījumus šajā valstī. Līdz ar to 2021. gadā, visticamāk, Covid-19 pandēmijas dēļ ēnu ekonomika ir pieaugusi visās trijās Baltijas valstīs. Kaut arī atšķirības starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir relatīvi samazinājušās, Latvijā joprojām ir visaugstākais ēnu ekonomikas rādītājs Baltijas valstīs.
Pētījuma rezultāti liecina, ka nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente visās Baltijas valstīs ir t. s. “aplokšņu algas”. 2021. gadā Latvijā tās veidoja 46,2% no kopējā ēnu ekonomikas apjoma (attiecīgi 2020. gadā – 46,9%, turpretī 2019. gadā – 44,1%), bet Igaunijā – 42,7% (2020. gadā – 40,3%, 2019. gadā – 43%). Savukārt Lietuvā “aplokšņu algas” 2021. gadā veidoja 38,8% no ēnu ekonomikas apjoma (2020. gadā – 37,7%, 2019. gadā – 36,3%).
Neuzrādītie uzņēmējdarbības ienākumi 2021. gadā Latvijā veidoja 30% no kopējā ēnu ekonomikas apjoma (2020. gadā – 29,9%), turpretī nereģistrētie nodarbinātie veido atlikušos 23,8% (2020. gadā – 23,2%). Nereģistrētā nodarbinātība Igaunijā un Lietuvā veido attiecīgi 30% un 23,5% no kopējā ēnu ekonomikas apjoma, savukārt neuzrādītie ienākumi – 27,2% un 37,7%.
Tendence maksāt “aplokšņu algas” jeb vidējās algas daļa (%), kuru uzņēmēji slēpj no valsts, 2021. gadā pieauga visās Baltijas valstīs.
Latvijā šis pieaugums ir relatīvi neliels, proti, tikai 0,3%, sasniedzot 23,8% 2021. gadā. Igaunijā “aplokšņu algu” īpatsvars pieauga par 3,8%, sasniedzot 17%, bet Lietuvā – par 0,9%, pieaugot līdz 16,2%. Tādējādi problēma ar “aplokšņu algām” joprojām ir ievērojami lielāka tieši Latvijā, kas lielā mērā izskaidro atšķirības ēnu ekonomikas kopējā apjomā starp Baltijas valstīm.
LV portāla infografika.
Pētījuma rezultāti liecina, ka vispārējais kukuļdošanas līmenis (procents no ienākumiem, kuru firmas maksā neoficiālos maksājumos, lai “nokārtotu lietas”) 2021. gadā kopumā pieauga visās trijās Baltijas valstīs. Lielākais pieaugums tika fiksēts Lietuvā, kur šis rādītājs palielinājās par 3,9%, sasniedzot 12,3%. Igaunijā kukuļošanas apjoms 2021. gadā pieauga par 0,6%, sasniedzot 7%, turpretī Latvijā par 0,9%, palielinoties līdz 9,2%. Kukuļošanas līmenis Latvijā nav bijis tik augsts kopš 2014. gada, savukārt Lietuvā – kopš 2015. gada. Igaunijā pērn sasniegts pats augstākais kukuļošanas rādītājs, kopš tur tiek veikti ēnu ekonomikas mērījumi.
Pētījuma rezultāti arī liecina, ka visās Baltijas valstīs 2021. gadā ir pieaugusi kukuļošana publisko iepirkumu jomā (vidējais % no līguma summas, lai nodrošinātu valsts pasūtījumu).
Respektīvi, Latvijā novērots pieaugums par 1,1%, sasniedzot 8% no publisko iepirkumu līgumu vērtības, Lietuvā – par 2,1%, sasniedzot 7,7%, savukārt Igaunijā – par 0,1%, palielinoties līdz 4%.
LV portāla infografika.
Vērtējot situāciju nozarēs, augstākais ēnu ekonomikas apjoms Latvijā joprojām ir būvniecības sfērā. Aplēses liecina, ka 2021. gadā ēnu ekonomika būvniecībā veidoja 31,2%. Citās nozarēs Latvijā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā tiek lēsts: mazumtirdzniecībā – 29,8%, pakalpojumu nozarē – 27,5%, ražošanā – 25% un vairumtirdzniecībā – 24,4%.
Veicot aptaujas, vērtējam arī to, kā ar laiku mainās uzņēmumu īpašnieku/vadītāju attieksme attiecībā uz iesaisti ēnu ekonomikā. Mūsu rezultāti liecina, ka uzņēmumi Baltijā ir relatīvi apmierināti ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) paveikto, ja salīdzina ar citiem aspektiem valsts pārvaldē un politikā. Sniedzot vērtējumu skalā no 1 līdz 5 (5 nozīmē ļoti augstu apmierinātības līmeni), Latvijas uzņēmēji VID darbību novērtēja ar 3,6, bet Lietuvā – ar 3,56. Līdz ar to pirmo reizi kopš 2010. gada apmierinātība ar VID Latvijā ir augstāka nekā Lietuvā. Visaugstāk VID paveikto joprojām novērtē Igaunijā (2021. gadā – 3,74), taču, salīdzinot ar 2019. gadu (3,80), apmierinātības līmenis ir samazinājies. Pētījuma rezultāti rāda, ka pērn uzlabojās arī uzņēmēju apmierinātība ar valsts nodokļu politiku Latvijā – no 2,63 uz 2,70. Turpretī Lietuvā un Igaunijā tā samazinājās attiecīgi no 3,08 uz 2,81 un no 3,14 uz 3,02.
Pētījuma rezultāti parāda, ka mazāku iesaistīšanos ēnu ekonomikas aktivitātēs veicina augstāka iespējamība tikt pieķertiem un bargāki sodi. Iegūtie rezultāti arī liecina, ka uzņēmumu apmierinātība ar nodokļu sistēmu un valdību mazina to iesaisti ēnu ekonomikā, proti, neapmierināti uzņēmumi vairāk iesaistās ēnu ekonomikas aktivitātēs, savukārt apmierināti uzņēmumi – krietni mazāk. Šis secinājums atbilst iepriekšējā pētījuma par izvairīšanos no nodokļu nomaksas rezultātiem un pamato, kāpēc ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir lielāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Respektīvi, uzņēmumi Latvijā vairāk iesaistās ēnu ekonomikā, jo tie ir mazāk apmierināti ar nodokļu sistēmu un valdības darbu.
Mūsu pētījuma rezultāti arī ataino, ka politikas veidotājiem būtu jāpārskata līdzšinējā pieeja ēnu ekonomikas mazināšanai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Tas ir īpaši svarīgi pašreizējās un potenciālās ekonomikas attīstības tendenču kontekstā, kuru ietekmējusi Covid-19 pandēmija, inflācija un Krievijas karš Ukrainā. Ēnu ekonomikas samazināšana ilgtermiņā, visticamāk, būs rezultāts tādiem politiskiem lēmumiem, ar kuriem tiks uzlabota uzņēmēju un iedzīvotāju attieksme pret valdību, politiku un nodokļu maksāšanas morāli.
UZZIŅAI
Publikācija balstīta Latvijas Zinātnes padomes finansētās valsts pētījumu programmas “Ēnu ekonomikas mazināšana ilgtspējīgas ekonomikas attīstības nodrošināšanai” projekta “Ēnu ekonomikas izpēte Latvijā (RE:SHADE)” (Nr. VPP-FM-2020/1-0005) rezultātos.
1 Putniņš, T., Sauka, A. Measuring the Shadow Economy Using Company Managers. Journal of Comparative Economics. 43 (2015), p. 471–490.
