FOTO: Freepik
Lai skaistumkopšanas pakalpojumi kļūtu klientiem drošāki, paredzēts noteikt stingrākas prasības skaistumkopšanā izmantojamajām ierīcēm un pakalpojuma sniedzēju kvalifikācijai. Plānotās izmaiņas izstrādātas saskaņā ar Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam noteiktajām prioritātēm un uzdevumiem.
Lai ieviestu jaunās prasības, sagatavots Ministru kabineta (MK) noteikumu grozījumu projekts “Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai”, kas līdz 2024. gada 5. novembrim nodots publiskajā apspriešanā.
2023. gada 30. martā tika apstiprināts MK rīkojums Nr. 178 “Par Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2023.–2025. gadam izstrādi”, kurā tika noteiktas trīs prioritārās tautsaimniecības nozares, kurās jāsamazina ēnu ekonomika:
Savukārt 2024. gada 25. janvārī tika pieņemts Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam, kurā norādīti konkrēti uzdevumi ēnu ekonomikas mazināšanai visās prioritārajās tautsaimniecības nozarēs.
Skaistumkopšanas jomā, kas plānā iekļauta kā veselības nozares sastāvdaļa, noteikti vairāki uzdevumi, piemēram:
MK noteikumu grozījumu projekts “Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai” izstrādāts saskaņā ar Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam 4.5.1. punktu, kas paredz pārskatīt normatīvos aktus skaistumkopšanas pakalpojumu jomā ar mērķi veicināt patērētājiem drošus skaistumkopšanas pakalpojumus, kurus sniedz ārstniecības personas.
Veselības inspekcija (VI) 2023. gadā veica 950 tematiskās kontroles skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas vietās, lai izvērtētu, vai skaistumkopšanā izmantojamās elektroierīces un medicīniskās ierīces tiek lietotas atbilstoši, norādīts Veselības inspekcijas darbības publiskajā pārskatā par 2023. gadu.
Pārskatā norādīts, ka 47% gadījumu konstatētas atsevišķas neatbilstības. Viena no visbiežākajām – nodarbinātajiem nebija pakalpojuma sniegšanai vajadzīgā izglītības sertifikāta.
Pārbaužu laikā tika arī secināts, ka pakalpojumu sniedzējiem nav skaidrs, vai viņiem ir jāievēro MK noteikumu “Medicīnisko ierīču noteikumi” prasības, īpaši tad, ja tiek lietotas nevis medicīniskās ierīces, bet elektroierīces.
Veselības ministrija (VM), kas sagatavojusi plānotos grozījumus, norāda: kontroles rezultāti liecina, ka uz skaistumkopšanā izmantoto ierīču drošību jāraugās ne tikai no higiēnas viedokļa, kā tas šobrīd noteikts noteikumos, bet arī vērtējot speciālista kvalifikāciju darbam ar ierīcēm un ierīču lietojuma atbilstību normatīvo aktu prasībām.
UZZIŅAIŠobrīd skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanā tiek izmantotas medicīniskās ierīces, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 2017/745, kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, 16. pielikumā minētie izstrādājumi (elektroierīces), kuri nepieder medicīnisko ierīču grupai (piemēram, tauku atsūkšanas, lipolīzes vai lipoplastijas iekārtas, lāzeri un spēcīga gaismas impulsa iekārta ādas atjaunošanai, tetovējumu vai matu noņemšanai vai citādai ādas ārstēšanai u. c.), norādīts grozījumu projekta anotācijā. Regulā iekļautas arī prasības darbam ar medicīniskajām ierīcēm, kas vienlaikus ir saistošas darbam ar 16. pielikumā uzskaitītajiem izstrādājumiem, kuri saskaņā ar ražotāja sniegto informāciju ir izmantojami tikai estētiskam vai citam ar medicīnu nesaistītam nolūkam, bet kuri darbības un riska profila ziņā ir pielīdzināmi medicīniskajām ierīcēm. Regulā iekļautās prasības medicīniskajām ierīcēm nostiprinātas Ministru kabineta noteikumos Nr. 461 “Medicīnisko ierīču noteikumi”. |
Lai nostiprinātu vienotu pieeju skaistumkopšanā izmantojamo ierīču lietošanā, plānots ar jaunu punktu papildināt MK noteikumu “Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai” II nodaļu, kas nosaka prasības telpām, to aprīkojumam un darba piederumiem.
Tas paredz, ka medicīniskās ierīces un Regulas Nr. 2017/745 16. pielikumā minētos izstrādājumus skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanā izmanto, ievērojot normatīvajos aktos par medicīniskajām ierīcēm noteiktās prasības, kā arī ražotāja norādījumus.
Medicīniskās ierīces un Regulas Nr. 2017/745 16. pielikumā minētos izstrādājumus iespējams identificēt ar pavadošo dokumentāciju, un tie atbilst Eiropas Savienības tirgus drošuma, veselības un vides aizsardzības prasībām, kas apliecināts ar marķējumu “CE”.
Paredzēts arī, ka pakalpojuma sniedzējiem būs pienākums pirms pakalpojuma, kurā tiks izmantota kāda no regulas 16. pielikumā minētajām ierīcēm, informēt klientu par iespējamajiem riskiem veselībai un komplikācijām, kas saistītas ar konkrēto pakalpojumu.
Patlaban MK noteikumos “Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai” ir skaidrotas prasības augsta riska skaistumkopšanas pakalpojuma sniegšanai, taču ne pakalpojuma sniedzējam.
Lai nodrošinātu, ka medicīniskās ierīces tiek lietotas pareizi, atbilstoši mērķim un nekaitējot klienta veselībai, MK noteikumu VI nodaļu, kas skaidro prasības pakalpojuma sniedzēja kvalifikācijai, paredzēts papildināt ar jaunu punktu.
Tas noteic, ka augsta riska skaistumkopšanas pakalpojumus sniedz un medicīniskās ierīces un regulas 16. pielikumā minētos izstrādājumus lieto kvalificēts pakalpojumu sniedzējs – sertificēta ārstniecības persona, kura ieguvusi akreditētu profesionālo izglītību skaistumkopšanā.
Tāpat, lai ieviestu samērīgas prasības ārstniecības personām, kas ir reģistrētas Ārstniecības personu reģistrā, bet nav sertificētas ārstniecības personas, paredzēts jaunā redakcijā izteikt MK noteikumu 42. punktu, paredzot, ka minimālās higiēnas prasību astoņu stundu kursi ir jāapgūst tikai tām personām, kas nav reģistrētas Ārstniecības personu reģistrā.
|