VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
05. jūnijā, 2023
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Nodokļi
10
10

Ar kādām zālēm “ārstēt” ēnu ekonomiku

LV portālam: DACE PELĒKĀ, Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktore

FOTO: Ieva Leiniša, LETA

Finanšu ministrija šobrīd izstrādā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2023.–2025. gadam. Lai tiktu galā ar “ēnām”, ārkārtīgi būtiska ir pašu uzņēmēju iesaiste, kā arī tas, vai pirms tam esam izstrādājuši pareizo rīcībpolitiku un pasākumus, intervijā atzīst Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktore DACE PELĒKĀ. Jaunie priekšlikumi paredz samazināt skaidras naudas apriti – darba alga būs obligāti jāizmaksā bezskaidrā naudā, tāpat plānoti ierobežojumi privātmāju un dzīvokļu remontētājiem.

īsumā
  • Iepriekšējā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2021.–2022. gadam bija noteikti rīcības virzieni gan aplokšņu algu, gan nelegālās nodarbinātības un nereģistrētas saimnieciskās darbības ierobežošanai. Plāns paredzēja iesaistīt konkrētas nozares, bet tajā bija ārkārtīgi maz konkrētības pasākumos.
  • Ieviešot papildu prasības, uzraudzību, prātā turam tikai slikto – kā ierobežot, samazināt skaidrās naudas lietošanas slieksni, ierobežot reģistrāciju, neizsniegt licenci utt. –, aizmirstot par to, ka pasākumiem nevajadzētu apgrūtināt godprātīgo nodokļu maksātāju.
  • Būvniecības nozarē var izdalīt lielos būvniecības objektus, uz kuriem attiecas elektroniskā darba laika uzskaite, privātmāju būvniecību, uz kuru uzskaite neattiecas, un dzīvokļu remontdarbus, dažādus specializētos būvdarbus. Meklējam iespējas, kā ierobežot pelēko zonu pēdējos divos segmentos.
  • Pašlaik tiek diskutēts par pasākumiem skaidras naudas aprites ierobežošanai algu izmaksā un elektronisko rēķinu ieviešanu. Šobrīd elektroniskie rēķini nav obligāti, netiek arī prasīts tos uzrādīt Valsts ieņēmumu dienestam.

Apsveicu ar jauno amatu! Ilgstoši strādājāt Valsts ieņēmumu dienestā (VID), bijāt ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā. Kāpēc no 1. maija piekritāt vadīt Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamentu?

VID ģenerāldirektora vietniece biju no 2016. gada, bet kopumā dienestā nostrādāju vairāk nekā 20 gadus. Pārzināju visus VID procesus no nodokļu inspektora darba līdz stratēģiskajai vadībai. Cilvēki maina darbus, nodarbošanās jomas. Pēc tik ilgiem gadiem nodokļu administrēšanā radās vēlme paplašināt redzesloku.

Ar ēnu ekonomikas apkarošanu Latvijai nevedas – ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), samazinoties tikai par mīnus 0,1 procentpunktiem. Kāpēc ēnu ekonomika ir tā iesakņojusies?

Negribētu piekrist, ka ar ēnu apkarošanu mums nevedas, jo gadu gaitā tomēr ir uzlabojumi. Protams, ir bijuši kāpumi un kritumi. Jāsaprot, vai pirms tam esam izstrādājuši pareizu rīcībpolitiku un pasākumus, lai tiktu galā ar “ēnām”.

Lai īstenotos veiksmes stāsts, ārkārtīgi būtiska ir ne tikai VID un Finanšu ministrijas, bet arī konkrēto nozaru un pašu uzņēmēju iesaiste. Iepriekšējā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2021.–2022. gadam bija noteikti rīcības virzieni gan aplokšņu algu, gan nelegālās nodarbinātības un nereģistrētas saimnieciskās darbības ierobežošanai.

Plāns paredzēja iesaistīt konkrētas nozares, bet tajā bija ārkārtīgi maz konkrētības pasākumos.

Ja dominē pieeja, ka izvērtēsim, pārvērtēsim, uztaisīsim darba grupu vai kaut ko tamlīdzīgu, tad skaidrs, ka neviens tajā brīdī nedomā par to, vai tas pasākums ir vērtīgs vai tikai darbošanās, vai beigās patiešām būs izmērāms rādītājs, lai saprastu, vai kaut kas ir mainījies vai nav.

Otra lieta ir uzņēmēju iesaiste – jāizrunā visas problēmas, kas traucē. Bieži vien izskan tādi kā lozungi – ir slikti, nav kārtības. Bet tikai tajā brīdī, kad apsēdies ar uzņēmējiem pie viena galda un sarunājies, var saprast īsto problēmas būtību. Un, iespējams, tā ir pavisam cita problēma, nevis tā, ko mēs valsts pusē esam iedomājušies. Varbūt ir jāmeklē citā virzienā. Tas nozīmē, ka arī zāles būs pavisam citas.

Strādājot VID, palīdzēju sagatavot dažādus priekšlikumus ēnu ekonomikas ierobežošanai. Līdz ar to manī ir nostiprinājusies sapratne, ka, radot kādu ideju normatīvo aktu grozījumiem vai uzraugošās iestādes rīcībai, tajā brīdī prātā turam tikai slikto – kā ierobežot, samazināt skaidrās naudas lietošanas slieksni, ierobežot reģistrāciju, neizsniegt licenci utt. –, aizmirstot par to, ka pasākumiem nevajadzētu apgrūtināt godprātīgo nodokļu maksātāju. Piemēram, licenču piešķiršana attiecas uz visiem, un, ja pastiprināsim birokrātiskās prasības, iespējams, kāds no negodīgajiem uzņēmējiem tiks ierobežots, bet slogs pieaugs pilnīgi visiem nodokļu maksātājiem.

Ēnu ekonomikas apjoms veido apmēram ceturto daļu no IKP. IKP ir aptuveni 40 miljardi eiro, tātad tie ir 10 miljardi – gandrīz viss nodokļu ieņēmumu budžets. 

Jūs noteikti ēnu ekonomikas indeksu reizinājāt ar IKP. Pētnieki apgalvo, ka nevar rēķināt absolūtos skaitļos, tos vienkārši sareizinot, tas nebūs pareizi. Turklāt nodokļi no šīs summas būtu apmēram trešā daļa.

VID ēnu ekonomikas apjomu rēķina, ņemot vērā nodokļu plaisas – darbaspēka nodokļiem (iedzīvotāju ienākuma nodoklim (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām), pievienotās vērtības nodoklim (PVN) un akcīzes nodoklim. Ja ņem šos nodokļus (akcīzes nodoklis aprēķināts tikai no pārdotās degvielas), tad 2020. gadā tie bija apmēram 980 miljoni eiro.

Arī dažādos pētījumos par ēnu ekonomikas daļu, kas nav samaksāta nodokļos, pētnieki lēš, ka tie ir 2,2–2,5 miljardi eiro.

Vairāk par tēmu LV portālā >>

Jūsu vadībā tiek izstrādāts Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2023.–2025. gadam. Par jaunā plāna prioritātēm ir noteikta vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, būvniecība, veselības aizsardzība un sociālā aprūpe, kā arī skaistumkopšana. Ministru kabinetam plāns ir jāiesniedz līdz 31. jūlijam.

Jūsu nosauktās nozares būs prioritāras, bet esam paredzējuši, ka plāns visu laiku būs aktīvs, dzīvs. Piemēram, varētu vairāk iedziļināties apsardzes un skaistumkopšanas nozarēs.

Mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība parādās horizontālajos pasākumos, t. i., šie pasākumi skar vairākas nozares kopumā.

Pašlaik tiek diskutēts par to, kā ierobežot skaidras naudas apriti.

Darba grupā rit sarunas par to, ka darba alga būs obligāti jāizmaksā bezskaidrā naudā. Tikai tad, ja darbinieks vienosies ar darba devēju par citu samaksas kārtību un paziņos par to VID, algu varēs izmaksāt skaidrā naudā.

Ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru par šo jautājumu ir bijušas konstruktīvas diskusijas.

Nav plāna aizliegt lietot skaidro naudu, tie ir mīti, kas klejo apkārt.

Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības regulējums ir ārkārtīgi vecs, turklāt abas jomas jau ir saplūdušas kopā.

Horizontālie pasākumi ir arī publisko iepirkumu jomas sakārtošana, ko akcentē uzņēmēji.

Kādas vēl būtiskas izmaiņas ir gaidāmas ēnu ekonomikas apkarošanas regulējumā?

Vēl nozīmīga darba grupa ir par informācijas pieejamību valsts iestādēm un tās publiskošanu. Gan Ārvalstu investoru padome Latvijā, gan Latvijas Darba devēju konfederācija ir bieži norādījusi, ka valsts iestāžu rīcībā ir daudz informācijas, katrai iestādei ir savs reģistrs, kas savā starpā nedraudzējas. Iestādes nevar apmainīties ar informāciju, tām ir dažādi digitalizācijas līmeņi, tāpēc ir grūtības sasaistīt kopā reģistrus.

Valstī nav vienas iestādes, kas zinātu, kādi reģistri katrai iestādei ir izveidoti un kāda informācija atrodas pie katras iestādes, lai to var izmantot arī citi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) īsteno lielu projektu “Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma”. No iestāžu reģistriem vienotā “datu ezerā” saplūdīs visu reģistru informācija, tā būs strukturēta, un tai pieslēgties varēs ikviens, kuram to vajadzēs.

Šis pasākums noteikti tiks iekļauts ēnu ekonomikas apkarošanas plānā.

Kādi pasākumi vēl plānoti būvniecības pelēkās zonas apkarošanai? Pirms vairākiem gadiem jau tika panākta ģenerālvienošanās par minimālo algu, ieviesta elektroniskā darba laika uzskaite.

Jā, šie pasākumi ir devuši labus rezultātus, taču pētnieki ir norādījuši, ka būvniecībā ir augsts ēnu ekonomikas īpatsvars. Tāpēc tiek meklēts, kur nozarē “slēpjas” ēnu ekonomika.

Būvniecības sektorā var izdalīt trīs segmentus – lielie būvniecības objekti, uz kuriem attiecas elektroniskā darba laika uzskaite, un privātmāju būvniecība, uz kuru uzskaite neattiecas.

Trešais segments ir dzīvokļu remontdarbi un dažādi specializētie būvdarbi.

Darba grupa meklē iespējas, kā ierobežot pelēko zonu pēdējos divos segmentos, kā novērst to, ka privātpersona būvatļaujas pieteikumā ieraksta, ka māju būvēs pati, bet patiesībā algo “melno brigādi”. Līdzīgi ir ar dažādiem remontdarbiem.

Tas ir izaicinājums – izdomāt pasākumus, kā ierobežot šo ēnu ekonomikas daļu.

Pirms vairākiem gadiem izskanēja priekšlikums, ka par remontdarbiem personai varētu atmaksāt IIN pārmaksu.

Šāds variants, visticamāk, būs minēts būvniecības darba grupas priekšlikumos – iekļaut IIN atmaksā to sadaļu, kas ir samaksāta par dzīvokļa remontdarbiem. Tas ir motivējošs instruments, bet jāskatās, kā tas saskanēs ar nodokļu politiku, cik tas varētu izmaksāt un kādi būs ieguvumi.

Ekonomikas ministrija rosinās padomāt par vienkāršotu nodokļu režīmu dzīvokļu remontētājiem. Runa ir par sistēmas ieviešanu līdzīgi kā sezonas lauksaimniekiem Lauku atbalsta dienestā – ja pie privātpersonas atnāk strādāt meistars, tad tā strādnieku piereģistrē VID, un parādās gan samaksātais atalgojums, gan nomaksātie nodokļi.

Privātmāju un mazo objektu sektora uzraudzībā plānojam pastiprināt VID kapacitāti, paredzēta papildu informācijas apmaiņa ar Būvniecības valsts kontroles biroju.

Nodokļu eksperts Jānis Taukačs ir minējis, ka ēnu ekonomika nesāks samazināties, kamēr nebūs laba sazobe starp FM un VID, visu laiku ir bijusi neliela rīvēšanās. Vai tas ir viens no iemesliem, kāpēc nevedas ēnu ekonomikas apkarošana?

Nepavisam negribētos teikt, ka nav bijusi sazobe. Drīzāk savu pienesumu saredzu tajā, ka man ir liela praktiskā pieredze – zinu VID procedūras, pieejamo informāciju, zinu, kā vēl ministrija var sadarboties ar VID.

Izstrādājot jauno ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, VID pilda svarīgu funkciju, nodrošinot informāciju par datiem visām darba grupām, nozaru ministrijām. Agrāk šī sadarbība, iespējams, nebija tik aktīva.

Gribētos, lai šāda informācijas apmaiņa starp ministrijām un VID saglabātos.

VID lepojas ar to, ka samazinās PVN plaisa. Bet no kurienes uzņēmumiem ir skaidra nauda, lai izmaksātu aplokšņu algas, kas ir būtiska ēnu ekonomikas sastāvdaļa?

Tas patiešām ir labs jautājums – saprast, no kurienes tiek ņemta aplokšņu alga, vai tas ir tikai PVN.

Iespējams, tie ir darījumi, kurus VID vispār neredz.

Vai viens no aplokšņu algu avotiem būtu tas, ka veikalā par darījumu netiek noformēts čeks?

Tās būtu tikai darījuma beigas. Uzņēmējam ir arī jādomā par to, kur viņš ir nopircis preci, ko raksta pavadzīmē par preces iegādi. Beigās, neizdrukājot čeku, “uz papīra” glabāsies krājumi, nebūs pretī ienākumi. Tas ir vēl viens moments, par ko runājām darba grupā ar tirgotājiem – par skaidras naudas apriti, kases aparātu lietošanu utt. Tirgotāji saka: skatieties uz to, kā prece ienāk, vai varat šim procesam izsekot līdzi? Tam var līdzēt elektroniskie rēķini.

Problēma ir šāda: ja uzņēmums otram komersantam izraksta rēķinu un ja tas ir papīra formā, tad vienā brīdī to var neuzrādīt, nereģistrēt. Savukārt elektroniskos rēķinus uzņēmumi viens otram nosūta, un pa vidu šī informācija nonāk VID. Tas nozīmē, ka rēķinu nevar pazaudēt.

Elektroniskie rēķini varētu mainīt situāciju ar PVN nomaksu.

Tajā brīdī redzēsim: ja uzņēmums ir saņēmis tik daudz preču, bet kases aparātā ir reģistrēta mazāka summa, tad kur ir palikusi atlikusī prece?

Patlaban elektroniskie rēķini nav obligāti, netiek arī prasīts tos uzrādīt Valsts ieņēmumu dienestam.

Cik lielā mērā ir jāmaina sabiedrības attieksme pret ēnu ekonomiku? Vai ir jādomā par labuma došanu cilvēkiem, lai viņi izvēlētos “tīrās” algas ar samaksātiem nodokļiem un pretī saņemtu, piemēram, kvalitatīvu bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumu?

Sabiedrības attieksme noteikti ir problēma: pētnieki norāda, ka ir svarīgs izglītošanas jautājums. Vai cilvēks saprot, kāds viņam ir ieguvums no samaksātajiem nodokļiem? Svarīgs ir maksimāls caurspīdīgums – lai ir redzams, kā tiek izlietoti nodokļi, –, kā arī uzticēšanās valsts pārvaldei.

Uzskatu, ka pārāk daudz tiek kultivēts negatīvisms – viss ir slikti, braucam projām, ir ārkārtīgi sarežģītas procedūras, slikts VID u. tml. Tiek uzturēts šāds mīts, kaut gan reālā situācija ir citāda. Birokrātiskās procedūras citās valstīs ir diezgan līdzīgas, ar nodokļu administrāciju attiecības arī nav tik vienkāršas.

Protams, svarīgi ir ne tikai tas, kādi nodokļi no katra eiro aiziet katrai nozarei, bet arī tas, vai cilvēks to sajūt dzīvē – kvalitatīva veselības aprūpe un izglītība, infrastruktūra pašvaldībās. Tas nav jautājums, kas jārisina tikai Finanšu ministrijai.

***
Šajā publikācijā paustais intervētās personas viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
10
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI