Nelegālās nodarbinātības apkarošanā cer uz “nodokļu kontroles rēķinu”

2022. gadā par Valsts darba inspekcijas (VDI) prioritāti tika noteikta arī nereģistrētās nodarbinātības samazināšanas politikas īstenošana, veicot apsekojumus uzņēmumos, kuru saimnieciskajā darbībā ir paaugstināts nereģistrētās nodarbinātības risks. Minētā prioritāte arī šogad ir iekļauta darba plānā. Cik izplatīta Latvijā ir nereģistrētā nodarbinātība? Kā vērtējat tās izplatību vairākos gados?

Nereģistrētās nodarbinātības un nelaimes gadījumu darbā mazināšana jau vairākus gadus ir divas nemainīgas Darba inspekcijas prioritātes, jo inspekcijai ir divi galvenie uzraudzības aspekti – darba tiesības un darba aizsardzība. Savukārt nereģistrētā nodarbinātība un nelaimes gadījumi darbā ir šo uzraudzības virzienu galvenie problēmjautājumi.

Pēdējos trijos gados inspekcijas pārbaudēs atklāto nereģistrētās nodarbinātības gadījumu skaits nav būtiski mainījies, no kā secināms – nereģistrētās nodarbinātības aktualitāte Latvijā saglabājas.

Profesora Arņa Saukas jaunākajā pētījumā neuzrādītie darbinieki 2022. gadā veidoja 24,3% no kopējās ēnu ekonomikas Latvijā. Vai jūs piekrītat šiem aprēķiniem?

Inspekcija neveic šādus aprēķinus, varam balstīties uz mūsu pārbaudēs konstatētajiem rezultātiem, kas nav tiešā veidā salīdzināmi ar pētījuma datiem. Tomēr mums nav pamata apšaubīt profesora Saukas aprēķinus, kas ir viena pētījuma dati un ļauj salīdzināt ēnu ekonomikas situācijas attīstību dinamikā. Vienlaikus jāpiemin, ka cita Eiropā atzīta profesora Frīdriha Šneidera (Friedrich Schneider) pētījumi liecina par mazāku ēnu ekonomikas īpatsvaru Latvijā.

Taču VDI 2022. gada pārskatā norādīts, ka ikkatrā trešajā apsekojumā tika konstatētas personas, ar kurām nebija noslēgti rakstveida darba līgumi un/vai kuras darba devējs nebija deklarējis Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā darba ņēmējus.

Jā, šeit jāņem vērā nianse, ka runa ir par pārbaudēm, kuras jau tiek īstenotas ar mērķi apsekot riska uzņēmumus, kuros varētu būt nereģistrētā nodarbinātība. Šos datus nevar viens pret vienu salīdzināt ar pētījuma rezultātiem vai spriest par vidējo situāciju valstī.

Īstenojot pārbaudes, vai nu esam saņēmuši signālu par iespējamu nereģistrētās nodarbinātības gadījumu konkrētajos uzņēmumos, vai kompānijas esam izvēlējušies pēc savas risku un datu analīzes.

Turklāt nereģistrētās nodarbinātības pārbaudes pārsvarā tiek veiktas tieši noteiktās riska nozarēs.

Aizvadītā gada pārskatā kā riskantākās nozares ir minētas: būvniecība, izmitināšana un ēdināšana, lauksaimniecība, tirdzniecība un transports. Kādās nozarēs šogad nereģistrētās nodarbinātības risks ir visizplatītākais?

Šī gada deviņos mēnešos nekas būtiski nav mainījies. Patlaban ceturtajā vietā atrodas lauksaimniecība, kas iepriekš ieņēma trešo vietu un tagad ir samainījusies vietām ar tirdzniecību.

Būvniecība pēc absolūtajiem rādītājiem (cik konkrēti nereģistrēti nodarbinātu personu Darba inspekcija ir konstatējusi) ir pirmajā vietā starp visām nozarēm, proti, šajā jomā esam atklājuši visvairāk nodarbināto darbinieku, kuri nav reģistrēti. Otrs lielākais atklāto nereģistrēti nodarbināto darbinieku skaits ir konstatēts izmitināšanas un ēdināšanas nozarē.

Tomēr, ja ņem vērā nodarbināto skaitu nozarē, nereģistrētās nodarbinātības īpatsvars, ko esam konstatējuši izmitināšanas un ēdināšanas jomā, ir lielāks par būvniecībā atklāto.

Tas nav Latvijas fenomens – būvniecība visā Eiropā ir nozare, kurā ir viens no visaugstākajiem nereģistrētās nodarbinātības riskiem.

Pārskatā minēts, ka atklāto nereģistrēti nodarbināto personu skaits būvniecībā 2022. gadā veidoja gandrīz trešo daļu jeb 30% no kopējā Darba inspekcijas konstatēto nereģistrēti nodarbināto personu skaita.

Jā, būvniecības nozare ir līderis. Ir bijuši gadi, kad tajā nelegāli nodarbināto cilvēku skaits procentuāli bija vēl lielāks. Savukārt izmitināšanas un sabiedriskās ēdināšanas jomā tie ir apmēram 20%.

Šobrīd ir izstrādāts Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam projekts, kurā būvniecībai ir pievērsta liela uzmanība, – tā ir starp prioritārajām nozarēm. VDI piedalījās tā izstrādē. Vai tajā ietvertie priekšlikumi, piemēram, samazināts darba apjoms, ko privātpersona savas mājas celtniecībā var veikt pašas spēkiem, dos rezultātu?

Jā, inspekcija tika iesaistīta plāna izstrādē, un es piedalos arī Ēnu ekonomikas apkarošanas padomē.

Viens no pasākumiem plānā, kas ir vērsts uz ēnu ekonomikas apkarošanu, ir skaidras naudas aprites ierobežošana un bezskaidras naudas darījumu izmantošanas veicināšana.

Tie netiešā veidā noteikti ietekmēs arī būvniecības sfēru. Tāpat paredzēts paplašināt elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas (EDLUS) lietošanu būvobjektos, samazinot objektu apmēru, kam ir obligāta EDLUS ieviešana.

Īpaši vēlos akcentēt plāna pasākumu, kas paredz: ja komersants darbiniekiem maksā par 80% mazāk, nekā ir attiecīgās profesijas vidējās algas nozarē, un nevar to pārliecinoši paskaidrot, tad būs jāmaksā “nodokļu kontroles rēķins” iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu papildu apmaksai. Par šo pasākumu, iespējams, nebūs vienkārši vienoties, bet tas noteikti ir līdzeklis cīņai ar ēnu ekonomikas cēloni.

Kāpēc rodas interese iesaistīties “pelēkajā zonā”? Uzņēmumi cenšas ietaupīt uz nodokļu nemaksāšanas rēķina.

Ar šāda pasākuma ieviešanu tiks mazināta vēlme nemaksāt nodokļus – valstij tāpat būs jāsamaksā tas, ko komersants neuzrāda.

Likvidējot ēnu ekonomikas cēloni, tas viennozīmīgi ietekmēs visu pārējo procesu.

Kādi ir iemesli, lai nenoslēgtu darba līgumus, nenodrošinātu cilvēkam sociālās garantijas? Kādi ir argumenti no uzņēmuma un kādi no nodarbinātās personas puses?

No uzņēmuma perspektīvas tā ir vēlme optimizēt nodokļus, tos nesamaksājot, kā arī nenodrošināt darbiniekam sociālo aizsardzību.

Daudz vienkāršāk ir atbrīvot darbinieku, ar kuru nav noslēgts darba līgums, vien pasakot, ka tu esi brīvs, nekā maksāt kompensācijas un ievērot Darba likuma noteikumus.

Savukārt darba ņēmējs vēlas īstermiņā saņemt lielāku darba algu, jo viņam šķiet, ka valstij nesamaksātie nodokļi tiks samaksāti viņam “uz rokas”.

Jāteic, no mūsu pieredzes un gadījumiem, ko risinām, darbinieki bieži notic mutiskiem solījumiem un piekrīt nereģistrētām nodarbinātības attiecībām, taču pēc tam ir spiesti vērsties inspekcijā ar lūgumu piedzīt no darba devēja mutiski solīto, bet nesamaksāto atlīdzību.

Nereti darbinieki turpina strādāt par daudz zemāku samaksu, nekā viņiem tika solīts, vai vispār bez samaksas, ticot, ka agri vai vēlu saņems visu atlīdzību.

No mēneša uz mēnesi tiek solīts noslēgt darba līgumu, tomēr beigās darbiniekam tiek apgalvots, ka viņa pakalpojumi vairs nav nepieciešami.

Darbinieks ir saņēmis tikai nelielu daļu no solītā vai vispār neko.

Inspekcijas ieteikums ir neiesaistīties nereģistrētās darba attiecībās, jo, ja nav rakstveida darba līguma, aizstāvēt sevi tiesā un saņemt mutiski solīto ir ļoti sarežģīti, lai neteiktu, ka neiespējami.

Kāda šogad ir situācija ar nereģistrēto nodarbinātību?

Vairāk nekā 30% mērķa pārbaužu konstatējam nereģistrēto nodarbinātību. Esam secinājuši, ka pieaug gadījumu skaits, kad darbiniekam it kā ir noslēgts darba līgums, tomēr viņš nav reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā. Tā ir klasiska nodarbinātības slēpšana – vienā brīdī līgums var būt, bet citā var ātri pazust, it īpaši, ja ir tikai vienā eksemplārā un atrodas pie darba devēja. Nereti darbinieku reģistrē VID inspekcijas pārbaudes dienā, bet mēs varam pārbaudīt informāciju VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).

Arī ikviens darba ņēmējs var pārliecināties par savu statusu un nodokļu nomaksu VID EDS.

Aptuveni puse pārkāpumu ir tādi, kur darba devējs nav noslēdzis darba līgumu un nav to reģistrējis VID. Tas nozīmē, ka konkrētie darbinieki ir nelegāli nodarbināti un pieņemti darbā uz mutiskas vienošanās un solījumu pamata.

Veicat arī uzņēmumu atkārtotu apsekošanu.

Atkārtotas pārbaudes veicam vairāk nekā 10% gadījumu. Iemesli ir dažādi. Ir situācijas, kad sākotnējā pārbaudē nojautām, ka darba devējs kaut ko slēpj, izvairās no inspekcijas, un mums nesanāca pierādīt nelegālo nodarbinātību. Bieži vien saņemam informāciju, ka arī pēc pārbaudes turpinās pārkāpums, nekas nav mainījies.

Konstatējot pārkāpumu, piemērojam administratīvo sodu.

Diemžēl jāatzīst, ka vairākos gadījumos darba devēji pēc mūsu pārbaudēm turpina nelegālās nodarbinātības praksi, mācība nav gūta. Dažiem komersantiem ar vienu sodu nepietiek, lai mainītos.

Kādi ir sodi par nereģistrēto nodarbinātību?

Latvijas normatīvajā regulējumā noteiktie minimālie sodi par nelegālo nodarbinātību ir vieni no zemākajiem Eiropā. Minimālais sods par darbinieka nodarbinātības nepaziņošanu VID ir 350 eiro, turpretī par nenoslēgtu darba līgumu – 700 eiro. Minētie sodi nav tādi, lai atturētu negodprātīgus darba devējus no darbinieku nelegālās nodarbināšanas. Maksimālie sodi ir attiecīgi 7000 un 3600 eiro.

Vai sodus vajadzētu pārskatīt?

Esam par to diskutējuši ar Labklājības ministriju. Sods ir pēdējais un ne vienmēr efektīvākais līdzeklis, kā valstij ar kaut ko cīnīties. Tāpēc daudz lielākas cerības apkarot nelegālo nodarbinātību ir saistībā ar Ēnu ekonomikas apkarošanas plāna punktiem, kas vērsti uz cīņu ar cēloni, nevis sekām.

Galvenais ir samazināt ekonomisko izdevīgumu iesaistīties nelegālajā nodarbinātībā.

Nelegālās nodarbinātības aspektā būvniecības nozarē labi “strādā” tas, ka VDI piemērotais sods ir izslēdzošais kritērijs uz vienu gadu, lai nevarētu piedalīties publiskajos iepirkumos. Būvniecības komersanti par izslēgšanu no iepirkumiem baidās vairāk nekā par sodu. Pārējās jomās, kas nav tik ļoti saistītas ar iepirkumiem, tas nelīdzēs apkarot “pelēko zonu”.

2022. gada pārskatā norādīts uz nepieciešamību inspekcijai turpināt attīstīt pārbaudes metodes. Kā viena no efektīvākajām nereģistrētās nodarbinātības apkarošanas pieejām minēta ciešāka un mērķtiecīgāka sadarbība starp valsts un pašvaldību iestādēm, kas ietver gan informācijas apmaiņu, gan kopīgu pārbaužu veikšanu uzņēmumos, pievēršot uzmanību jaunām nodarbinātības formām un sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumiem.

Pērn noslēdzām līgumu ar Valsts robežsardzi – atbildīgo iestādi, kas uzrauga trešo valstu pilsoņu un ārvalstnieku nelegālo uzturēšanos un strādāšanu Latvijā, – lai realizētu kopīgas pārbaudes. Šajā aspektā ir ietvertas arī VDI intereses, respektīvi, lai darba apstākļi būtu godīgi visiem, nevis tikai Latvijas pilsoņiem.

Kāpēc sadarbojamies ar Valsts robežsardzi? Šī institūcija var personu aizturēt un pārbaudīt tās identitāti, noskaidrot, vai ir legāli ieceļots, vai ir darba atļauja. Mums nav šādu pilnvaru, tādēļ sadarbība ļoti palīdz un ir abpusēji izdevīga, jo VDI savukārt var pārbaudīt darba devējus un VID datus par darbinieku reģistrāciju.

Ko esam secinājuši kopīgajās pārbaudēs? Ir atsevišķas nozares, kurās ir augsti nelegālās nodarbinātības, tai skaitā nelegālās viesstrādnieku nodarbināšanas, riski, piemēram, mežizstrādē, kūdras ieguves purvos, būvniecībā.

Ārzemnieki, kurus nelegāli nodarbina, ir bijušo PSRS valstu pilsoņi, pārsvarā no Vidusāzijas.

Pārbaudes kopā ar Valsts robežsardzi turpināsim arī nākamajā gadā, jo tendence, ka Latvijā tiek meklēts ārvalstu darbaspēks, nemazināsies, iespējams, tā pieaugs.

Iepriekšējā gadā kopā ar Rīgas domi un pašvaldības policiju veicām taksometru vadītāju pārbaudes un vairākos gadījumos konstatējām nereģistrēto nodarbinātību. Šogad attiecīgā tendence ir mazinājusies, līdz ar to pasākumi sekmīgi darbojas.

Kas VDI darbā vēl būtu nepieciešams, lai efektīvāk apkarotu nelegālo nodarbinātību?

Ēnu ekonomikas apkarošanas plāna 2024.–2027. gadam projektā īpaši tiek akcentēta datu informācijas apmaiņa starp valsts institūcijām, lai tā būtu operatīvāka. Tas VDI ir ļoti svarīgi.

Nākamajā Eiropas fondu plānošanas periodā esam pieprasījuši finansējumu, lai veidotu datu analīzes rīku. Ir nepieciešams, lai būtu dati, kurus analizēt.

Piemēram, kolēģi Lietuvā spēj analizēt sociālos portālus un tādā veidā iegūt interesantu informāciju, kas noder nereģistrētās nodarbinātības apkarošanai. Datos balstīta risku analīze ir virziens, kas jāattīsta.

Cieši strādājam ar Eiropas Darba iestādi, kas rosina kopīgas aktivitātes starp dalībvalstīm. Šogad veicām kopīgas pārbaudes ar Lietuvas darba inspekciju gan Latvijā, gan Lietuvā, kontrolējām būvniecības sektoru, kur darbu izpildītājs var būt vienas vai otras valsts kompānija. Lieti noderēja tas, ka kolēģi no Lietuvas uzreiz var pārbaudīt savas valsts uzņēmuma darbinieku identitāti un to, vai viņi strādā legāli. Pārbaudē, kuru kopīgi veicām Latvijas būvobjektos, tika konstatēta nereģistrētā nodarbinātība.

Arī VDI var pārbaudīt, vai Latvijas uzņēmumā strādājošie darbinieki Lietuvā tiek nodarbināti legāli, šīs ziņas sniedzam kolēģiem Lietuvā.

Tikko noslēdzām transporta nozares pārbaudes, kur Latvija, Lietuva un Polija vienlaikus kontrolēja Latvijas pārvadātājus, lai konstatētu, vai tiek ievērots darba un atpūtas laiks šoferiem, kuri šķērso vairāku valstu robežas. Pārbaužu rezultāti vēl nav apkopoti, tomēr jau tagad varu apgalvot, ka kravas pārvadājumu nozare (vismaz Latvijā) neietilpst augsta riska grupā, nereģistrētās nodarbinātības gadījumu ir maz.

Jāpiebilst, ka vienotajā Eiropas tirgus informatīvajā sistēmā gadījumos, kad pārkāpumos ir iesaistītas pārrobežu kompānijas vai kad Latvijas darba devēji izpilda pasūtījumus citā valstī, sodi par attiecīgajā valstī pieļautajiem pārkāpumiem var tikt piedzīti arī Latvijā.

Tas, ka uzņēmums ir sodīts citā valstī vai ir beidzis tur savu darbību, nenozīmē, ka var izvairīties no soda par pieļautajiem pārkāpumiem.

Izskaust nelegālo nodarbinātību palīdz arī kvalitatīvi sabiedrības ziņojumi.

Jā, sabiedrības aktivitāte ir pietiekami liela. Vēlams, lai informācija būtu iespējami precīzāka.

Turklāt ziņojumus VDI vajadzētu iesniegt tad, kad darbinieks vēl ir darba attiecībās, jo tad, kad viņš ir atlaists, pierādījumu iegūšana ir daudz sarežģītāka.

Vēlos atgādināt, ka Darba likumā ir ieviesta salīdzinoši jauna norma – ziņošana par nodarbināto nosūtīšanu. Latvijas uzņēmumiem, kas piesaista darbiniekus no ārvalstīm, ir pienākums pārliecināties, ka tā partneris izpilda pienākumu un paziņo VDI par darbinieku nosūtīšanu uz Latviju. Patlaban šim nolūkam esam izstrādājuši jaunu informatīvo sistēmu, kas atvieglo nepieciešamās informācijas iesniegšanu un nodrošina iespēju arī Latvijas uzņēmumam tiešā veidā saņemt informāciju, kas ļaus pārliecināties par likumā noteikto prasību garantēšanu no starptautiskā partnera puses. Nodarbināto nosūtīšana pārsvarā tiek īstenota būvniecības un IT nozarē.