Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Nākamgad minimālā alga mēnesī būs par 80 eiro lielāka. Tā tiek paaugstināta atbilstoši pirms gada Darba likumā Ministru kabinetam dotajam uzdevumam noteikt, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2024. gada 1. janvāra nav mazāka par 700 eiro. Minimālās algas apmēram ir piesaistīti citās jomās noteiktie maksājumi dažādās situācijās.
Minimālās algas izmaiņas paredz Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” grozījumi, kas stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.
Atbilstoši Darba likuma 61. pantam minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu. Minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros, kā arī minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu nosaka Ministru kabinets.
Pērn minimālās algas paaugstināšana tika iekļauta Darba likumā, ar grozījumiem paredzot: Ministru kabinets noteic, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2023. gada 1. janvāra nav mazāka par 620 eiro un no 2024. gada 1. janvāra nav mazāka par 700 eiro.
Paaugstinot minimālo mēneša darba algu, pieaugs darba devēju izdevumi, anotācijā norādījusi noteikumu grozījumu izstrādātāja Labklājības ministrija (LM). Darba devēja darbaspēka izmaksas pieaugs par tiem darbiniekiem (ne visiem), kuriem pašreiz ir noteikta minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros (620 eiro) vai zemāka, kā arī tiem, kuriem mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros šobrīd pārsniedz minimālās algas apmēru, bet ir zemāka nekā 700 eiro.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2018.–2021. gadā darba ņēmēju īpatsvars, kuri saņēma minimālo algu vai mazāk, bija robežās no 18,1% līdz 20,6% jeb aptuveni piektā daļa no visiem darba ņēmējiem, bet 2022. gadā minimālās algas saņēmēju īpatsvars ir bijis zemākais pēdējo piecu gadu laikā – 16%.
CSP dati liecina, ka 2022. gadā minimālo vai zemāku algu privātajā sektorā saņēmuši 123 143 darba ņēmēji jeb 17,7% no visiem privātajā sektorā nodarbinātajiem, savukārt sabiedriskajā sektorā šādu atalgojumu saņēmuši 26 032 darba ņēmēji jeb 11,4% no sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem. Laika posmā no 2019. līdz 2021. gadam sabiedriskajā sektorā bija nedaudz pieaudzis minimālo un zemēku algu saņēmušo īpatsvars no 11,4% 2019. gadā līdz 13,0% 2021. gadā, savukārt privātajā sektorā šāds pieaugums nebija izteikts.
2023. gada 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 887,6 tūkstoši jeb 64,4% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Noteikumiem būs labvēlīga ietekme uz konkurenci – tiks mazināta ēnu ekonomika nozarēs, kuras ir vairāk pakļautas ēnu ekonomikas riskiem un kurās ir augstāks minimālās mēneša darba algas saņēmēju īpatsvars, uzsver LM. Aplēsts, ka minimālās algas palielinājums par 80 eiro kopējo algu kāpumu ietekmēs aptuveni par vienu procentpunktu.
Minimālā alga pēdējo 20 gadu laikā ir paaugstināta gan ik pēc gada, gan ar vairāku gadu starplaiku (skatīt infografiku publikācijas sākumā).
LM norāda, ka minimālās algas palielinājumam ilgtermiņā būs labvēlīga ietekme uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem – tiks veicināts darba samaksas līmeņa pieaugums, ieguldījumi produktivitātē un tehnoloģiskajos procesos. Tomēr, ņemot vērā būtiskās reģionālās atšķirības ekonomiskās aktivitātes un ienākumu ziņā, īstermiņā var būt nelabvēlīga ietekme uz tiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem reģionos ar zemāku ekonomiskās aktivitātes un ienākumu līmeni, kuros ir būtisks darba ņēmēju īpatsvars, kas saņem minimālo mēneša darba algu vai darba samaksu apmērā ziņā tuvu minimālajai mēneša darba algai.
Ar minimālās algas izmaiņām jāsalāgo arī atlīdzība, ko saņem valsts un pašvaldības iestādēs nodarbinātie.
LM paskaidrojusi, ka saskaņā ar MK 2016. gada 18. augusta noteikumu Nr. 563 “Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība” 10.2. apakšpunktu atbildīgās ministrijas triju mēnešu laikā izstrādā tiesību aktu projektus par grozījumiem MK noteikumos, kas saistīti ar minimālo mēneša darba algu, un, ja nepieciešams, – par grozījumiem MK noteikumos saistībā ar mēnešalgas apmēra (skalas) izmaiņām.
Minimālā alga kā maksājuma rādītājs ir iekļauta vairākos citos tiesību aktos.
Likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir noteiktas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko par katru personu veic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Palielinoties minimālajai algai, palielinās arī obligātās sociālās apdrošināšanas minimums.
Savukārt pašnodarbinātajiem, ja viņu ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, reizi ceturksnī jāveic iemaksas nevis pēc pašnodarbinātā sociālās apdrošināšanas pilnās likmes (31,07%), bet 10% apmērā.
Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” vairākos gadījumos paredz iespēju brīvprātīgi pievienoties valsts pensiju, invaliditātes, maternitātes, slimības, vecāku apdrošināšanai.
Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikts: tiek uzskatīts, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis guvis ar algas nodokli apliekamu ienākumu, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajam minimālās mēneša darba algas apmēram kārtējā taksācijas gada mēnesī, kad kapitālsabiedrībā nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību, kura nav mazāka par normatīvajos aktos noteikto minimālo mēneša darba algas apmēru, ja attiecīgā taksācijas gada mēneša apgrozījums ir lielāks par normatīvajos aktos noteikto piecu minimālo mēneša darba algu apmēru.
Likumā ir vēl citas normas ar piesaisti minimālās algas apmēram.
Likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikts: lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums nodrošināt publiski pieejamu informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks.
Likumā ir arī citas normas, kas saistītas ar minimālās algas apmēru.
Darba likuma 75. panta otrā daļa paredz: ja darbinieks pirms attaisnotās prombūtnes perioda sākuma ir strādājis mazāk par sešiem mēnešiem, tad vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par periodu, kurā darbinieks ir strādājis. Ja aprēķinātā mēneša vidējā izpeļņa par darbu normāla darba laika ietvaros ir mazāka nekā spēkā esošā minimālā mēneša darba alga, tad mēneša vidējā izpeļņa izmaksājama spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmērā. Tāda situācija var būt, piemēram, darbiniekam, kurš atgriezies no bērna kopšanas atvaļinājuma un nostrādājis vien pāris mēnešus.
Darba likuma 41. pantā noteikts: ja darba devējs nenodrošina darba līguma noslēgšanu rakstveidā un darba devējs vai darbinieks nevar pierādīt citu darba tiesisko attiecību pastāvēšanas ilgumu, noteikto darba laiku un darba samaksu, tad uzskatāms, ka darbinieks jau nodarbināts trīs mēnešus un viņam ir noteikts normālais darba laiks un minimālā mēneša darba alga.
Likumā minimālās algas apmērs nodrošināms arī vairākos citos darba tiesisko attiecību gadījumos.
Piedzenot parādu, ieturējumus veic saskaņā ar Civilprocesa likuma 594. panta noteikumiem:
|
Ieturējumi no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem (CPL 594. pants) |
|
|
Uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā >> |
Ieturējumu apmērs: parādniekam saglabā darba samaksu (un tai pielīdzinātos maksājumus) 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas un papildus par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu – līdzekļus 15% apmērā no minimālās mēneša darba algas (2023. gadā tie ir 93 eiro, bet 2024. gadā – 105 eiro). |
|
Piedzenot uzturlīdzekļus, zaudējumus vai kompensāciju sakarā ar personisku aizskārumu, kura dēļ radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai kompensāciju par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu, kā arī izpildot administratīvā pārkāpuma procesā pieņemtos nolēmumus >> |
Ieturējumu apmērs: 50%, saglabājot parādniekam darba samaksu (un tai pielīdzinātos maksājumus) 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas un papildus par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu – līdzekļus 15% apmērā no minimālās mēneša darba algas (2023. gadā tie ir 93 eiro, bet 2024. gadā – 105 eiro). |
|
Pārējos piedziņu veidos, ja likumā nav noteikts citādi >> |
Ieturējumu apmērs: 30%, saglabājot parādniekam darba samaksu (un tai pielīdzinātos maksājumus) minimālās mēneša darba algas apmērā un papildus par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu – līdzekļus 15% apmērā no minimālās mēneša darba algas (2023. gadā tie ir 93 eiro, bet 2024. gadā – 105 eiro). |
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2. punktu katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25% apmērā no minimālās mēneša darba algas; katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no minimālās mēneša darba algas.
MK noteikumos Nr. 275 “Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta” paredzēts: veicot samaksu par pakalpojumu, līdzekļi, kas pēc pakalpojuma samaksas paliek apgādnieka ģimenes rīcībā, nedrīkst būt mazāki par summu, kura aprēķināta, reizinot valstī noteikto minimālo algu ar koeficientu: par vienas personas ģimeni – 1; par katru nākamo apgādnieka ģimenes locekli – 0,5.
Maksātnespējas likumā paredzētais gan fiziskās, gan juridiskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas priekšnoteikums ir depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā Maksātnespējas kontroles dienesta speciāli izveidotajā kontā.
Latvijas Sodu izpildes kodeksa 56.16 pantā ir noteikta minimālā stundas tarifa likme un minimālā mēneša darba samaksa ar brīvības atņemšanu notiesātajam. Minimālā stundas tarifa likme un minimālā mēneša darba samaksa notiesātajam atbilstoši viņa veiktajam darbam un resocializācijas mērķiem ir: 50% no valstī normālajam darba laikam noteiktās minimālās stundas tarifa likmes un minimālās mēneša darba samaksas – notiesātajam, kas sodu izcieš slēgtajā vai daļēji slēgtajā cietumā; ekvivalenta valstī noteiktajai minimālajai stundas tarifa likmei – notiesātajam, kas sodu izcieš atklātajā cietumā; 50% no valstī pusaudzim noteiktās minimālās stundas tarifa likmes – nepilngadīgam notiesātajam.
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums paredz tiesības amatpersonai (darbiniekam) saņemt pabalstu saistībā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi ne vairāk kā vienas minimālās mēneša darba algas apmērā.
Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 11. pantā noteikts: ja SLO saņemto ziedojumu kopsumma kalendārajā gadā pārsniedz 12 minimālās mēneša darba algas, tad šai organizācijai ir pienākums ne mazāk kā 75% no šīs kopsummas, ko veido attiecīgajā kalendārajā gadā izlietotie ziedojumi un ieņēmumi no tās saimnieciskās darbības, kurai piemēro nodokļu atvieglojumus, izlietot tikai tai sabiedriskā labuma darbības jomai, kura minēta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu attiecīgajai organizācijai.
LV portāls jau rakstīja, ka šogad minimālā alga tika paaugstināta visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kurās tāda tiek noteikta. Procentuāli lielākais pieaugums bija Latvijā.
Plašāk >> Minimālā alga šogad straujāk palielināta visās ES valstīs
ES aktualitāte ir arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par adekvātām minimālajām algām.
Plašāk >> Minimālā alga Eiropas Savienības valstīs
