NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
01. decembrī, 2022
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Darba tiesības
23
23

Minimālā alga Eiropas Savienības valstīs

Avots: Eurostat.

LV portāla infografika.

Pēc vairāku gadu diskusijām ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par adekvātām minimālajām algām. Nosaukums un saturs nenosaka to, uz ko sākumā, iespējams, maldīgi cerēja “parastais” iedzīvotājs, proti, ka būs kāda ar Eiropas likumu noteikta vidējā minimālā alga, par kuru zemākas nevienā valstī nevarēs būt. Dalībvalsts joprojām to noteiks pati, ievērojot dažādus kritērijus. ES valstīs algas minimums atšķiras gandrīz septiņas reizes, vienlaikus tiek rēķināts, kā ar to var iztikt konkrētajā valstī. Pirktspējas līmenī atšķirības nav tik drastiskas.

īsumā
  • 13 Eiropas Savienības dalībvalstīs, kurās nosaka minimālās algas apmēru, 2022. gada janvārī tas bija mazāks par 1000 eiro mēnesī.
  • Minimālās algas apmērs ES dalībvalstīs atšķiras gandrīz septiņas reizes, pirktspējas līmenī – gandrīz trīs reizes.
  • Direktīvā par adekvātām minimālajām algām nav paredzēts noteikt visā ES kopējo minimālās algas līmeni.
  • Minimālās algas uzskata par adekvātām, ja tās ir taisnīgas attiecībā pret algu sadalījumu konkrētajā dalībvalstī un ja tās nodrošina pienācīgu dzīves līmeni darba ņēmējiem, kuri ir pilna laika darba tiesiskajās attiecībās.

Minimālā alga 21 valstī

No Eiropas Savienības dalībvalstīm minimālo algu šogad nosaka 21 valstī. Minimālās algas apmērs netiek noteikts sešās dalībvalstīs – Dānijā, Itālijā, Kiprā, Austrijā, Somijā un Zviedrijā.

ES statistikas birojs Eurostat informācijā par pārskatiem, gadā divreiz publicējot informāciju par minimālo algu, akcentē faktu, cik krasa ir atšķirība starp ES dalībvalstīm, no kurām tā regulāri vismazākā ir Bulgārijā, savukārt vislielākā – Luksemburgā. Piemēram, šīgada jūlijā minimālā alga Bulgārijā bija 363 eiro, Luksemburgā – 2313 eiro.

Jāpiebilst, ka šajās valstīs (arī vairākās citās) minimālā alga pusgada laikā jau bija palielināta. Visaptverošu datu par visām valstīm īsākā laika periodā nav.

13 valstīs minimālā alga līdz 1000 eiro mēnesī

Pēc Eurostat datiem 2022. gada janvārī minimālā alga līdz 1000 eiro mēnesī bija 13 valstīs, un zemākās noteiktās minimālās mēnešalgas bija: Bulgārijā (332 eiro); Latvijā (500 eiro); Rumānijā (515 eiro); Ungārijā (542 eiro); Horvātijā (624 eiro); Slovākijā (646 eiro); Čehijā (652 eiro); Igaunijā (654 eiro); Polijā (655 eiro); Lietuvā (730 eiro); Grieķijā (774 eiro); Maltā (779 eiro) un Portugālē (823 eiro).

Savukārt visaugstākā minimālā mēnešalga gada sākumā bija: Luksemburgā (2257 eiro); Īrijā (1775 eiro); Nīderlandē (1725 eiro); Beļģijā (1658 eiro); Vācijā (1621 eiro); Francijā (1603 eiro); Spānijā (1126 eiro) un Slovēnijā (1074 eiro).

Minimālā alga atšķiras gandrīz septiņas reizes, pirktspējas līmenī – gandrīz trīs reizes

No 21 dalībvalsts augstākā minimālā alga bija gandrīz septiņas reizes lielāka nekā zemākā. Tomēr atšķirības ir ievērojami mazākas, ja ņem vērā valstīs esošos cenu līmeņus. Izsakot pirktspējas standartā (PPS), minimālās algas dalībvalstīs ar zemāku cenu līmeni kļūst salīdzinoši augstākas nekā dalībvalstīs ar augstāku cenu līmeni, paskaidrots Eurostat informācijā.

Vērtējot pēc pirktspējas standarta (PPS), ņemot vērā patēriņa cenu līmeņa atšķirības dažādās valstīs, minimālās algas gada sākumā svārstījās no 604 eiro pēc PPS Bulgārijā līdz 1707 Luksemburgā, kas nozīmē, ka atšķirība starp augstāko un zemāko minimālo algu bija tikai gandrīz trīs reizes. Pamatojoties uz to, Eurostat valstis sadalīja divās grupās – ar valstī noteikto minimālo algu virs 1000 eiro pēc PPS un ar valstī noteikto minimālo algu zem 1000 eiro.

Šādā dalījumā augstākajā grupā ierindota ne tikai Luksemburga, Vācija, Nīderlande, Beļģija, Francija, Īrija, Slovēnija, bet arī Spānija, Polija un Lietuva. Savukārt zemākajā grupā secīgi ierindotas: Rumānija, Portugāle, Malta, Horvātija, Grieķija, Ungārija, Čehija, Igaunija, Slovākija un kā divas pēdējās – Latvija un Bulgārija.

Slovākijas Nodarbinātības institūta (Bratislava) šīgada 3. ceturkšņa aprēķini liecina, ka pēc pirktspējas standarta pusgada laikā ir mainījies četru visturīgāko valstu izkārtojums iedzīvotāju pirktspējā: Luksemburga – 1748 eiro pēc PPS; Beļģija – 1624; Vācija – 1615; Nīderlande – 1516; Francija – 1462; Īrija – 1267; Slovēnija – 1218; Spānija – 1202; Polija – 1104; Lietuva – 1015; Grieķija – 952; Rumānija – 934; Portugāle – 920; Malta – 894; Horvātija – 875; Ungārija – 832; Čehija – 793; Igaunija – 755; Slovākija – 720; Bulgārija – 652 un Latvija – 630 eiro pēc PPS.

Avots: Employment Institute; https://www.iz.sk/en/projects/EU-indicators/minimum-wage-pps

LV portāla infografika.

Eurostat datos pie minimālās algas tiek paskaidrots, ka norādītās minimālās algas ir pirms nodokļu un sociālās apdrošināšanas iemaksu atskaitīšanas.

Diskusijās par minimālās algas paaugstināšanu Latvijā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērsa uzmanību, ka Lietuvas, Igaunijas un Latvijas minimālās algas nav tieši salīdzināmas, jo tās ietver atšķirīgas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās likmes (Lietuvā ietverta arī darba devēja VSAOI).

Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) analīzē par minimālajām algām norādīja – ņemot vērā dažādos nodokļu piemērošanas principus, kas neļauj tiešā veidā salīdzināt bruto algas visās Baltijas valstīs, tik un tā redzams, ka minimālās darba algas neto ieguvums darbiniekiem Latvijā ir zemākais (alga bruto 500 eiro, neto – 447,50 eiro). Salīdzinoši – Lietuvā atbilstoši 730 eiro bruto minimālajai algai darbinieks “uz rokas” saņem 518 eiro. Turpretī Igaunijā ar 654 eiro bruto algu darbinieks “uz rokas” saņem 603 eiro.

Lai precīzāk novērtētu darbinieku ieguvumu un spēju iegādāties preces un pakalpojumus par “uz rokas” saņemto minimālo algu, LBAS parasti izlīdzina “uz rokas” saņemto minimālo algu pēc patēriņa cenu līmeņa. Ja pieņemam, ka gan Lietuvā, gan Igaunijā patēriņa cenu līmenis būtu vienā līmenī ar Latviju, tad Lietuvas minimālā neto alga būtu vienādā vērtībā ar 554 eiro Latvijā, savukārt Igaunijā – 576 eiro. Tas nozīmē, ka 2022. gadā iedzīvotājs Lietuvā ar mēneša minimālo algu spēj iegādāties preces un pakalpojumus par 136 eiro lielākā vērtībā, savukārt Igaunijā par 158 eiro nekā Latvijā.

Minimums arī tad, ja visai valstij ar likumu nav noteikts

Minimālās algas aizsardzība pastāv visās ES dalībvalstīs – vai nu ar likumā noteikto minimālo algu un koplīgumiem, vai tikai ar koplīgumiem.

Diskusijās par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā īpaši tika uzsvērta nepieciešamība valstīm par algām vienoties koplīgumos. Arī ES valstīs, kurās nav noteikta vispārējā minimālā alga valstī, ir paredzēti darba samaksas kritēriji. Piemēram, Zviedrijā darba samaksas līmenis tiek noteikts divpusējā sociālajā dialogā, arodbiedrībām un darba devējiem regulāri vienojoties par adekvātu darba samaksas līmeni nozarēs un amatu grupās, kas tiek atrunāts nozaru un uzņēmumu līmeņa koplīgumos.

Kā uzsver LBAS, arī Latvijā ir panāktas šādas vienošanās būvniecības un stikla šķiedras ražošanas nozarēs, kas koplīgumos nosaka minimālo darba samaksas līmeni nozarē un amatu grupās. Tomēr Latvijā šādu vienošanos pārklājums ir neliels, kā arī prakse iesaistīties divpusējās pārrunās par darba samaksas līmeņu noteikšanu starp darba devējiem un arodbiedrībām nav pietiekami izplatīta, kas savukārt nozīmē, ka Latvijā atbilstoši tiesību aktos noteiktam vispārējam minimālās darba algas līmenim joprojām ir būtiska nozīme strādājošo nabadzības novēršanā.

Adekvāta minimālā alga – nevis summa, bet kritēriji

LBAS arī ir norādījusi, ka šobrīd Latvijā noteiktā minimālā mēnešalga (500 eiro) veido tikai 39% no iepriekšējā gada vidējās darba algas, kas būtiski atpaliek no Eiropas Komisijas vadlīnijās par adekvātu minimālās algas noteikšanu minētajām rekomendācijām par 50% līmeņa noteikšanu. Ja 2023. gadā minimālā darba alga tiks noteikta 620 eiro līmenī, tā veidos 45% no Finanšu ministrijas prognozes par vidējo darba algu 2022. gadā – 1379 eiro.

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā nav paredzēts noteikt visā ES kopējo minimālās algas līmeni. Jaunā direktīva attieksies uz visiem ES darba ņēmējiem, kuriem ir darba līgums vai kuri atrodas darba attiecībās. Dalībvalstīm, kurās minimālās algas aizsardzību garantē vienīgi koplīgumi, nebūs pienākuma ne ieviest minimālo algu, ne padarīt koplīgumus vispārēji piemērojamus, taču dalībvalstīm ir jāveicina kolektīvas līgumsarunas par atalgojuma līmeni.

Eiropas Parlamenta preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš informācijā par jauno direktīvu uzsver tās galvenos elementus:

  • Adekvātas minimālās algas noteikšana

Minimālo algu katra dalībvalsts joprojām noteiks pati, taču būs jāgarantē, ka noteiktā minimālā alga ļauj darba ņēmējiem dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, ņemot vērā dzīves dārdzību un vispārējo atalgojuma līmeni valstī. Lai noteiktu adekvātu minimālā atalgojuma līmeni, dalībvalstis var izveidot preču un pakalpojumu grozu, ņemot vērā reālās cenas, vai noteikt minimālās algas līmeni 60% apmērā no medianālās bruto algas vai 50% apmērā no vidējās bruto algas.

  • Darba koplīgumu nozīmes palielināšana

Īpaši būtiska nozīme adekvātas minimālās algas noteikšanā ir nozaru un starpnozaru līmeņa koplīgumiem. Tādēļ ir jāveicina un jāstiprina kolektīvas līgumsarunas par atalgojuma apmēru. Dalībvalstīm, kurās koplīgumi aptver mazāk nekā 80% no visiem darba ņēmējiem, kopā ar sociālajiem partneriem būs jāizstrādā rīcības plāns, kā šo darbinieku īpatsvaru palielināt.

  • Uzraudzība un tiesiskā aizsardzība

Jaunie noteikumi uzliek ES valstīm pienākumu ieviest izpildes sistēmu, tostarp veikt uzticamu uzraudzību, kontroli un pārbaudes uz vietas. Šo pasākumu mērķis ir nodrošināt noteikumu ievērošanu un novērst apakšuzņēmumu līgumu ļaunprātīgu slēgšanu, fiktīvu pašnodarbinātību, nereģistrētu virsstundu darbu vai paaugstinātu darba intensitāti.

ES Padome ziņojumā par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2022/2041 (2022. gada 19. oktobris) par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā norādīja, ka dalībvalstīm, kurās ir likumā noteikta minimālā alga, ir jāievieš procesuāls regulējums, lai noteiktu un atjauninātu minimālo algu saskaņā ar skaidru kritēriju kopumu. Dalībvalstis veiks pasākumus, lai uzlabotu darba ņēmēju efektīvu piekļuvi likumā noteiktās minimālās darba algas aizsardzībai. Šim nolūkam veltītie pasākumi ietver arī darba inspekciju veiktās kontroles, viegli pieejamu informāciju par minimālās algas aizsardzību un centienus uzlabot izpildes iestāžu spēju vērsties pret darba devējiem, kuri neievēro noteikumus.

Direktīvā ir daudz noteikumu. Tostarp noteikts, ka minimālās algas uzskata par adekvātām, ja tās ir taisnīgas attiecībā pret algu sadalījumu konkrētajā dalībvalstī un ja tās nodrošina pienācīgu dzīves līmeni darba ņēmējiem, kuri ir pilna laika darba tiesiskajās attiecībās. Likumā noteiktu minimālo algu adekvātumu nosaka un novērtē katra dalībvalsts, ņemot vērā attiecīgās valsts sociālekonomiskos apstākļus, tai skaitā nodarbinātības pieaugumu, konkurētspēju un reģionu un nozaru attīstību. Lai noteiktu minimālo algu, dalībvalstīm būtu jāņem vērā pirktspēja, ilgtermiņa produktivitātes līmeņi un attīstība valstī, kā arī algu līmeņi, sadalījums un pieaugums.

Minimālā alga 2023. gadā – lielāka ne tikai Latvijā

No 2023. gada Latvijā minimālajai algai jābūt 620 eiro. Darba likumā ar grozījumiem noteikts, ka valdībai šāda summa ir jānosaka MK noteikumos.

Pēc LBAS informācijas Lietuvā 2023. gadā minimālā alga tiks celta līdz 840 eiro, turpretī Igaunijā – līdz 725 eiro. Minimālā alga pieaugs ne tikai Baltijas valstīs. Piemēram, Slovākijā no 2023. gada minimālā alga būs 700 eiro. 

Labs saturs
23
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU