Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik.
Minimālā alga 2023. gadā paaugstināta visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kurās tāda tiek noteikta. Procentuāli lielākais pieaugums ir Latvijā.
Iepriekšējā gada rudenī, pieņemot direktīvu par adekvātām minimālajām algām, diskusijās un argumentācijā tika uzsvērts, ka tas ir īpaši svarīgi situācijā, kad pieaug dzīves dārdzība. Ar direktīvu netiek noteikta viena, visām dalībvalstīm saistoša vidējā minimālā alga. Dalībvalsts joprojām to noteiks pati, ievērojot dažādus kritērijus.
Minimālo algu nosaka 22 ES valstīs, no šī gada – arī Kiprā. Minimālo algu nenosaka Austrija, Dānija, Somija, Itālija un Zviedrija.
Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions) jaunākais datu pārskats liecina, ka minimālā alga šogad, salīdzinot ar 2022. gada janvāri, būtiski palielināta ne tikai valstīs, kurās tā konsekventi ir mazāka nekā turīgajās valstīs, bet visās. Tāpat kā pirms gada, viszemākā minimālā alga ir Bulgārijā (399 eiro). Nākamās divas ir Ungārija (579 eiro) un Rumānija (606 eiro). Savukārt Latvijā nu jau ir tikai ceturtā mazākā minimālā alga (620 eiro) ES. Pērn mūsu valstī minimālā alga bija otra zemākā ES.
Procentuāli visvairāk minimālā alga palielināta Latvijā – par 24%, Vācijā – par 22,2% un Bulgārijā – par 20%. Tiesa, lielais pieaugums Bulgārijā tiek skaidrots ar to, ka jaunā likme 2022. gadam (LEV 710 jeb 363 eiro) stājās spēkā tikai 2022. gada aprīlī. Arī vidējais pieaugums 11% 2023. gadā vairāk nekā divas reizes pārsniedz minimālās algas pieaugumu iepriekšējā gadā.
Ne tikai Latvijā lēmumi par minimālās algas pārskatīšanu tiek pieņemti ilgstošās diskusijās. Pārskatā nav datu par minimālo algu Spānijā. Kā norāda pārskata autori, Spānijā janvārī joprojām par to tiek turpinātas sarunas.
LV portāla infografika.
Pārskata veidotāji paskaidrojumos uzsvēruši, ka valstīm ar vairāk nekā 12 algu maksājumiem gadā (Grieķija, Portugāle, Spānija, Slovēnija) minimālā alga mēnesī noteikta, dalot gada minimālās algas summu ar 12 kalendārajiem mēnešiem.
Savukārt valstīm, kurās minimālā alga ir noteikta kā stundas likme (Vācija, Īrija), mēneša algas aprēķinātas, piemērojot “Eurostat” norādītās nedēļas darba stundas, kas atbilst 38 stundām Vācijai un 39 stundām Īrijai.
Atsevišķs komentārs ir arī par Maltu, kur minimālā alga tiek noteikta reizi nedēļā, – tā tiek pārrēķināta mēneša minimālajā algā, ņemot vērā 4,33 nedēļas kalendārajā mēnesī.
Fonds pārskatā par minimālajām algām ir ietvēris salīdzinošo statistiku arī ilgākā periodā – kopš 2010. gada. Šajā periodā trīs reizes un vairāk reižu minimālā alga pieaugusi Bulgārijā (122 eiro toreiz un 399 eiro tagad), Lietuvā (232 un 840 eiro), Rumānijā (142 un 606 eiro). Būtisks, bet ne tik straujš pieaugums bijis Polijā (321 un 746 eiro), Igaunijā (278 un 725 eiro), Latvijā (254 un 620 eiro), Slovākijā (308 un 700 eiro), Čehijā (302 un 717 eiro).
Pirmās sešas valstis, kurās 2022. gadā bija noteikta vislielākā minimālā alga, pēc tās paaugstināšanas šogad ir atšķirīgā izkārtojumā, jo vietu kārtību ir mainījis tas, par kādu summu ir palielināts algas minimums. Līdz ar to šogad visaugstākā minimālā alga joprojām ir Luksemburgā, savukārt otra lielākā minimālā alga ir Vācijā (pērn šajā valstī bija piektā augstākā minimālā alga ES), trešā – Beļģijā (iepriekšējā gadā ceturtā minimālā alga), ceturtā – Nīderlandē (2022. gadā trešā), piektā – Īrijā (pērn otrā), sestā – Francijā (tāpat kā 2022. gadā).
Minimālās algas kopumā vairāk ir pieaugušas centrālajās un austrumu dalībvalstīs, kas liecina par ES augšupejošas konverģences turpinājumu daudzus gadus, minēts fonda komentārā. Tiesa, kā liecina statistika, kaut arī pastāv krīzes spaidi un pieaugusi dzīves dārdzība, salīdzinot ar 2022. gadu, neviena no valstīm, kurās sabiedrība ir zemāk atalgota, nav noteikusi minimālo algu, kas pietuvotos 1000 eiro slieksnim vai to pārkāptu. Tādas joprojām ir tikai astoņas valstis, turklāt tās atrodas Eiropas saimes turīgajā galā.
Komentējot 2023. gadā noteiktās minimālās algas, Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds akcentējis, ka to noteikšana bija augstas inflācijas ēnā, kas 2022. gadā smagi skāra ES dalībvalstis. Lai aizsargātu vismazāk atalgoto cilvēku ienākumus, vairums ES dalībvalstu valdību ir paaugstinājušas minimālās algas daudz lielākā mērā nekā iepriekšējos gados. Minimālo algu pieaugums ir krietni lielāks nekā pērn un nesalīdzināmi augstāks nekā iepriekšējos gados.
Tomēr, kaut arī ir realizēts likumā noteiktais minimālās algas nominālais pieaugums, kas no 2022. gada janvāra līdz 2023. gada janvārim sasniedza visu laiku augstāko līmeni, lielākajā daļā ES valstu strādājošo, kuri saņem minimālo algu, pirktspēja samazinās vai tiek vienīgi kompensēta, pamatojoties uz provizoriskajiem inflācijas rādītājiem, secina fonda eksperti. Sagaidāms, ka inflācija turpināsies un vairumā dalībvalstu var būt minimālās algas samazināšanās reālajā izteiksmē, jo tikai dažas no tām paredz papildu pieaugumu atlikušajā periodā 2023. gadā.
Vairāk par tēmu >>
