SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
25. novembrī, 2022
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Labklājība
12
12

Stājas spēkā Darba likuma norma par minimālo algu 620 eiro 2023. gadā

Stājas spēkā 25.11.2022.

LV portāla infografika.

No nākamā gada valstī minimālajai algai jābūt ne mazākai par 620 eiro. Tas Ministru kabinetam jānosaka noteikumos. Minimālās darba algas palielināšana ietekmēs arī citos tiesību aktos paredzēto regulējumu, kurā ir saistība ar minimālo algu kā atskaites summu. Par minimālās algas palielināšanu pretējus viedokļus ir pauduši darba devēji un arodbiedrības. Savukārt Eiropas Parlaments un Padome šoruden pieņēma direktīvu par adekvātu minimālo algu.

īsumā
  • Darba likums paredz, ka minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu.
  • Darba likumā norādīts, ka valdībai Ministru kabineta noteikumos jānosaka minimālā mēneša darba alga no 2023. gada – 620 eiro, no 2024. gada – 700 eiro.
  • Labklājības ministrija atbilstoši Darba likumam un tā grozījumiem gatavo grozījumus MK noteikumos attiecībā uz minimālo mēneša darba algu 2023. gadā – 620 eiro.
  • Minimālā alga kā rādītājs ir iekļauta virknē citu tiesību aktu. Piemēram, saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” minimālais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir trīs Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas. Šogad tie ir 1500 eiro, no nākamā gada – 1860 eiro ceturksnī.
  • Arī salīdzinājumā ar tuvējiem kaimiņiem Latvijas minimālās darba algas saņēmējs ir skopāk atalgots.
  • Šoruden pieņemtā Eiropas Savienības direktīva par adekvātu minimālo atalgojumu nosaka, ka minimālajai algai visā ES jābūt tādai, kas ļauj darba ņēmējiem dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi.

Uzdevums valdībai noteikt valstī lielāku minimālo algu paredzēts Darba likuma grozījumos, kas stājas spēkā piektdien, 25. novembrī. Grozījumus 2022. gada 27. oktobrī pieņēma 13. Saeima.

Izmaiņas noteiktas, papildinot likuma pārejas noteikumus ar 26. un 27. punktu:

“26. Ministru kabinets šā likuma 61. panta otrajā daļā minētajos noteikumos nosaka to, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2023. gada 1. janvāra nav mazāka par 620 eiro.

27. Ministru kabinets šā likuma 61. panta otrajā daļā minētajos noteikumos nosaka to, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2024. gada 1. janvāra nav mazāka par 700 eiro.”

Šobrīd, kopš 2021. gada 1. janvāra, minimālā mēneša darba alga ir 500 eiro.

Minimālā alga jānosaka MK noteikumos

Darba likuma 61. panta pirmajā daļā paredzēts, ka minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu. Savukārt otrā daļa noteic – minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros, kā arī minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu nosaka Ministru kabinets.

MK 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” ikreiz ar grozījumiem tiek noteikts minimālās algas jaunais, palielinātais apmērs no nākamā gada. Minimālā alga netiek palielināta katru gadu. Līdz 500 eiro no 2021. gada tā palielināta pēc triju gadu pārtraukuma (no 2018. gada līdz 2020. gadam tā bija 430 eiro).

MK noteikumu grozījumi ar paredzamajām izmaiņām valdībā vēl nav skatīti.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš informēja, ka Labklājības ministrija atbilstoši Darba likumam un tā grozījumiem pašreiz gatavo grozījumus MK noteikumos Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” attiecībā uz minimālo mēneša darba algu 2023. gadā iespējami savlaicīgai apstiprināšanai.

Stundas tarifa likmes atšķiras mēnešos, un LM tās izrēķina katram gadam. Normāla darba laika ietvaros minimālo stundas tarifa likmi aprēķina pēc noteikumos Nr. 656 ietvertās formulas. MK noteikumi to neprasa, taču LM pēc savas iniciatīvas lietotāju ērtībai katram gadam aprēķina četru veidu normālā darba laika minimālās stundas tarifa likmes pa mēnešiem. Iepriekšējās tarifa likmes var redzēt LM tīmekļvietnē, sadaļā “Minimālā darba alga”.

Minimālā alga sasaistē ar citiem tiesību aktiem

Minimālā alga kā atskaites summa un rādītājs ir iekļauta virknē citu tiesību aktu.

Piemēram, likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 20.4 pantā (“Minimālais obligāto iemaksu objekts, tā noteikšana un obligāto iemaksu veikšana”) noteikts, ka minimālais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir trīs Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas. Pašreiz tie ir 1500 eiro.

Uz LV portāla jautāto, vai 2023. gadā minimālais obligāto iemaksu objekts būs 1860 eiro ceturksnī, LM atbildēja apstiprinoši – jā, 2023. gadā minimālais VSAOI objekts ceturksnī būs vismaz 1860 eiro.

Uzņēmēju organizācijas iebilda

Likumprojektu izstrādāja un Saeimā iesniedza deputāti.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vēstulē Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai norādīja, ka diskusijām par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu ir jābūt, lai vienotos par izsvērtu un samērīgu plānu, kas nerada pārāk lielu apgrūtinājumu kā uzņēmējiem, tā valsts sektoram. Atalgojumam ir jābūt konkurētspējīgam, un uzņēmējiem jānodrošina iespēja to savlaicīgi plānot.

LTRK uzsvēra, ka minimālās algas celšana netieši ietekmē arī kvalificētā darbaspēka izmaksas, tādēļ reizē ir jādomā par produktivitātes celšanu. Lai negatīvi neietekmētu konkurenci, minimālās algas celšana var būt iespējama tikai un vienīgi kopā ar neapliekamā minimuma celšanu identiskā apjomā. Tas saglabās uzņēmuma konkurētspēju un radīs apstākļus lielākiem ieņēmumiem darba ņēmējiem. Valsts iegūs no lielākas naudas aprites patēriņā, vienlaikus uzņēmējiem netiktu radīti papildu izdevumi.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicināja Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju nevirzīt likumprojektu pieņemšanai, jo tā sagatavošanā nav ievēroti labas likumdošanas principi, kā arī Latvijas tiesību aktos noteiktā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība.

LDDK rosināja izstrādāt ilgtspējīgu mehānismu minimālās algas noteikšanai, jo minimālās algas pieaugumam ir jābūt prognozējamam un plānveidīgam.

LDDK norādīja, ka konceptuāli atbalsta minimālās algas attiecību pret vidējo darba samaksu iepriekšējā gadā, izstrādājot sabalansētus kritērijus minimālās algas prognozētai noteikšanai un ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā (Direktīva), kas pieņemta Eiropas Savienības Padomē 2022. gada 4. oktobrī, noteikto.

Neiebilstot minimālās algas pakāpeniskai celšanai Latvijā, LDDK aicināja ņemt vērā, ka Latvijā darbaspēka izmaksas ir augstākas nekā Baltijas reģionā, piebilstot, ka strauja minimālās algas paaugstināšana rada spiedienu uz lielāku atalgojuma pieaugumu citās algu grupās. Strauja minimālās algas paaugstināšana palielina darbaspēka izmaksas (virsstundu apmaksa, VSAOI, darbnespējas lapu apmaksa), norādīja LDDK.

Arodbiedrība – par minimālās algas palielināšanu

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) savas pozīcijas argumentācijai Saeimas deputātiem bija sagatavojusi plašu informāciju un aprēķinus, kuros veikts salīdzinājums.

LBAS, uzsverot, ka pilnībā atbalsta minimālās algas palielināšanu, norādīja, ka šobrīd noteiktā minimālā mēnešalga veido tikai 39% no iepriekšējā gada vidējās darba algas, kas būtiski atpaliek no Eiropas Komisijas vadlīnijās par adekvātu minimālās algas noteikšanu ietvertajām rekomendācijām par 50% līmeņa noteikšanu. Ja 2023. gadā minimālā darba alga tiks noteikta 620 eiro līmenī, tā veidos 45% no Finanšu ministrijas prognozes par vidējo darba algu 2022. gadā – 1379 eiro. Arodbiedrības rosināja minimālo algu palielināt līdz 640 eiro.

LBAS uzsvēra, ka būtiski arī skatīt darbinieku pirktspēju. 2022. gadā Latvijā, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, darbinieks ar minimālo algu “uz rokas” saņem par 14% mazāk nekā Lietuvā un 26% mazāk nekā Igaunijā. Turpretī iekšējā pirktspēja darbiniekiem Latvijā, kuri saņem minimālo algu, 2022. gadā ir attiecīgi par 22% un 19% zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā.

LBAS informēja, ka gan Lietuvā, gan Igaunijā jau ir panākta vienošanās par minimālās algas līmeņu un neapliekamā minimuma līmeņu noteikšanu 2023. gadā. Lietuvā 2023. gadā minimālā alga tiks celta līdz 840 eiro un neapliekamais minimums līdz 625 eiro, savukārt Igaunijā minimālā alga tiks celta līdz 725 eiro. Neto izteiksmē Lietuvā minimālā alga tiks celta līdz 633 eiro, Igaunijā – 689 eiro.

Ar minēto minimālo neto algu līmeni iekšējā pirktspēja Latvijā, nosakot minimālo algu 620 eiro bruto līmenī, būs par 22% zemāka nekā Lietuvā un 14% zemāka nekā Igaunijā.

Ja minimālā alga Latvijā tiktu celta līdz 640 eiro un neapliekamais minimums līdz 600 eiro, iekšējās pirktspējas atšķirība pie minimālās algas saruktu līdz 18% pret Lietuvu un 9% pret Igauniju, liecina LBAS aprēķini.

Salīdzinošie rādītāji

Minimālā alga

Latvija

(eiro)

Lietuva

(eiro)

Igaunija

(eiro)

Latvija pret Lietuvu

Latvija 

pret

Igauniju

Bruto 2022. gada

500,00

730,00

654,00

68%

76%

Neto 01.08.2022.

447,50

518,00

603,00

86%

74%

Neto PPS* 01.08.2022.

447,50

571,11

552,20

78%

81%

Bruto plānots

2023. gada 1. janvārī

620,00

840,00

725,00

74%

86%

(NM-500)

(NM-625)

Neto   01.01.2023.

543,47

633,20

689,00

86%

79%

Neto PPS 01.01.2023.

543,47

698,12

630,95

78%

86%

* PPS Latvija = 100

Avots: LBAS

LBAS deputātiem sniedza arī informāciju par to, cik darbinieks izmaksā darba devējam.

Kaut arī Latvijā ir augstākais nodokļu slogs starp Baltijas kaimiņvalstīm, 2022. gadā darbinieks, kurš saņem minimālo algu, Latvijā darba devējiem izmaksā par 123,69 eiro mazāk nekā Lietuvā un 256,74 eiro nekā Igaunijā.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem Latvijā pērn no 837 444 darba ņēmējiem bija 149 173 iedzīvotāju, kuri saņēma minimālo algu vai mazāk. Savukārt, piemēram, 2020. gadā, tādu bija 140 230, turpretī 2019. gadā – 152 666.

Likumu prezidents izsludina ar paziņojumu par savu viedokli

Valsts prezidents Egils Levits izsludināja likuma grozījumu, savukārt paziņojumā Nr. 37 “Par 2022. gada 27. oktobra likumā “Grozījums Darba likumā” iekļauto regulējumu” norādīja, ka lielākai prognozētībai nākotnē, ceļot minimālo mēneša darba algu, būtu vērts apsvērt starptautiski jau pieņemtu rādītāju izmantošanu un ka ilgtermiņa riskus var radīt tas, ka šādu jautājumu politiski izlēmis likumdevējs ar likumu, pārņemot tā noteikšanu no Ministru kabineta.

Valsts prezidents paziņojumā aicināja 14. Saeimu rūpīgi apsvērt, vai un kā būtu lietderīgi vēlreiz šo jautājumu pārskatīt. Valsts prezidents norādīja, ka Saeimai, tās Sociālo un darba lietu komisijai un nākamajai valdībai vajadzētu rūpīgi sekot līdzi likuma izpildes iespējamībai 2023. gadā, ieklausoties sociālo partneru argumentos un tautsaimniecības ekspertu viedokļos, un atgriezties pie jautājuma par minimālās mēneša darba algas līmeni 2024. gadā.

Ja populārs un pareizs lēmums nav ekonomiski izpildāms vai var radīt nopietnus riskus tautsaimniecības izaugsmei un sabiedrības kopējai labklājībai, likumdevējam ir pienākums meklēt citus, niansētākus un smalkākus problēmas risinājumus.

Direktīva – nodrošināt pienācīgu atalgojumu

Eiropas Parlaments (EP) šoruden, 14. septembrī, pieņēma direktīvas priekšlikumu par adekvātu minimālo atalgojumu Eiropas Savienībā (ES). Tas nosaka, ka minimālajai algai visā ES jābūt tādai, kas spēj nodrošināt pienācīgus dzīves un darba apstākļus, un dalībvalstīm ir jāveicina kolektīvas līgumsarunas par atalgojuma līmeni, informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš. ES noteikumi ļaus dalībvalstīm pašām izvēlēties minimālo algu noteikšanas metodi.

Paredzams, ka šis tiesību akts uzlabos visu ES darba ņēmēju darba un dzīves apstākļus, kā arī veicinās ekonomisko un sociālo progresu. Direktīvas noteikumos ietvertas minimālās prasības attiecībā uz to, kas ir uzskatāma par adekvātu valsts likumā un/vai koplīgumā noteiktu minimālo algu. Šie noteikumi arī garantē darba ņēmējiem efektīvāku minimālās algas aizsardzību.

Jaunā direktīva attieksies uz visiem ES darba ņēmējiem, kuriem ir darba līgums vai kuri atrodas darba attiecībās. Dalībvalstīm, kurās minimālās algas aizsardzību garantē vienīgi koplīgumi, nebūs pienākuma ne ieviest minimālo algu, ne padarīt koplīgumus vispārēji piemērojamus.

Minimālo algu katra dalībvalsts joprojām noteiks pati, taču būs jāgarantē, ka noteiktā minimālā alga ļauj darba ņēmējiem dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, ņemot vērā dzīves dārdzību un vispārējo atalgojuma līmeni valstī. Lai noteiktu adekvātu minimālā atalgojuma līmeni, dalībvalstis var izveidot preču un pakalpojumu grozu, ņemot vērā reālās cenas, vai noteikt minimālās algas līmeni 60% apmērā no medianālās bruto algas vai 50% apmērā no vidējās bruto algas.

Direktīvas par adekvātu minimālo algu galīgo redakciju ES Padome pieņēma 2022. gada 4. oktobrī. Dalībvalstīm ir divi gadi, lai direktīvu pārņemtu savos tiesību aktos.

No 27 ES dalībvalstīm 21 valstī ir ar likumu noteikta minimālā alga, savukārt pārējās sešās valstīs (Austrijā, Dānijā, Itālijā, Kiprā, Somijā un Zviedrijā) atalgojuma apmēru nosaka ar darba koplīgumiem.

Saskaņā ar Eurostat datiem 2022. gada jūlijā vislielākā minimālā alga bija Luksemburgā (2313 eiro mēnesī), vismazākā – Bulgārijā (363 eiro).

Eiropas Komisijas vizuālais materiāls.

Labs saturs
12
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU