FOTO: Freepik.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā Latvija pārņems ar jauniem Ministru kabineta noteikumiem “Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība”, kas līdz 2. maijam ir izsludināti publiskajā apspriešanā. Tajos paredzēts izmantot procentuālu pieeju minimālās algas noteikšanā. Šāda pieeja gan darba devējiem, gan arī darba ņēmējiem nodrošinās prognozējamību attiecībā uz turpmāku minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu, uzsver Labklājības ministrija.
Noteikumu projekts “Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība” izstrādāts saskaņā ar Darba likuma 61. panta trešo daļu, kas paredz, ka minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Noteikumu projekta izstrādes gaitā Labklājības ministrija (LM) organizējusi vairākas darba sanāksmes, kurās piedalījās pārstāvji no Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Centrālās statistikas pārvaldes, Valsts darba inspekcijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Bankas, kā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā, kas tika pieņemta 2022. gada 19. oktobrī, paredz pienākumu Eiropas Savienības dalībvalstīm noteikt papildu kritērijus un atsauces vērtību minimālās mēneša darba algas apmēram.
LBAS eksperts tautsaimniecības jautājumos Mārtiņš Svirskis atgādina, ka līdz šim minimālā alga tika noteikta, vienojoties arodbiedrības, darba devēju un LM starpā. Savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā nosaka: dalībvalstīm, kurās ar likumu ir noteikta minimālā alga, jāievieš procesuāls regulējums, lai noteiktu un atjauninātu minimālo algu saskaņā ar skaidru kritēriju kopumu.
“Ir jāizveido sistemātisks mehānisms, kā veidojas minimālā alga, kas ir balstīts datos. Lai nav tā, ka ikreiz nākam kopā un katra no pusēm “velk ārā” savus argumentus. Ir jāpanāk vienošanās par to, kāda metodika tiek izmantota minimālās algas aprēķinā. Līdz ar to nākotnē ies secen strīdi Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē. Var būt vienošanās par zināmām korekcijām, bet pamatkritērijiem ir jābūt skaidriem,” saka M. Svirskis.
Plašāk par tēmu LV portālā >>
LM kopīgi ar Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju katru gadu izvērtē ekonomisko situāciju valstī un izstrādā priekšlikumus par minimālās mēneša darba algas apmēru, norāda LM Komunikācijas nodaļas vadītāja Aiga Isajeva.
Arī 2024. gadā tiks sagatavots priekšlikums par minimālās mēneša darba algas apmēru 2025. gadam, taču lēmumu par tās saglabāšanu vai palielināšanu pieņems Ministru kabinets.
“Palielinot minimālās algas apmēru, ir būtiski ņemt vērā, ka pārāk strauja minimālās mēneša darba algas celšana var negatīvi ietekmēt nodarbinātību, jo īpaši reģionos ar zemāku ekonomiskās aktivitātes līmeni. Proti, radīt atlaišanas vai aplokšņu algu risku mazkvalificētajiem darbiniekiem, izraisīt algu skalu saspiestību, arī kvalificētiem darbiniekiem sākot saņemt minimālo algu, un veicināt patēriņa cenu pieaugumu,” norāda A. Isajeva.
LM uzsver, ka no 2024. gada 1. janvāra noteiktais minimālās algas paaugstinājums līdz 700 eiro daļai uzņēmumu un pašvaldību radīja būtisku izaicinājumu.
Tādējādi, apkopojot visus saņemtos viedokļus, kā arī ņemot vērā iepriekšminētos riskus un ekonomisko situāciju valstī, LM noteikumu projektā iestrādājusi atsauces vērtību 45% no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par pēdējo pieejamo ceturksni, akcentē A. Isajeva. LM ieskatā tas nodrošinātu optimālu, tautsaimniecības un reģionālās attīstības situācijai atbilstošu minimālās mēneša darba algas kāpumu.
Savukārt LBAS uzstāj, ka Latvijai ir stingri jāpieturas pie direktīvas rekomendācijās noteiktā, kas paredz minimālo algu 50% apmērā no vidējās mēneša algas valstī, lai nodrošinātu, ka Latvijā šī attiecība ir vienā līmenī ar pārējām Baltijas valstīm.
LM gan argumentē, ka direktīvā uzskaitītajiem atsauces vērtību piemēriem ir ieteikuma raksturs.
Dalībvalstīm ir jāizvēlas sev piemērotākā atsauces vērtība, un tā var atšķirties no direktīvā noteiktajām, saka A. Isajeva.
“Nesamērīga attiecība starp minimālo un vidējo mēneša algu var izraisīt sociālo un ekonomisko nevienlīdzību, kā arī paplašināt telpu ēnu ekonomikas izplatībai aplokšņu algu segmentā,” spriež M. Svirskis.
LBAS uzsver, ka minimālās algas palielināšana ir nepieciešama, jo jau ilgstoši ir pieaugusi dzīves dārdzība, kas tiešā veidā ietekmē Latvijas iedzīvotāju labklājību un spēju apmierināt gan ģimenes, gan personiskās vajadzības.
“Latvijā pēc patēriņa cenu līmeņiem atpaliek reālā alga un pirktspēja, tā ir viszemākā Baltijā,” argumentē M. Svirskis. “Svarīgi, lai cilvēki, kas strādā pilnas slodzes darbu un saņem minimālo algu, nenonāk zem nabadzības riska robežas. Piemēram, šogad minimālā alga “uz rokas” ir 585 eiro, bet 2022. gadā nabadzības riska robeža bija 560 eiro. Nevajadzētu būt tā, ka cilvēks, kas strādā pilnas slodzes darbu, pēc noklusējuma atrodas uz nabadzības riska robežas.”
Minimālās algas atšķirības starp Baltijas valstīm ir ļoti būtiskas, piemēram, bruto izteiksmē minimālā alga Latvijā ir 700 eiro, Lietuvā 924 eiro, bet Igaunijā 820 eiro, norāda LBAS. Nodokļi šajās valstīs tiek aprēķināti atšķirīgi, tomēr arī neto izteiksmē Latvijā ir būtiski zemāka alga. Latvijas iedzīvotāji, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, var iegādāties preces un pakalpojumus par 80–180 eiro mazākā vērtībā.
Domstarpības sociālo partneru vidū ir arī par to, kādus datus ņemt par pamatu, procentuāli aprēķinot minimālo algu. LBAS uzskata, ka par minimālās un vidējās algas attiecības bāzi ir jāizmanto CSP aprēķinātā mēneša vidējā darba samaksa no gada sākuma – agrāk noteiktā iepriekšējā gada vietā.
M. Svirskis iesaka Latvijai pielīdzināties Lietuvas sistēmai, kurā, aprēķinot minimālo algu, par pamatu tiek ņemta tā paša gada 1. ceturkšņa dati un minimālā alga ir 50% no vidējās valstī šajā periodā. Tiesa, LM gan norāda, ka Lietuva turpina darbu pie direktīvas pārņemšanas, līdz ar to Lietuvas pieeja varētu vēl mainīties.
LBAS pārstāvis zina teikt, ka Igaunija minimālo algu samēro ar Igaunijas Centrālās bankas prognozēto vidējo algu. Igaunija ir apņēmusies līdz 2027. gadam minimālo algu paaugstināt līdz 50% no vidējās algas valstī. “Ja mēs kaut ko tādu panāktu, tad lēciens būtu liels un straujš, droši vien Latvijā šādu lēcienu nepanāksim,” spriež M. Svirskis.
“2024. gadā minimālā alga ir 700 eiro, un prognozēts, ka šogad vidējā alga būs ap 1650 eiro, tātad minimālā alga ir aptuveni 42% no vidējās algas. Lai pieturētos pie vismaz 42% tajā pašā gadā, varētu noteikt 50% no iepriekšējā gada 1. ceturkšna vidējās algas valstī,” skaidro M. Svirskis. “2023. gadā vidējā alga valstī bija 1537 eiro. Tātad bāzes ir pilnīgi dažādas, un ir jāpiemēro pilnīgi cita likme. Jo vecākus datus izmanto, jo lielākas nobīdes veidojas reālajā ekonomiskajā procesā. Kāda kopumā ir ekonomikas izaugsme, tādai kopumā būtu jābūt minimālajai algai.”
M. Svirskis skaidro, ka krīzes periodā notika straujāks vidējās algas lēciens, jo bija liela inflācija. Bet, salīdzinot ar aizpagājušo gadu, kad inflācijas un algu pieauguma vēl nebija, minimālā alga atpaliek no reālā ekonomiskā procesa.
LDDK piedāvā bruto minimālo algu noteikt 40% apmērā no iepriekšējā fiksētā perioda bruto vidējās algas, kas veidotu 55% no iepriekšējā fiksētā perioda neto vidējās algas. “Nosakot proporciju, esam ņēmuši vērā Latvijai raksturīgo atšķirību starp darba devēju izmaksām reģionos, kur vidējais algu līmenis tradicionāli ir zemāks nekā Rīgā un Pierīgā. Tāpat ir arī nozares, kas ir samērā jūtīgas pret minimālās algas izmaiņām, – ēdināšana, apsardzes pakalpojumi, ādas un tekstilizstrādājumu ražošana,” skaidro LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Pēc LDDK aprēķiniem, šobrīd minimālā alga bruto (pirms nodokļu nomaksas) ir 46% no pagājušā gada vidējās bruto algas, bet minimālā alga neto (pēc nodokļu nomaksas) – 52% no pagājušā gada neto vidējās algas.
“Latvijas īpatnība ir augsta atšķirība starp minimālās algas un vidējās algas attiecību bruto un neto izteiksmē, kas veidojas diferencētā neapliekamā minimuma ietekmē,” saka K. Gorkšs.
Savukārt par atskaites periodu procentuālas minimālās algas noteikšanā LDDK iesaka ņemt tautsaimniecības vidējo algu pirms diviem gadiem. Tas nozīmē, ka no 2025. gada sākuma minimālā alga tiktu noteikta, balstoties uz vidējo algu 2023. gadā (kas bija 1537 eiro).
Pašlaik minimālās mēneša darba algas pārskatīšanas process, kas ir noteikts Ministru kabineta 2016. gada 18. augusta noteikumos Nr. 563 “Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība”, paredz, ka lēmums par minimālās mēneša darba algas apmēru tiek pieņemts kārtējā gada beigās.
Ar jauniem MK noteikumiem plānots mainīt minimālās algas pārskatīšanas laika grafiku tā, lai lēmums par minimālās algas apmēru nākamajam gadam tiktu pieņemts jau maijā, tādējādi nodrošinot, ka Finanšu ministrijai pirms kārtējā gada budžeta procesa uzsākšanas un Eiropas Komisijai iesniedzamā fiskāli strukturālā plāna sagatavošanas ir pieejama informācija par nākamajā gadā paredzēto minimālās algas apmēru, kā arī diskusijas par neapliekamo minimumu un nodokļa atvieglojumiem par apgādājamajiem balstītos jau uz minimālās algas apmēru, par ko jau ticis pieņemts lēmums.
Turklāt, ja minimālās mēneša darba algas apmērs būs zināms jau maijā, tad darba devējiem tiks nodrošināta iespēja laikus sagatavoties izmaiņām, uzsver LM.
LM norāda, ka ar LBAS piedāvāto minimālās mēneša darba algas pārskatīšanas un noteikšanas laika grafiku nebūtu iespējams ņemt vērā 1. ceturkšņa datus par vidējo bruto darba samaksu valstī, jo tie ir pieejami tikai maija beigās vai jūnija sākumā. Līdz ar to noteikumu projekts paredz ņemt vērā iepriekšējā gada 4. ceturkšņa datus, kuri būs visaktuālākie brīdī, kad tiks sagatavots priekšlikums par minimālās algas apmēru.
Noteikumu projekts “Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība” ir pieejams Vienotajā tiesību aktu projektu publiskajā portālā.
Lai piedalītos publiskajā apspriešanā, jāatver Tiesību aktu projektu publiskais portāls (TAP portāls) un sadaļa “Sabiedrības līdzdalība”.
Jāizvēlas un jāatver konkrētais tiesību akts (noteikumu projekts ir pieejams šeit), augšējā kreisajā stūrī jāspiež poga “Pieteikties”, kā arī jānorāda, ka esat privātpersona.
Lai turpinātu, jāautentificējas sistēmā ar identifikācijas rīkiem, piemēram, internetbanku, eID, “eParaksts Mobile”, “Smart ID”.
Izteikt priekšlikumus un iebildumus par noteikumu projektu “Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība” var līdz 2. maijam.
