FOTO: Freepik.
Sociālās drošības sistēma ietver valsts un sabiedrības pienākumu sniegt materiālu atbalstu ģimenes locekļiem, kuru apgādnieks ir miris. Atbalsts atšķiras, jo to ietekmē mirušā apgādnieka iesaiste sociālajā apdrošināšanā – darba dzīves laikā veiktās obligātās iemaksas kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam. Līdz ar to ne visiem bērniem (kas visbiežāk ir apgādājamie) ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju vecāka nāves gadījumā. Atšķirīga materiālā palīdzība pienākas, ja sociāli apdrošināts apgādājamais ir gājis bojā negadījumā darbā.
Apgādnieka zaudējuma gadījumā ir trīs situācijas, kad uz noteiktu laiku paredzēts materiālais atbalsts:
Ja nomiris vecāks, apgādnieka zaudējuma pensiju vai valsts soc. nodrošinājuma pabalstu, vai atlīdzību bērnam maksā neatkarīgi no tā, vai vecākiem bija šķirta laulība vai viņi nebija precējušies, kā arī tad, ja vecāki dzīvoja dažādās valstīs.
Informācija par finansiālo atbalstu dažādos gadījumos pieejama Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) tīmekļvietnē.
Papildu skaidrojumu par iespējamajām situācijām un atbildes uz jautājumiem LV portālam sniedza VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākās ekspertes Dace Prenclava un Vita Cinīte.
Materiālais atbalsts ir tieši saistīts ar obligāto sociālo apdrošināšanu, ko valsts noteikusi kā obligātās iemaksas, kā arī to apmēru un periodu, cik ilgi tās veiktas.
Darba ņēmējs ir apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, tai skaitā pensijai un negadījumiem darbā. Iemaksu objekts ir bruto alga (iemaksu alga).
Pašnodarbinātais ir apdrošināts pensijai, ja veic pašnodarbinātā iemaksu pilno likmi – 31,07% –, tāpat arī 10% likmi, kas ir iemaksas tikai pensijai.
Pašnodarbinātais nav apdrošināts negadījumiem darbā.
|
Apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”.
Tiesības saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, ja mirušais bijis sociāli apdrošināta persona, ir Latvijā, Eiropas Savienības dalībvalstī vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgts līgums sociālās drošības jomā, dzīvojošajiem, kā arī (no 2023. gada 17. jūnija) trešajās valstīs dzīvojošajiem:
Tiesības uz konkrēto pensiju pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas ir apgādājamajiem, ja viņi mācās vai studē vispārējās, profesionālās izglītības iestādēs, koledžās vai augstskolās pilna laika klātienē, izņemot laiku, kad studijas ir pārtrauktas, un nav vecāki par 24 gadiem.
Apgādnieka zaudējuma pensiju aprēķina, ņemot vērā apgādnieka iespējamo vecuma pensiju:
Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju bērniem un citiem ģimenes locekļiem ir tad, ja mirušā apgādnieka uzkrātais un iespējamais apdrošināšanas stāžs ir vismaz 20 gadi.
Aprēķinot kopējo apdrošināšanas stāžu, tiek summēts mirušā faktiskais un iespējamais apdrošināšanas stāžs (no mirušā nāves dienas līdz likumā noteiktajam pensijas vecumam, kas no šā gada ir 65 gadi).
Minētais 20 gadu stāžs ir likumā no šā gada noteiktais obligātais apdrošināšanas stāžs tiesībām uz vecuma pensiju.
Aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju, vispirms aprēķina mirušā iespējamo vecuma pensiju, ietverot laiku, kāds līdz pensijas vecumam cilvēkam vēl būtu atlicis. Iespējamo vecuma pensiju aprēķina atbilstoši likumā noteiktajai pensijas formulai, tas ir, arī ņemot vērā uzkrāto pensijas kapitālu, apdrošināšanas stāžu. Papildus tiek noteikta apdrošināšanas iemaksu alga, to attiecinot uz iespējamo periodu, kurā apgādnieks sasniegtu vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu. Ja apgādniekam vidējā iemaksu alga bijusi mazāka par 40% no valstī noteiktās vidējās iemaksu algas, iespējamās pensijas aprēķinā ņem vērā 40% no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.
PiemērsMirušajam apgādniekam aprēķinātā iespējamā vecuma pensija ir 700 eiro, vienam bērnam pensija būs 350 eiro, diviem bērniem – 525 eiro (katram 262,50 eiro).
|
Ja mirušā apgādnieka apdrošināšanas stāžs iespējamajai vecuma pensijai nav mazāks, kā noteikts likumā pensijas piešķiršanas dienā, bet aprēķinātā apgādnieka zaudējuma pensija ir mazāka par noteikto minimālo pensijas apmēru, tad no valsts pamatbudžeta līdzekļiem izmaksā pensijas daļu līdz noteiktajam minimālajam apmēram.
Minimālās apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru pārskata atbilstoši likumā “Par sociālo drošību” paredzētajai minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas kārtībai.
Apgādnieka zaudējuma pensijas minimālais apmērs no 2025. gada 1. janvāra katram bērnam:
Ja apgādājamie dzīvo dažādās ģimenēs, tad katra no tām saņem pienākošos pensijas daļu, kas izdalīta no kopējā pensijas apmēra.
Jautājumi un VSAA atbildes par apgādnieka zaudējuma pensiju
Atbilde: Ja mirušā apgādnieka apdrošināšanas stāžs ir pietiekams un bērni ir no septiņu gadu vecuma, tad katram bērnam apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs nevar būt mazāks par 226 eiro (no 2025. gada 1. janvāra). Ja kopējā pensija tiek dalīta (piemēram, viens bērns dzīvo pie mātes, otrs – pie vecvecākiem), par katru bērnu tiks izmaksāta pensijas daļa, kas nedrīkst būt mazāka par noteikto minimālo apmēru.
Atbilde: Tiesību uz apgādnieka zaudējuma pensiju var nebūt, ja mirušajam apgādniekam nav pietiekama apdrošināšanas stāža iespējamās vecuma pensijas noteikšanai. No 2025. gada 1. janvāra, lai bērnam būtu tiesības uz attiecīgo pensiju, nepieciešams, lai mirušajam apgādniekam kopējais (uzkrātais + iespējamais) apdrošināšanas stāžs būtu vismaz 20 gadi.
Atbilde: Ja mirušais apgādnieks bija pašnodarbinātais un veica sociālās apdrošināšanas iemaksas (neatkarīgi no likmes), viņš bija apdrošināts pensijai. Tāpēc, ja viņa uzkrātais un iespējamais apdrošināšanas stāžs kopā sasniedz vismaz 20 gadus, bērniem var būt tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju.
Atbilde: Iespējamā vecuma pensija tiek aprēķināta atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem kā vecuma pensija. Proti, saskaņā ar tiesību normu apdrošināšanas stāžā pēc 1996. gada 1. janvāra ieskaitāmi mēneši, kuros veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas attiecīgajam sociālās apdrošināšanas veidam. Apdrošināšanas stāžs netiek skaitīts dubultā, taču iemaksas gan no darba ņēmēja, gan pašnodarbinātā statusa kopā palielina uzkrāto pensijas kapitālu. Tas var ietekmēt aprēķinātās iespējamās vecuma pensijas apmēru, no kuras savukārt izriet apgādnieka zaudējuma pensija.
Atbilde: Bērna nodarbinātība neietekmē viņa tiesības saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju. Tas nozīmē, ka bērns var strādāt un vienlaikus saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, ja tiek izpildīts nosacījums par mācībām. Līdz bērna 18 gadu vecumam apgādnieka zaudējuma pensiju maksā neatkarīgi no tā, vai bērns mācās vai ne. Pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju ir tad, ja mirušā apgādnieka bērns mācās vai studē vispārējās, profesionālās izglītības iestādē, koledžā vai augstskolā pilna laika klātienē, izņemot laiku, kad persona ir pārtraukusi studijas, un nav sasniegusi 24 gadu vecumu. Pensijas izmaksu personai pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas elektroniski sniegto informāciju vai personas iesniegto izglītības iestādes izziņu, ja izglītību iegūst ārvalstī.
Atbilde: Pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas persona var vērsties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā un iesniegt iesniegumu apgādnieka zaudējuma pensijas piešķiršanai, pensijas saņēmēja maiņai vai apgādnieka zaudējuma pensijas daļas izdalīšanai, ja pensija ir piešķirta vairākiem apgādājamajiem un persona vēlas pieprasīt no kopējā pensijas apmēra izdalīt viņai pienākošos pensijas daļu. Pieprasījumu apgādnieka zaudējuma pensijas piešķiršanai un izmaksai persona var iesniegt arī no 15 gadu vecuma, tomēr tādā gadījumā jābūt vecāka, aizbildņa vai aizgādņa piekrišanai. Kādi dokumenti iesniedzami, pieprasot apgādnieka zaudējuma pensiju, izklāstīts VSAA tīmekļvietnē, norādē “Apgādnieka zaudējuma pensijas piešķiršana un izmaksa”. |
Ja par mirušo apgādnieku nav tiesību saņemt valsts pensiju vai apdrošināšanas atlīdzību, par bērnu, ja viņš nav sasniedzis pilngadību (18 gadus), maksā valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.
Pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas pabalstu izmaksā, ja bērns mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē un nav vecāks par 20 gadiem vai studē augstskolā dienas nodaļā (pilna laika klātienē) un nav vecāks par 24 gadiem.
Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs tiek noteikts procentos no ienākumu mediānas, kas mainās katra gada 1. janvārī, kad pabalsts tiek pārskatīts. To nosaka Valsts sociālo pabalstu likums.
Pabalsta apmērs 2025. gadā:
Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra noteikšanai no 2025. gada 1. janvāra tiek ņemta vērā Centrālās statistikas pārvaldes portālā publicētā informācija par 2022. gada ienākumu mediānu mēnesī, kas noteikta 754,74 eiro (mēnesī).
Atšķirībā no apgādnieka zaudējuma pensijas pabalsta izmaksu pārtrauc, ja tā saņēmējs izbrauc no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī. Pirms izbraukšanas izmaksā pabalstu par nākamajiem diviem mēnešiem.
Pabalsta izmaksu pārtrauc arī:
Plašāka informācija par tiesībām uz pabalstu pieejama VSAA tīmekļvietnē, norādē “Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta piešķiršana un izmaksāšana”.
Atlīdzību par apgādnieka zaudējumu piešķir un izmaksā saskaņā ar likumu “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām”.
Ja sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimības dēļ iestājusies apdrošinātās personas nāve, darbnespējīgajiem konkrētās personas ģimenes locekļiem, kurus tā pilnīgi vai daļēji apgādāja, ir tiesības uz atlīdzību par apgādnieka zaudējumu:
Apdrošinātās personas nāvi sakarā ar nelaimes gadījumu darbā apstiprina Valsts darba inspekcijā reģistrēts akts par nelaimes gadījumu darbā, kura rezultātā iestājusies darbinieka nāve. Ja nāve iestājusies vēlāk, papildus to apliecina ārstniecības iestādes izziņa par apdrošinātās personas nāves cēloņa saistību ar nelaimes gadījumu darbā.
Nāves cēloņa saistību ar arodslimību apstiprina VSIA “Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca” Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisijas arodslimībās izdotais atzinums par saslimšanu ar arodslimību un ārstniecības iestādes izziņa par apdrošinātās personas nāves cēloņa saistību ar arodslimību.
Atlīdzības apmēru nosaka atbilstoši mirušā cilvēka iemaksu algai. Tātad arī šajā gadījumā ir svarīgi, vai persona strādājusi legāli un kāda bijusi viņas oficiālā darba alga, jo no tās tiek veiktas VSAOI un pēc tam rēķināta atlīdzība.
Mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina par 36 mēnešu periodu, kurā mirušajai personai bijusi lielākā algu summa pēdējo piecu gadu laikā pirms nāves iestāšanās dienas.
Atlīdzības apmēru nosaka pēc apgādājamo skaita. Tā ir procentuālā daļa no mirušā apgādnieka vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.
Piemērs atlīdzības aprēķinam
VSAA atbilde: Atlīdzība būs 35% no mirušā apgādnieka vidējās iemaksu algas par diviem bērniem un 25% pārdzīvojušajam laulātajam, t. i., 60% no 1200 = 720 eiro. Atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālo apmēru katram bērnam nosaka procentuāli no ienākumu mediānas: par bērnu līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai – 25% no ienākumu mediānas, turpretī par bērnu no septiņu gadu vecuma – 30% no ienākumu mediānas. Atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālo apmēru pārskata katra gada 1. janvārī. 2025. gadā atlīdzības minimālais apmērs ir:
|
Izmaksājamais atlīdzības apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, kāds noteikts personām, kuras sasniegušas pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, divdesmitpieckāršu apmēru. Ja apgādnieks miris 2025. gadā, tad atlīdzība nepārsniedz 4160 eiro (166 eiro x 25).
Atlīdzību par apgādnieka zaudējumu un invaliditātes pensiju nevar saņemt vienlaikus. Ja ir tiesības gan uz invaliditātes pensiju, gan atlīdzību par apgādnieka zaudējumu, tiek izmaksāts viens pakalpojums – pensija vai atlīdzība – pēc personas izvēles.
Atlīdzības par apgādnieka zaudējumu izmaksu pārtrauc uz laiku, kad persona (apgādājamais) saņem bezdarbnieka pabalstu.
Finansiālais atspaids apgādnieku zaudējušajiem ir atšķirīgs.
Apgādnieka zaudējuma pensiju saņem 18 245 apgādājamie, vidējais piešķirtais apmērs uz apgādājamo ir 292,38 eiro.
Kā skaidro VSAA, minimālais apmērs var būt mazāks par noteikto summu, ja mirusī persona bijusi nodarbināta ārvalstīs, – Latvija pakalpojumu piešķir proporcionāli. Savukārt maksimālais piešķirtais apmērs ir 2,8 tūkst. eiro.
Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu saņem 310 apgādājamie.
Apdrošināšanas atlīdzību par apgādnieka zaudējumu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību saņem 62 apgādājamie. Vidējais piešķirtais apmērs uz apgādājamo ir 390,26 eiro. Piešķirtās summas vienam apgādājamajam svārstās no 189 līdz 1000 eiro.
2024. gadā septiņiem saņēmējiem piešķirta apdrošināšanas atlīdzība par apgādnieka zaudējumu.
Valsts darba inspekcijas (VDI) statistikas dati liecina, ka ik gadu nelaimes gadījumos darbā iet bojā vairāki desmiti nodarbināto. 2023. gadā visbiežāk letālie nelaimes gadījumi darbā notikuši transporta un uzglabāšanas nozarē, būvniecībā un apstrādes rūpniecībā. Minētajās nozarēs fiksēti 82% (jeb 23) no visiem 2023. gadā reģistrētajiem letālajiem nelaimes gadījumiem darbā.
VDI informē, ka līdz šā gada 8. maijam inspekcija izmeklējusi un reģistrējusi 21 letālu nelaimes gadījumu darbā, kas noticis 2024. gadā. Tā ir operatīvā informācija. Kā akcentē VDI, dati mainīsies, jo vēl arvien izmeklēšanā atrodas vairāki potenciāli letālie nelaimes gadījumi darbā, kas fiksēti aizvadītajā gadā.