Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju ir mirušā apgādnieka bērniem, ja apgādnieks ir bijis sociāli apdrošināts – tas var būt ne tikai darba ņēmējs ar algu, no kuras veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet arī pašnodarbinātais, kurš veicis iemaksas.
FOTO: Freepik
Ja nomiris vecāks, kurš bijis sociāli apdrošināts, tad viņa bērniem tiek sniegts atbalsts – valsts ik mēnesi maksā apgādnieka zaudējuma pensiju. Savukārt, ja tiesību uz pensiju nav, tiek piešķirts sociālā nodrošinājuma pabalsts. Atbalstu saņem arī citi darba nespējīgie ģimenes locekļi, ja viņi bijuši mirušā apgādībā.
Kādos gadījumos maksā apgādnieka zaudējuma pensiju, kā to aprēķina, kad ir tiesības nevis uz pensiju, bet gan valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, – šos un citus jautājumus LV portālam skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Sanita Letapura un Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Dace Prenclava.
Apgādnieka zaudējuma pensiju maksā mirušās sociāli apdrošinātās personas darbnespējīgajiem ģimenes locekļiem, kas bijuši viņa apgādībā.
Likumā “Par valsts pensijām” noteikts, ka darbnespējīgie ģimenes locekļi ir:
1) bērni, kas ir jaunāki par 18 gadiem, kā arī bērni neatkarīgi no vecuma, ja viņi kļuvuši par invalīdiem pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas;
2) brāļi, māsas un mazbērni, kas ir jaunāki par 18 gadiem, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku, kā arī brāļi, māsas un mazbērni neatkarīgi no vecuma, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku un ja viņi kļuvuši par invalīdiem pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas.
Ja nomiris vecāks, apgādnieka pensiju bērnam maksā neatkarīgi no tā, vai vecāki bijuši šķirti vai nebija precējušies, arī tad, ja dzīvoja dažādās valstīs.
Citiem mirušā apgādībā bijušajiem ģimenes locekļiem (brāļiem, māsām, mazbērniem) tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju ir tikai tad, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku un mirušais apgādnieks viņus uzturēja vai viņi no tā saņēma palīdzību, kas viņiem bija pastāvīgs un galvenais eksistences līdzekļu avots.
Jautājums: Kas apliecina faktu, ka nav darbspējīgu vecāku? Un kas apliecina, ka cilvēks ģimenes locekļus ir uzturējis?
Ja pensiju pieprasa mirušā apgādnieka brāļi, māsas un mazbērni, nepieciešams dokuments, kas apliecina, ka viņiem nav darbspējīgu vecāku. Apgādības faktu konstatē tiesa.
Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju bērniem un citiem ģimenes locekļiem ir tad, ja mirušā apgādnieka uzkrātais un iespējamais apdrošināšanas stāžs ir vismaz 15 gadi.
Stāža 15 gadi ir likumā noteiktais obligātais apdrošināšanas stāžs tiesībām uz vecuma pensiju. Saistība ir tieša tāpēc, ka, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju, vispirms aprēķina mirušā iespējamo vecuma pensiju.
Apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir procentos no apgādnieka iespējamās vecuma pensijas:
1) vienam bērnam – 50% no pensijas;
2) diviem bērniem – 75% no pensijas;
3) trim un vairāk bērniem – 90% no pensijas.
Ja mirušajam apgādībā bijuši ne tikai bērni, bet arī citi ģimenes locekļi, visi tiek skaitīti kopā. Ja bērni un citi ģimenes locekļi dzīvo dažādās ģimenēs, tad katrs no viņiem saņem sev pienākošos pensijas daļu, kas izdalīta no kopējā pensijas apmēra.
Iespējamā apgādnieka vecuma pensija tiek aprēķināta, ietverot laiku, kāds līdz pensijas vecumam cilvēkam vēl būtu atlicis. Iespējamo vecuma pensiju aprēķina atbilstoši likumā noteiktajai pensijas formulai, tas ir, arī ņemot vērā uzkrāto pensijas kapitālu, apdrošināšanas stāžu. Taču papildus tiek noteikta arī apdrošināšanas iemaksu alga, attiecinot to uz iespējamo periodu, kurā apgādnieks sasniegtu vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu. Ja apgādniekam vidējā iemaksu alga ir bijusi mazāka par 40% no valstī noteiktās vidējās iemaksu algas, iespējamās pensijas aprēķinā ņem vērā 40% no valstī vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.
Piemēram, ja mirušajam apgādniekam aprēķinātā iespējamā vecuma pensija ir 600 eiro, vienam bērnam pensija būs 300 eiro, diviem bērniem – 450 eiro (katram 225 eiro), trim un vairāk bērniem – 540 eiro (katram 180 eiro).
Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju ir mirušā apgādnieka bērniem, ja apgādnieks ir bijis sociāli apdrošināts, tātad ne tikai darba ņēmējs ar algu, no kuras veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), bet arī tad, ja bijis pašnodarbinātais. Taču daudzi pašnodarbinātie ar nelieliem ienākumiem veic iemaksas tikai pensiju apdrošināšanai, tā ir mazā iemaksu likme (pašreiz 5%, no 1. jūlija – 10%).
Jautājums: Vai šis pašnodarbinātā periods ietilpst vidējās iemaksu algas aprēķinā, nosakot iespējamo mirušā apgādnieka pensiju?
Jā, sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas veiktas pensiju apdrošināšanai, tiek ņemtas vērā iespējamās vecuma pensijas aprēķināšanā, lai noteiktu apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru.
Aprēķinot iespējamo vecuma pensiju, ņem vērā fondētās pensijas kapitālu, ja apgādnieka nāves gadījumā viņa fondētās pensijas kapitāls ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā.
Apgādnieka zaudējuma pensiju maksā līdz bērna 18 gadu vecumam.
Ja bērns mācās vai studē vispārējās, profesionālās izglītības iestādēs, koledžās vai augstskolās pilna laika klātienē, izņemot laiku, kad ir pārtraucis studijas, pensiju maksā līdz 24 gadu vecumam.
Bērniem un citiem apgādājamajiem neatkarīgi no vecuma, ja viņi kļuvuši par invalīdiem pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, apgādnieka zaudējuma pensiju maksā bez vecuma ierobežojuma.
Likumā “Par valsts pensijām” noteikts: ja apgādnieka nāves cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, atlīdzību par apgādnieka zaudējumu piešķir un izmaksā saskaņā ar likumu “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām”.
Apdrošinātās personas nāvi sakarā ar nelaimes gadījumu darbā apstiprina Valsts darba inspekcijā reģistrēts akts par nelaimes gadījumu darbā, kura dēļ iestājusies darbinieka nāve. Ja nāve iestājusies vēlāk, tad nepieciešams iesniegt ārstniecības iestādes izziņu, kas apliecina apdrošinātās personas nāves cēloņa saistību ar nelaimes gadījumu darbā.
Ja apgādnieka nāves cēlonis ir arodslimība, tad nepieciešams iesniegt ārstniecības iestādes izziņu par apdrošinātās personas nāves cēloņa saistību ar arodslimību.
Galvenā šī maksājuma atšķirība ir tā, ka atlīdzības apmēru nosaka tikai no mirušā cilvēka iemaksu algas. Tātad arī šajā gadījumā ir svarīgi, vai cilvēks strādājis legāli un kāda ir bijusi viņa oficiālā darba alga, jo no tās tiek veiktas VSAOI un pēc tam rēķināta atlīdzība.
Aprēķinot atlīdzību par apgādnieka zaudējumu, ņem vērā mirušās personas mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu. To aprēķina par nepārtrauktu 36 mēnešu periodu, kurā personai bijusi lielākā algu summa pēdējo piecu gadu laikā pirms nāves iestāšanās dienas.
Atlīdzība katram no apgādnieku zaudējušajiem atkarīga no apgādājamo skaita un no apgādības statusa.
Atlīdzību par apgādnieka zaudējumu izmaksā mirušā cilvēka bērniem, kuri jaunāki par 18 gadiem, un citiem darba nespējīgajiem ģimenes locekļiem, kurus mirušais daļēji vai pilnīgi apgādāja.
Bērniem pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas atlīdzības izmaksu turpina līdz 24 gadu vecumam, ar nosacījumu, ka viņi mācās vidējās vai augstākās izglītības iestādes dienas nodaļā.
Mēnesī izmaksājamais atlīdzības apmērs nevar pārsniegt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divdesmitpieckāršu apmēru. No 2021. gada 1. janvāra tie ir 2725 eiro (25 x 109 eiro).
Vienlaikus nevar saņemt atlīdzību par apgādnieka zaudējumu un invaliditātes pensiju. Cilvēks no abiem var izvēlēties saņemt to maksājumu, kurš ir lielāks.
Atlīdzību par apgādnieka zaudējumu pārtrauc izmaksāt laikā, kad atlīdzības saņēmējs saņem bezdarbnieka pabalstu.
Ja nav tiesību saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju vai apdrošināšanas atlīdzību par apgādnieka zaudējumu, nepilngadīgai personai piešķir valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuru maksā līdz bērna pilngadībai (18 gadiem).
Pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas pabalstu izmaksā, ja bērns mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav vecāks par 20 gadiem vai studē augstskolā dienas nodaļā (pilna laika klātienē) un nav vecāks par 24 gadiem.
Pabalsta izmaksu pārtrauc, ja persona, par kuru piešķirts pabalsts, stājas laulībā.
No šā gada 1. janvāra ir paaugstināts apgādnieka zaudējuma maksājumu minimālais apmērs.
Apgādnieka zaudējuma pensijas (ja mirušā apgādnieka uzkrātais un iespējamais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem), atlīdzības, kā arī sociālā nodrošinājuma pabalsta minimālais apmērs bērniem:
Ikgadējā pensiju indeksācijā 1. oktobrī indeksē arī apgādnieka zaudējuma pensijas un atlīdzības apmēru.
Sociālā nodrošinājuma pabalstu neindeksē.
Atbalsta maksājumu minimālo apmēru paredzēts pārskatīt reizi trijos gados.
Iesniegumu apgādnieka zaudējuma pensijai, pabalstam vai atlīdzībai ērti iesniegt portālā www.latvija.lv. Taču var izmantot arī citas iespējas, kas norādītas VSAA mājaslapā.
Latvijas piešķirto apgādnieka zaudējuma pensiju var turpināt saņemt, arī dzīvojot ārzemēs.
Lai saņemtu apgādnieka zaudējuma pensiju, ik gadu ir nepieciešams notariālais apliecinājums, ka gan pensijas saņēmējs, gan apgādājamais, kuram pensija ir piešķirta, ir dzīvi.
Dzīvojot Eiropas Savienības/Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, persona par iespēju apliecināt dzīvības faktu var interesēties dzīvesvietas valsts kompetentajā iestādē pensiju jautājumos.
Kanādā dzīvojoša persona VSAA var atsūtīt aizpildītu un Kanādas kompetentās iestādes apstiprinātu iesniegumu Latvijas pensijas izmaksas turpināšanai – veidlapa “Application for pension payment continuation”.
Lietuvā, Igaunijā un Austrālijā dzīvojošajiem Latvijas pensijas saņēmējiem dzīvības apliecinājums nav jāiesniedz, jo informācijas apmaiņa par pensiju saņēmējiem kompetento iestāžu starpā notiek elektroniski.
Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā dzīvojošajiem Latvijas pensijas saņēmējiem, kuriem pensijas izmaksa notiek ar kompetento iestāžu starpniecību, dzīvības apliecinājums nav nepieciešams.
Atšķirības ir saistītas ar ES regulējuma, Latvijas un citu valstu noslēgto līgumu atšķirībām.
Jautājums: Vai Latvijas piešķirto atlīdzību par apgādnieka zaudējumu var saņemt, arī izbraucot uz dzīvi ārzemēs?
Jā, Latvijas piešķirto atlīdzību par apgādnieka zaudējumu var turpināt saņemt, arī dzīvojot ārzemēs. Lai saņemtu atlīdzību, ik gadu ir nepieciešams notariālais apliecinājums, ka gan atlīdzības saņēmējs, gan apgādājamais, kuram atlīdzība ir piešķirta, ir dzīvi.
Jautājums: Vai Latvijas piešķirto sociālā nodrošinājumu par apgādnieka zaudējumu var saņemt, arī izbraucot uz dzīvi ārzemēs?
Nē, ja pabalsta saņēmējs izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī, pabalsta izmaksu izbeidz, pirms izbraukšanas izmaksājot pabalstu par nākamajiem diviem mēnešiem.
Kā jau teikts, Latvija apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir, ja mirušā apgādnieka uzkrātais un iespējamais apdrošināšanas stāžs ir vismaz 15 gadu.
Ja mirušā apgādnieka Latvijas apdrošināšanas stāžs nav pietiekams, tad tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju bērnam tiek noteiktas mirušā apgādnieka apdrošināšanas periodu summēšanas rezultātā, t. i., ņemot vērā citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes apstiprinātos apdrošināšanas periodus attiecīgajā valstī. Tomēr apgādnieka zaudējuma pensija tiek aprēķināta tikai par Latvijas apdrošināšanas stāžu.
Ja apgādnieks strādāja ārvalstī, var pieprasīt apgādnieka zaudējuma pensiju arī šajā valstī. Katra valsts tiesības uz pensiju nosaka saskaņā ar savas valsts nacionālajām tiesību normām. Katras valsts kompetentā iestāde izvērtē tiesības uz šīs valsts pakalpojumiem apgādnieka zaudējuma gadījumā saskaņā ar šīs valsts tiesību normām un Eiropas regulējumu.
Apgādnieka zaudējuma pensiju šā gada aprīlī saņēma 15 408 personas, tās vidējais apmērs bija 233,39 eiro. Apdrošināšanas atlīdzību par apgādnieka zaudējumu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību saņēma 56 personas, vidējais apmērs – 342,31 eiro.
