Freepik
Sagaidāmā jaunā nodokļu politika tiek uztverta kā nākamā nodokļu reforma pēc iepriekšējās 2018. gadā. Lielākā ieinteresētība ir par darbaspēka nodokļiem, kuru slogs tiek uzskatīts par smagāko Baltijas valstīs. Tieši darbaspēka nodokļu izvērtējumā topošajās Nodokļu politikas pamatnostādnēs ir apkopoti vairāk nekā 10 iespējamo izmaiņu varianti. Publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus, ka darbs pie pamatnostādņu izstrādes ir apturēts, Finanšu ministrija (FM) LV portālam neapstiprina. Pašreiz turpinoties politiskās diskusijas un sarunas ar sociālajiem partneriem. Ņemot vērā veikto analīzi un izvērtējumus, tiek izstrādāti nodokļu politikas rīcības virzieni.
Nodokļu politikas pamatnostādņu gala versija vēl nav sagatavota, taču sabiedrībai ir pieejami analītiskie materiāli ar nodokļu izvērtējumu un iespējamo izmaiņu variantiem.
Ar tiem var iepazīties Finanšu ministrijas tīmekļvietnes sadaļā “Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes materiāli”, kur atrodama šāda informācija: Mazo nodokļu režīmu esošās situācijas novērtējums; Dabas resursu nodokļa un klimata nodokļu izvērtējums; Pievienotās vērtības nodokļa izvērtējums; Darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un priekšlikumi tālākai rīcībai; Uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas ietekmes izvērtējums 2018–2023 un piedāvātais tālākās rīcības scenārijs (2023); Nekustamā īpašuma objektu aplikšanas ar nodokļiem izvērtējums un tālākie rīcības scenāriji (ar pielikumiem), kā arī Valsts nodokļu politikas izvērtējumu kopsavilkums.
Darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējumā un priekšlikumos tālākai rīcībai ir piedāvāts mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamo minimumu. Tāpat piedāvāts atteikties no diferencētā neapliekamā minimuma un noteikt fiksētu neapliekamo summu, kā arī pārskatīt nodokļa likmes un atvieglojumus. Vienlaikus ir vērtēti minimālās algas palielināšanas soļi.
Algas nodokļi ir salīdzināti ar Lietuvā, Igaunijā un Polijā piemērotajiem nodokļiem un vidējiem nodokļiem Eiropas Savienībā.
Kopumā IIN pārskatīšanai priekšlikumi sagrupēti 15 scenārijos, kā arī sniegts novērtējums katra viena scenārija ieviešanas ietekmei – gan uz budžetu, gan nodarbināto un darba devēju darbaspēka nodokļu slogu –, lai salīdzinātu konkurētspēju Baltijas reģionā.
Minimālās algas līmenis Latvijā pēdējā desmitgadē bijis 40–45% no vidējās algas. Minimālās algas pieaugumam vidējā termiņā būtu jābūt sabalansētam ar produktivitātes pieaugumu, lai nemazinātu uzņēmumu konkurētspēju un attiecīgi neradītu darbavietu samazinājuma draudus.
Minimālās algas līmenim jebkurā gadījumā nevajadzētu pārsniegt 50% no vidējās mēneša bruto darba samaksas, norādīts izvērtējumā.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) jūnija beigās nosūtītajā vēstulē Ministru kabinetam, FM, Ekonomikas ministrijai un Labklājības ministrijai par priekšlikumiem prioritātēm likumprojektā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” norāda uz nepieciešamību 2025. gada budžeta ietvaros paredzēt izmaiņas darbaspēka nodokļu politikā, lai novērstu situāciju, kurā darba ņēmējam, pieaugot darba samaksai, palielinās darbaspēka nodokļu slogs pret reālo darba samaksu, kas mazina darba ņēmēja pirktspēju.
LBAS rosina 2025. gadā noteikt minimālo bruto algu 750 eiro apmērā, vienlaikus paaugstinot arī neapliekamo minimumu līdz 600 eiro un pārskatot tā piemērošanas robežas, attiecīgi nosakot maksimālā neapliekamā minimuma piemērošanas robežu līdz 1000 eiro, kā arī paaugstinot robežu, līdz kurai tiek piemērots diferencētais neapliekamais minimums, – 2000 eiro.
LBAS vērš uzmanību, ka Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomes sanāksmē 2024. gada 17. aprīlī tika pieņemts lēmums atbalstīt neapliekamā minimuma piesaisti minimālajai darba bruto algai un to noteikt vismaz 80% apmērā.
Vienlaikus LBAS rosina turpmākajiem gadiem ieviest pārejas grafiku, kas līdz 2027. gadam sasniegtu rosināto minimālās algas līmeni 50% apmērā no vidējās darba samaksas iepriekšējā gada 1. ceturksnī. Grafiks nozīmētu, ka, 2025. gadā ieviešot minimālo algu 750 eiro apmērā, tā veidotu 46,2% no šā gada 1. ceturkšņa vidējās darba samaksas, 2026. gadā minimālajai algai būtu jāsasniedz 47,5%, savukārt 2027. gadā – 50%.
LBAS iestājas arī par to, lai tiktu celts atvieglojums par apgādājamajiem (pašreiz tie 250 eiro mēnesī), tādējādi kompensējot patēriņa cenu pieaugumu.
Kopš 2020. gada sākuma patēriņa cenu pieaugums veido 33,9%, kas nozīmētu atvieglojuma palielināšanu līdz vismaz 330 eiro mēnesī.
Izvērtējot FM analizētos darbaspēka nodokļu scenārijus, LBAS norāda uz nepieciešamību nākotnes darbaspēka nodokļu politikā saglabāt progresivitātes principu, kas atbilstoši OECD un Eiropas Komisijas rekomendācijām samazina nodokļu slogu mazo un vidējo algu saņēmējiem, vienlaikus nodrošinot lielāku progresivitāti lielajām algām.
Viens no IIN ieņēmumu avotiem ir arī saimnieciskā darbība, kuras veicēji ir izvēlējušies vispārējā nodokļa maksāšanas kārtību (IIN tiek maksāts, piemērojot progresīvo likmju skalu).
Saimnieciskās darbības veicēju skaits Latvijā 2022. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, ir pieaudzis par 29,5%.
Saskaņā ar pašnodarbināto ziņojumiem kopējās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 2022. gadā bija 52,4 milj. eiro jeb 1,2% no kopējām VSAOI, savukārt IIN – 78,9 milj. eiro jeb 3,5% no kopējiem IIN ieņēmumiem.
Vidējais VSAOI maksājums pašnodarbinātajiem bija 323 eiro, bet IIN – 486 eiro gadā.
Mazo nodokļu režīmu esošās situācijas novērtējumā ir analizēta saimnieciskās darbības vispārējā nodokļa maksāšanas kārtība; mikrouzņēmumu nodoklis (MUN); nodokļi autoratlīdzību saņēmējiem; samazinātā patentmaksa; speciālie IIN režīmi, nereģistrējot saimniecisko darbību; nodokļi sezonas laukstrādniekiem; jūrniekiem, kas nodarbināti uz starptautiskiem kuģiem; jaunuzņēmumos nodarbinātajiem.
Lai gan šo režīmu kopējais pienesums nodokļu ieņēmumos ir neliels (2023. gadā aptuveni 190 milj. eiro (IIN un VSAOI), kas veidoja aptuveni 1,4% no nodokļu ieņēmumiem), tie ietekmē nozīmīgu skaitu Latvijas iedzīvotāju.
Mijiedarbība ar kādu no mazajiem nodokļu nomaksas režīmiem veido saimnieciskās darbības veicēju attieksmi pret nodokļu nomaksu, uzņēmējdarbības segmentā – izpratni par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, savukārt sociālās nodrošināšanas aspektā – uztveri par sociālo iemaksu sasaisti ar saņemtajiem pakalpojumiem un vienkārši sajūtu par to, vai nodokļu sistēma ir godīga pret nodokļu maksātājiem, kuri atrodas vienādos apstākļos.
Lai nodrošinātu līdzvērtīgu nodokļu slogu visiem IIN maksātājiem, būtiski ir saglabāt nodokļu sistēmas stabilitāti un neradīt jaunus vienkāršotos nodokļu režīmus, kas veicina nodarbināto mākslīgu pārbīdi no darbaspēka nodokļu nomaksas vispārējā kārtībā uz vienkāršotajiem nodokļu režīmiem, kuriem ir neadekvāti zems nodokļu slogs. (Kā negatīvs piemērs minēts MUN, kas līdz MUN likmes paaugstināšanai u. c. reformām tika plaši izmantots nodokļu optimizēšanai.)
Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas diskusiju laikā izkristalizējās redzējums, ka šobrīd Latvijā par galveno mazo režīmu stratēģisko uzdevumu būtu nosakāms mērķis, lai visas personas, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību vai tiek nodarbinātas īslaicīgos darbos, ir sociāli apdrošinātas.
Mazo nodokļu režīmu esošās situācijas novērtējumā norādīti turpmākie iespējamie risinājumi – rīcības virzieni, tajā skaitā no 2025. gada 1. janvāra mainīt speciālo IIN režīmu autoratlīdzības saņēmējiem. Tādējādi autoratlīdzības saņēmējiem vairs netiks piemērots speciālais IIN režīms, bet būs jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējiem (ja autoratlīdzību izmaksā ienākuma izmaksātājs, kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija).
Autoratlīdzību saņēmēji varēs izvēlēties kādu citu nodokļu maksāšanas režīmu.
Lai atvieglotu šo pāreju:
1. Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar Kultūras ministriju izvērtēs iespēju noteikt regulējumu, kas paredz, ka autoratlīdzības saņēmējs nezaudē sociālās apdrošināšanas pakalpojumu (piemēram, bezdarbnieka pabalstu vai maternitātes pabalstu), ja viņš vienlaikus saņem neregulāru autoratlīdzības ienākumu;
2. lai MUN režīmu padarītu draudzīgāku nodokļu maksātājiem, kuri saņem neregulārus ienākumus, FM sadarbībā ar VID izvērtēs iespēju precizēt Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteikto regulējumu, kas paredz MUN statusa zaudēšanu, ja MUN maksātājam nav apgrozījuma, kā arī izvērtē ierobežojumu MUN maksātājam (kas ir pārtraucis saimniecisko darbību un MUN maksāšanu taksācijas periodā un nav izvēlējies veikt saimniecisko darbību citā nodokļu režīmā) atkārtoti reģistrēties par MUN maksātāju, ja starplaikos saimnieciskā darbība netiek veikta;
3. VID sniegs atbalstu nodokļu maksātājiem pārejā no speciālā IIN režīma autoratlīdzības saņēmējiem uz citiem nodokļu maksāšanas režīmiem un nodrošinās iespēju vienlaikus reģistrēties kā MUN maksātājam un saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konta izmantotājam.
Daži priekšlikumi paredz to iespējamo ieviešanu no 2026. gada, piemēram, saimnieciskās darbības veicējiem – IIN maksātājiem – noteikt nosacītu saimnieciskās darbības izdevumu normu 25% apmērā (līdzīgi kā autoratlīdzības saņēmējiem), kas būtu izvēles iespēja.
Nodokļu darba grupa identificējusi problēmu, ka norēķinos starp fiziskajām personām, kas nav saimnieciskās darbības veicējas, netiek nomaksāti nodokļi.
Lai mazinātu ēnu ekonomiku un atvieglotu nodokļu nomaksu par fiziskās personas, kura nav reģistrējusi saimniecisko darbību, gūto ienākumu, VID sadarbībā ar sociālajiem partneriem izvērtēs iespēju ieviest vienkāršotu, elektronisku risinājumu (lietotni), kurā nodokli 25% apmērā (no tā 80% – VSAOI, 20% – IIN) varētu labprātīgi ieturēt un iemaksāt budžetā arī fiziskā persona – pakalpojuma saņēmējs. VID minēto risinājumu ieviešanas iespējas izvērtēs līdz 2025. gada 1. jūnijam. Ja tiks atbalstīts šāds risinājums, tad FM apsvērs grozījumu veikšanu normatīvajos aktos. Šo risinājumu varētu piemērot ar 2026. gadu.
Saistībā ar Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam ietverto 1.3.1. pasākumu (izvērtēt, vai pašreizējai iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas kārtībai ir nepieciešami papildinājumi, kas mazinātu ēnu ekonomiku, veicinātu nodokļu nomaksas kultūru, bet vienlaikus nepalielinātu administratīvo un birokrātisko slogu) VID vērtēs arī nepieciešamību saņemt informāciju par fizisku personu tādiem ienākumiem, par kuriem informācija līdz šim netiek saņemta (piemēram, ar IIN neapliekamie ienākumi, pašvaldību izmaksātie maksājumi fiziskajām personām, pabalsti u. c.).
Mazo nodokļu novērtējuma projektā teikts, ka VID sadarbībā ar LM izvērtēs iespējas un sniegs priekšlikumus saimnieciskās darbības reģistrācijas un īstermiņa darba attiecību reģistrācijas vienkāršošanai.
FM un nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupā priekšlikumu izstrādes gaitā notikušas diskusijas ar sociālajiem un sadarbības partneriem – Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), Ārvalstu investoru padomi Latvijā un citiem.
FM jau iepriekš informējusi, ka izvērtējumi un uz to pamata pieņemtie tālākie lēmumi tiks iekļauti vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs.
Pie pamatnostādnēm ir strādāts ilgstoši, un tās bija paredzēts valdībā skatīt pagājušajā rudenī budžeta pieņemšanas procesā. Taču tas nenotika valdības maiņas dēļ.
Šīs vasaras sākumā valdības sociālie partneri cēla trauksmi par to, ka darbs pie pamatnostādnēm atkal ir apturēts. Politiķi izprovocējuši arī diskusiju par iespējamo PVN paaugstināšanu.
No jaunās nodokļu politikas tiek gaidīts ieguldījums ēnu ekonomikas mazināšanā.
Ikgadējā ēnu ekonomikas indeksa paziņošanas pasākumā 12. jūnijā LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzsvēra, ka “ēnu ekonomikas apkarošanas plānu vajadzētu skatīties komplektā ar nodokļu politikas izmaiņām”. Diemžēl atkal sanācis atrauti. “Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam jau ir apstiprināts, par nodokļu politiku, kas mums stāv priekšā, uzzināsim tuvākajā laikā,” sacīja J. Endziņš, paužot cerību, ka tajā būs nodrošināta “sazobe ar ēnu ekonomikas jautājumiem”.
Uz LV portāla jautājumu, vai nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa turpina darbu pie nodokļu pamatnostādnēm, FM Komunikācijas departamenta direktora vietniece Lelde Grīnvalde atbildēja apstiprinoši. Pašlaik turpinās politiskās diskusijas un sarunas ar sociālajiem partneriem. Ņemot vērā veikto analīzi un izvērtējumus, tiek izstrādāti nodokļu politikas tālākās rīcības virzieni.
Darbs pie pamatnostādnēm notiek paralēli budžeta pieņemšanas procesam.
Pagājušogad, gatavojot budžeta likumprojekti paketi, tajā tika iekļautas vairāku nodokļu izmaiņas. 2025. gada valsts budžeta un 2025.–2027. gada budžeta ietvara grafikā nodokļu jautājumi nav atspoguļoti, taču ir plānots, ka 17.–24. septembrī Ministru kabinetam ir jāizskata budžetu pavadošie likumprojekti. Atbildot uz jautājumu par to, vai tiek gatavoti likumprojekti arī nodokļu jomā, FM pārstāve norādīja, ka konkrēti lēmumi vēl nav pieņemti, jo patlaban nav zināmi visi pasākumi, kas tiks ietverti valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs.
