Tā kā turpmāk neapliekamā minimuma apmērs, neatkarīgi no atalgojuma lieluma, būs nemainīgs, Finanšu ministrija norāda, ka iedzīvotājiem paliks vairāk naudas, kaut arī IIN likme mainītos no 20% un 23%, kāda tā ir pašlaik, līdz 25,5%.
FOTO: Freepik.
Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, kā arī apjomīgajiem esošās nodokļu politikas izvērtējumiem, izstrādāts valdību veidojošo koalīcijas partiju un sociālo partneru kopīgs darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājums. Tas paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu darba ņēmējiem, kuru atalgojums ir līdz 2500 eiro.
Piedāvātais scenārijs līdz ar darbaspēka nodokļu samazināšanu veicinātu privāto patēriņu un investīcijas, tādējādi iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms palielinātos par 0,2–0,3% ik gadu jeb 330 miljoniem eiro trijos gados. Vienlaikus izstrādātās izmaiņas izlīdzinātu Latvijas darbaspēka izmaksu konkurētspēju Baltijas līmenī, kas atstātu papildu finansējumu uzņēmumiem tālākām investīcijām un veicinātu ekonomikas izaugsmi.
“Galvenais nodokļu politikas izmaiņu mērķis ir izveidot eiropeisku darbaspēka nodokļu sistēmu, kas ir saprotama katram iedzīvotājam un virza valsti pretim ekonomikas izaugsmei. Novērtēju sociālo partneru spēju savstarpēji vienoties un panākt konstruktīvu risinājumu. Paldies par ieguldīto laiku, pacietību un spēju virzīties uz kopīgo mērķi – veicināt Latvijas ekonomikas attīstību. Ir liels izaicinājums strādāt ar tik daudz iesaistīto pušu, tomēr esam nonākuši pie vienota redzējuma, un ticu, ka izstrādātais risinājums sniegs labumu sabiedrībai un valsts tautsaimniecībai,” apgalvo finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Sociālie partneri un valdība vienojās uzsākt ieviest minimālās algas aprēķināšanas sistēmu sasaistē ar vidējo algu nolūkā sasniegt minimālās algas apmēru 50% no vidējās algas tautsaimniecībā, uz konkrēto mērķi virzoties pakāpeniski. Minimālā alga 2025. gadā pieaugs no 700 līdz 740 eiro mēnesī, 2026. gadā – līdz 780 eiro mēnesī, no 2027. gada – līdz 820 eiro mēnesī, bet no 2028. gada – līdz 860 eiro mēnesī.
No 2025. gada plānots noteikt fiksēto ar nodokli neapliekamo minimumu visām algām – 510 eiro mēnesī. Savukārt no 2026. gada to iecerēts paaugstināt līdz 550 eiro un no 2027. gada – līdz 570 eiro mēnesī.
Ar minēto soli sociālie partneri un valdība vienojās uzsākt ieviest principu par neapliekamā minimuma sasaisti ar minimālo algu nolūkā sasniegt neapliekamā minimuma apmēru 80% no minimālās algas. Līdzsvarojot neapliekamo minimumu ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmēm un tādējādi vienkāršojot darbaspēka nodokļu sistēmu, paredzēts ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā (8775 eiro mēnesī) noteikt vienu IIN likmi – 25,5% apmērā. Ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī tiks saglabāts solidaritātes nodoklis.
Patlaban diferencēto neapliekamo minimumu pakāpeniski samazinātā apmērā piemēro personas gada ienākumam līdz 1800 eiro. Darba devēji ir ilgstoši norādījuši uz attiecīgās sistēmas sarežģītību un nepieciešamību to vienkāršot, pārejot uz visiem vienādu fiksēto neapliekamo minimumu.
Tā kā turpmāk neapliekamā minimuma apmērs, neatkarīgi no atalgojuma lieluma, būs nemainīgs, iedzīvotājiem paliks vairāk naudas, kaut arī IIN likme mainītos no 20% un 23%, kāda tā ir pašlaik, līdz 25,5%.
Nākamajā gadā pensionāru neapliekamo minimumu paredzēts paaugstināt no 500 līdz 650 eiro mēnesī.
Piemēri
Lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu budžeta ieņēmumos, piedāvājumā ietverta 1% pārnese no fondētās pensiju shēmas (otrā līmeņa) uz pensiju pirmo līmeni. Tas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu, vienlaikus uzlabojot pensiju apmēru nākotnē. Ja otrā līmeņa iemaksas var ciest zaudējumus un ieguldītais kapitāls – samazināties (kā tas lielākoties bijis pēdējos gados), tad valsts pirmā līmeņa pensijas kapitāls katru gadu tiek indeksēts, proti, ir ar ierobežotu minimālo indeksāciju, un nevar samazināties. Pirmā pensiju līmeņa kapitālā ieguldītais līdz šim bijis ievērojami ienesīgāks nekā otrajā līmenī.
Papildus paredzēta IIN likme 3% apmērā ienākumiem (atalgojumam, dividendēm, kapitālam) virs 200 000 eiro gadā, deklarējot gada ienākumus.
Strādājošo vecāku pabalstu plānots palielināt līdz 75% (pašlaik – 50%) no piešķirtā vecāku pabalsta apmēra.
Iecerēta arī IIN atvieglojuma koplīgumiem paplašināšana (mobilitātei) līdz 700 eiro gadā.
Piedāvājumā paredzēts arī turpmāk piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 12% apmērā Latvijai raksturīgajiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Lauksaimnieku saņemtās atbalsta summas (subsīdijas) netiks apliktas ar IIN.
Savukārt, lai sasniegtu Eiropas Savienības klimatneitralitātes mērķu sekmēšanu, tiek rosināts pārskatīt akcīzes nodokli degvielai un naftas produktiem. Tāpat, lai harmonizētu akcīzes nodokļa likmes ar pārējām Baltijas valstīm, tiek aicināts pārskatīt nodokļa likmes bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 g, alkoholiskajiem dzērieniem, alum un tabakas izstrādājumiem.
Plānots pārskatīt izložu nodokļa, azartspēļu nodokļa, kā arī transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un dabas resursu nodokļa likmes.
Lai uzlabotu darbaspēka konkurētspēju reģionā, jāturpina mazināt darbaspēka nodokļu slogs darba ņēmējiem ar zemu un vidēju atalgojumu. Turklāt, kā norādīts OECD vērtējumā, lai veicinātu ilgtermiņa ekonomisko attīstību, Latvijai jāturpina pārnest nodokļu slogu no darbaspēka nodokļiem uz citiem (patēriņa un kapitāla) nodokļiem, vienlaikus palielinot IIN progresivitāti.
