Sabiedriskajā apspriešanā: iecere mainīt pieeju invaliditātes novērtēšanai

Konceptuālajā ziņojumā, atsaucoties uz Pasaules Bankas secinājumiem un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) nostādnēm, norādīts, ka mūsdienīgā un starptautiskajiem tiesību aktiem atbilstošā invaliditātes novērtēšanā ir būtiska speciālistu kompetence skatīt medicīniskās diagnozes saistību ar personas funkcionēšanas ierobežojumiem un spējām veikt noteiktas darbības dažādās dzīves jomās.

Sekojot ārvalstu piemēram, Latvijā, kā minēts ziņojumā, plānots pāriet uz cilvēktiesībās balstītu funkcionēšanas izvērtēšanu, kurā tiek ņemts vērā ne tikai veselības stāvoklis, bet arī indivīda spējas.

Paredzēts aizstāt funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketas

Atsaucoties uz Pasaules Bankas secinājumiem, norādīts, ka funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketa, ko šobrīd aizpilda pilngadīgas personas, kuras pretendē uz invaliditātes noteikšanu, faktiski netiek izmantotas kā nozīmīga informācija invaliditātes ekspertīzes procesā. Proti, daudzos gadījumos tajās sniegtās ziņas Valsts komisijas ārsti uzskata par neprecīzām, tāpat rodas iespaids, ka iesniedzēji pārspīlē grūtību apmēru, lai palielinātu izredzes uz smagākas invaliditātes pakāpes noteikšanu.

Tādējādi LM ieskatā šī anketa jāaizstāj ar PVO izstrādāto invaliditātes novērtēšanas instrumentu “WHODAS 2.0” (World Health Organization Disability Assessment Schedule), kam jāpievieno aizpildīti mērķētie protokoli.

Paredzēts, ka invaliditātes novērtēšanas procesā varētu tikt ietverti šādi mērķētie protokoli noteiktu traucējumu izvērtēšanai:

• redzes traucējumu izvērtēšanas protokols;
• dzirdes traucējumu izvērtēšanas protokols;
• kustību traucējumu izvērtēšanas protokols;
• garīgās veselības traucējumu izvērtēšanas protokols;
• hronisku slimību radīto traucējumu izvērtēšanas protokols.

Ziņojumā skaidrots, ka pirms attiecīgā protokola izvēles funkcionālais speciālists veiks klātienes sarunu ar personu, kas pretendē uz invaliditātes ekspertīzi, un aizpildīs “WHODAS 2.0.” anketu.

Pēc šī novērtējuma tiks izvēlēts mērķētā protokola veids (ja traucējumi ir kombinēti, tad varēs izvēlēties vairākus). Savukārt invaliditāte tiks novērtēta, pamatojoties uz mērķētiem protokoliem.

Pēc novērtējuma funkcionālais speciālists sagatavos visaptverošu ziņojumu ar priekšlikumiem, kas tiks nosūtīts lēmuma pieņēmējam. Lēmuma pieņemšanas procesā amatpersona ar algoritma mehānismu noteiks invaliditātes pakāpi un pieņems lēmumu, kā arī, pamatojoties uz novērtējumu, varēs noteikt papildu atbalstu.

Ziņojumā norādīts, ka šī pieeja varētu tikt ieviesta no 2029. gada 1. septembra.

Trīs modeļi turpmākajam novērtējumam par īpašas kopšanas nepieciešamību

Līdz ar plānotajām izmaiņām invaliditātes novērtēšanā, arī lemjot par īpašas kopšanas nepieciešamību, paredzēts fokusēties uz personas faktisko spēju izvērtējumu, t. sk. sevis aprūpē, kas ļautu iespējami precīzāk noteikt, cik intensīva īpaša kopšana ir vajadzīga. 

Lai rosinātu diskusiju par izmaiņām īpašas kopšanas nepieciešamības novērtējumā, LM izstrādājusi trīs risinājuma variantus:

• nemainīt pašreizējo kārtību un nosacījumus atzinuma izsniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamības novērtējumu un kopšanas pabalsta izmaksā (ziņojumā pieminēts, ka, pēc Labklājības ministrijas domām, šis nav atbalstāms risinājums turpmāka atbalsta sniegšanā personām ar ļoti smagu invaliditāti);
• nemainīt kārtību un instrumentu, ar kuru tiek vērtēta īpašas kopšanas nepieciešamība, bet no 2027. gada 1. janvāra noteikt kopšanas pabalstu visiem vienā apmērā un paredzēt tā pārskatīšanu reizi trīs gados;
• no 2029. gada 1. septembra mainīt kārtību un kritērijus, pēc kuriem tiek vērtēta īpašas kopšanas nepieciešamība, gradējot īpašas kopšanas nepieciešamības intensitāti un pakārtoti nosakot divu līmeņu kopšanas pabalsta apmērus.