Darbaspēka nodokļu plaisa mazinās, bet aplokšņu algu tradīcija nemainās

Pēc Covid-19 pandēmijas ekonomiskā krīze radīja papildu risku “aplokšņu algu” pieaugumam. Tomēr situācija ir pozitīvāka, nekā varēja sagaidīt, iepazīstinot ar jauno pētījumu, norāda VID Nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas pārvaldes direktora vietniece Natālija Fiļipoviča.

Komercsektorā nedeklarētās darba samaksas īpatsvars 2020. gadā bija 17,8%, 2021. gadā – 18%, savukārt 2022. gadā tas ir samazinājies – 17,5%.

Darbaspēka nodokļi ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nodokļu plaisa valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās procentuāli ir nedaudz zemāka nekā iedzīvotāju ienākuma nodoklī.

Šogad pētījumā īpaša uzmanība pievērsta tam, kā precīzāk identificēt tās darbavietas, kurās notiek reāla izvairīšanās no algu deklarēšanas.

Pētnieki sadarbojas ar nozaru asociācijām, tiek izskatīti darba sludinājumi profesijās, kurās visbiežāk tiek maksāta alga aploksnē, – dažas aktuālā pētījuma nianses min N. Fiļipoviča.

Katras darbavietas vidējā stundas tarifa likme un vidējais darba stundu skaits tiek salīdzināts ar “normālo” analizētās profesijas atalgojumu noteiktā plānošanas reģionā. Ja minētajām komponentēm veidojas būtiska neatbilstība “normālajam” līmenim, tad darbavietai tiek identificēts nedeklarētās samaksas risks.

Viena no tendencēm, ko atspoguļo pētījums, – gadiem ilgi gandrīz nemainīgs ir lielāko aplokšņu algu maksātāju galvgals, piemēram, tirdzniecība nozare, kurā ir daudz nodarbināto.

Pētījumā aprēķināts, ka tajā nedeklarēto ienākumu summa ir 321,21 miljons eiro, IIN zaudējumi – 57,63 miljoni eiro, VSAOI zaudējumi – 107,03 miljoni eiro. Sauszemes transporta un cauruļvadu transporta nozarē, kā arī būvniecībā šīs summas ir apmēram uz pusi mazākas.

Nedeklarētā darba samaksa 2022. gadā kopā valstī lēsta vairāk nekā 1,7 miljardu eiro apmērā, VSAOI plaisa bijusi 584 miljoni, IIN plaisa – 314 miljoni eiro.

10 nozares ar lielāko nedeklarētās darba samaksas apmēru

Jāpiebilst, ka no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 80% nonāk pašvaldības budžetā, 20% – valsts budžetā. Savukārt VSAOI maksātājam individuāli valsts nodrošina sociālās apdrošināšanas garantijas no šo iemaksu apmēra un iemaksas ietekmē tiesības uz pabalstiem (piemēram, slimības pabalstu, pensiju) un to lielumu.

Kas ir nodokļu plaisa, un kā to nosaka

Nodokļu plaisa ir starpība starp reāli iekasētajiem nodokļiem un summām, ko valsts iekasētu, ja mēs dzīvotu ideālā pasaulē, kurā visi nodokļu maksātāji ļoti precīzi izpilda saistības, kas paredzētas normatīvajos aktos, skaidro N. Fiļipoviča.

Nodokļu plaisa ir viens no stratēģiskajiem rādītājiem, kas tiek vērtēts, lai saprastu, kādā vidē darbojas nodokļu administrācija, cik izplatīta ir izvairīšanās no nodokļiem, kāds ir tās mērogs, kādas ir tendences nodokļu iekasēšanā, tātad cik lielu daļu no nodokļiem valsts spēj iekasēt.

Nodokļu plaisas noteikšanas metodes paredz detalizētu informācijas izpēti, un šie dati tiek izmantoti arī tam, lai vērstu papildu uzmanību uz problemātiskajām jomām un tādējādi atbalstītu taktisko nodokļu nemaksāšanas risku vadību.

Latvijas pētījuma metode ietver katras darbavietas analīzi. Ir ļoti daudz datu – par profesijām, nostrādātajām stundām, gūtajiem ienākumiem –, kurus var analizēt arī darba devēja kontekstā, lai noteiktu, kāds ir normāls jeb atbilstošs atalgojums – konkrētām profesijām un apstākļiem. Ja ir redzams, ka darbavietā ir būtiskas novirzes no normas, tad varam apjaust arī nedeklarēto ienākumu apmēru, uzsver N. Fiļipoviča.

Ir iespēja nokārtot saistības

Ja VID ir konstatējis neatbilstības darbaspēka nodokļu nomaksā, tad uzņēmējs tiek aicināts uz sarunu, kurā saņem informāciju par savu uzņēmumu salīdzinājumā ar pārējiem nozares uzņēmumiem.

Piemēram, ja uzņēmumā vidējā alga ir 39% no nozarē maksātās, tad, protams, lūdzam uzņēmēju to novērst, tuvināt atalgojuma lielumu vidējam nozares līmenim, darbu ar uzņēmējiem ieskicē VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Nereti uzņēmējs situāciju izprot jau pēc pirmās sarunas, bet reizēm ir vajadzīgs papildu apmeklējums vai pierādījumi.

Pēc šādas saziņas šogad uzņēmēji paši ir precizējuši nodokļu deklarācijas par četriem miljoniem eiro.

No tiem uzņēmējiem, ar kuriem sākta šāda komunikācija, 80–83% neatbilstības ir novērsuši, uz rezultātu norāda S. Garanča.

Savukārt tie, kuri problēmu nerisina un pie kuriem darbinieki turpina strādāt par 100 eiro un 200 eiro mēnesī, sagaida nākamos VID soļus – nodokļu kontroli vai nodokļu auditu, kā arī papildu uzrēķinus.

Šogad VID apmeklējis uzņēmumus arī negaidītās vietās, piemēram, izbraukuma tirdzniecības laikā – hokeja čempionātā, pilsētas svētkos, Jāņu tirdziņos un svētku vietās.

Kā norāda S. Garanča, gandrīz puse uzņēmēju visus noteikumus ievēro (izsniedz čekus, darba attiecības ir oficiāli noformētas). Tas ir ļoti labs rezultāts, ņemot vērā to, ka pārbaude veikta brīdī, kad uzņēmējs to nav gaidījis.

Savukārt negodprātīgie uzņēmēji izmanto dažādas metodes, kā izvairīties no nodokļu nomaksas. Piemēram, daži ierodas bez kases aparāta, viņiem nav bijusi pat doma, ka to vajadzētu. Citiem aparāts ir, taču, ja pircējs uzstājīgi pieprasa čeku, tad izrādās, ka to iedarbināt nav iespējams. Vēl kāds izmanto butaforiju – čeki tiek drukāti, bet kases aparāts nekur nav reģistrēts, tātad nav legāls. Pircējs domā, ka viss ir kārtībā, jo viņam čeks ir iedots. Vēl mēdz būt, ka aparāts ir reģistrēts, bet tiek manipulēts ar datiem, tos sagrozot.

Šādu pārbaužu laikā pārkāpumos pieķerti arī uzņēmumi, kas tirgo alkoholu. Tam ir nopietnas sekas, uzsver S. Garanča. Tiek anulēta alkohola tirdzniecības licence, un visu preci uzreiz konfiscē. Tādam uzņēmējam ir ļoti grūti atgriezties nozarē.

Plašāk par izbraukuma tirdzniecību LV portālā >>

• Ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecība jāreģistrē VID

No šā gada jūlija ir spēkā jauna pieeja nodokļu administrēšanā. Iepriekšējās četras dažādās pārbaudes tiek aizstātas ar vienu – nodokļu kontroli. Tāpat ir paplašinātas iespējas vienoties par nodokļu nomaksu un kavējuma naudas samazināšanu. Iepriekšējā kārtībā sāktās lietas atbilstoši tiks pabeigtas, taču jau ir bijis gadījums, kad pēc nodokļu kontroles uzņēmējam tiek piemērota samazinātā nokavējuma nauda.

Aplokšņu algas – arī kriminālprocesos

Aplokšņu algu apkarošana ir viena no Nodokļu un muitas policijas pārvaldes četrām prioritātēm, norāda jaunais pārvaldes direktors Aigars Prusaks. Pēc viņa domām, tā ir iespēja mainīt sabiedrības attieksmi pret algu jautājumu, savām vecumdienām un citām sociālajām garantijām. Saprotami, ka tas vien – cīņa ar aplokšņu algām – attieksmi nevar izmainīt.

Saistībā ar darbaspēka nodokļiem, tostarp nedeklarēto algu, šogad astoņos mēnešos ir uzsākti 29 kriminālprocesi, kriminālvajāšanai nosūtīti 22. Valstij nodarīto zaudējumu apmērs pieaug.

Pērn uzsāktajos kriminālprocesos valstij nodarītie zaudējumi bija aprēķināti 2,882 miljonu eiro apmērā, šogad tie jau ir 5,937 miljoni.

Tad, kad būs pamats reaģēt krimināltiesiski, kopā ar prokuratūru tiks meklēts veids, kā ātrāk nonākt līdz taisnīgam tiesiskam noregulējumam, lai uzņēmēji ar prokuratūru var vienoties par sodu un, atzīstot savas kļūdas, turpināt uzņēmējdarbību, šādu sava darba virzienu iezīmē A. Prusaks.

Taču pat negatīvā situācijā visu iespējams vērst uz labu – tā var secināt, uzklausot A. Prusaka minēto piemēru par kādu būvniecības uzņēmumu, kas pieķerts ar visiem saviem padsmit darbiniekiem. Uzņēmējs atzinis savu kļūdu, jo zinājis, ka šādas sekas var iestāties, arī domājis, ka vajadzētu darba vidi legalizēt, taču to atlicis, lai vēl mazliet nopelnītu. “Cerams, ka viņam izdosies nomaksāt valstij nodarītos zaudējumus un turpināt savu darbu, vai nu kā uzņēmējam, vai arī darba ņēmējam,” Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors pieļauj arī šāda – pozitīva – iznākuma iespējamību.

Kriminālprocesos visbiežāk iesaistīti ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, tirdzniecības un būvniecības nozares komersanti, kā arī kravu un pasažieru pārvadātāji.

LV portāls jau iepriekš ir rakstījis, ka ar 2023. gada 30. martā apstiprināto Ministru kabineta rīkojumu Nr. 178 “Par Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2023.–2025. gadam izstrādi” ir noteiktas trīs prioritārās tautsaimniecības nozares ēnu ekonomikas mazināšanai:

• būvniecība – ēku būvniecība, inženierbūvniecība, specializētie būvdarbi;
• veselība un sociālā aprūpe – veselības aizsardzība;
• vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība saistībā ar skaidras naudas izmantošanu savstarpējos darījumos un informācijas pieejamību valsts iestādēm, tās publiskošanu.