Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Valsts ieņēmumu dienestam noteiktas tiesības saņemt informāciju no Kredītu reģistra bez atsevišķa pieprasījuma – reģistrs reizi gadā informēs dienestu par fizisko personu (rezidentu) saistībām, kuru kopējais atlikums ir vismaz 20 minimālās mēnešalgas.
FOTO: Paula Čurkste, LETA
Lai varētu izvērtēt fizisko personu izdevumu un ienākumu atbilstību un pārbaudīt valsts amatpersonu deklarācijas, Valsts ieņēmumu dienests (VID) iegūs plašākas tiesības saņemt Kredītu reģistrā iekļautos datus. Saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāiesniedz informācija tikai par kontu apgrozījumu, savukārt no Kredītu reģistra VID bez atsevišķa pieprasījuma noteiktos gadījumos saņems datus par saistību apjomu, līdz ar to jaunā tiesību norma nodrošinās papildu informāciju datu izvērtēšanai.
To paredz Kredītu reģistra likuma grozījumi, kas stājas spēkā 16. novembrī.
Iepriekš likuma 19. pantā bija tikai noteikts: “Ja pirms nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas Valsts ieņēmumu dienestam ir pamats uzskatīt, ka fiziskās personas (rezidenta) izdevumi varētu pārsniegt ienākumus, Valsts ieņēmumu dienestam, pamatojoties uz ģenerāldirektora, viņa vietnieka vai ģenerāldirektora pilnvarotā struktūrvienības vadītāja vai viņa vietnieka rakstveida pieprasījumu, ir tiesības nodokļu revīzijas (audita) nepieciešamības analīzei saņemt reģistrā iekļautās ziņas par šo fizisko personu un tās saistībām.”
Ar grozījumiem 19. pants ir paplašināts un papildus noteic, ka fizisko personu (rezidentu) izdevumu un ienākumu atbilstības analīzei, kā arī valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudei Latvijas Banka Valsts ieņēmumu dienestam reizi gadā līdz 1. februārim elektroniskā veidā izsniedz reģistrā iekļautās ziņas par fiziskās personas spēkā esošajām saistībām iepriekšējā kalendāra gada 31. decembrī, ja šādu klienta saistību faktiskā atlikuma kopējais apjoms:
1) sasniedz vai pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas;
2) nesasniedz 20 minimālās mēnešalgas, bet šīs klienta saistības radušās iepriekšējā kalendāra gadā un to sākotnējā apjoma kopsumma klienta saistību rašanās brīdī sasniedza vai pārsniedza 20 minimālās mēnešalgas.
Izsniedzamo Kredītu reģistra ziņu apjoms būs analogs tam apjomam, kādu VID jau šobrīd – taču uz individuāla pieprasījuma pamata – ir tiesīgs saņemt no Kredītu reģistra, lai izvērtētu nepieciešamību veikt nodokļu revīziju (auditu), ja pirms tās uzsākšanas ir pamats uzskatīt, ka fiziskās personas (rezidenta) izdevumi varētu pārsniegt ienākumus, paskaidrots grozījumu anotācijā.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.3 pants noteic: kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēji sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par kontu apgrozījumu, ja tas iepriekšējā gadā ir 15 000 eiro vai vairāk.
Savukārt Kredītu reģistra likuma grozījumi paredz, ka noteiktos gadījumos VID saņems informāciju par saistību apjomu.
Kredītu reģistra informācija par fizisko personu (rezidentu) kredīta apgrozījumu ir vajadzīga, lai analizētu šo datu atbilstību fiziskās personas deklarētajiem ienākumiem, kā arī nodrošinātu vispārēju riska informācijas ieguvi, uzkrāšanu un apriti, novērtētu riskus (tostarp kontroles pasākumu plānošanai) un noteiktu pasākumus risku novēršanai vai mazināšanai.
Kredītu reģistra informācija tiks izmantota fizisko personu (rezidentu) izdevumu un ienākumu atbilstības analīzē, ņemot vērā pārmaiņu apjomu šo personu saistībās pret Kredītu reģistra dalībniekiem.
Kā norādīts anotācijā, nodokļu administrēšanas darbību un pārbaudes lietderības izvērtēšanas un veikšanas vajadzībām informācija no Kredītu reģistra ir nepieciešama:
Kredītu reģistrs ir Latvijas Bankas izveidota un uzturēta valsts informācijas sistēma, kurā tiek vāktas ziņas par fizisko un juridisko personu kredītsaistībām, saņemtajiem un sniegtajiem galvojumiem un maksājumu kavējumiem. Kredītu reģistrā ziņas iekļauj kredītiestādes, kredītiestāžu meitas sabiedrības (līzinga sabiedrības) un citas komercsabiedrības, kurām ir ciešas attiecības ar kredītiestādēm, krājaizdevu sabiedrības, apdrošinātāji, AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” un Valsts kase. Kredītu reģistra darbību nosaka Kredītu reģistra likums un Latvijas Bankas noteikumi Nr. 160 “Kredītu reģistra noteikumi”.
