No uzdotā jautājuma nav saprotams, par kādiem fiziskās personas ienākumiem ir runa. Saņemot algu, citu atlīdzību, sociālos maksājumus, noguldījumu procentus, dāvinājumus, ienākumus no īpašuma pārdošanas u. c. ienākušos maksājumus bankas kontā, visa informācija kredītiestādes konta pārskatā ir pieejama par ilgstošu periodu, un ienākumi ir pierādāmi ar konta izraksta informāciju. 

Pierādīt savus ienākumus teorētiski var nākties dažādās situācijās, iespējams, tiesvedībā, strīdos par uzturlīdzekļiem, tuvinieku mantiskajās attiecībās. Vispārīgi ienākumu dokumentu glabāšanas termiņus tiesību akti fiziskām personām nenosaka. Katrs cilvēks arī pats var novērtēt, kuri no šādiem dokumentiem viņa dzīves situācijās kādreiz varētu būt nepieciešami. 

Taču nodokļu tiesību aktos termiņi ir noteikti. 

Valsts ieņēmumu dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa norāda, ka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. pants nosaka nodokļu maksātāju pienākumus un šī panta pirmās daļas 4. punkts nosaka nodokļu maksātājiem pienākumu  nodokļu aprēķinu pareizības pierādīšanai uzglabāt finansiālās un saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus un citus darbību apliecinošus dokumentus (tajā skaitā jebkādu elektronisku vai papīra dokumentu formā esošu informāciju, kas ietekmē nodokļu aprēķinu un nomaksu) līdz dienai, kad tie nepieciešami, lai izpildītu prasības par saimnieciskās un finansiālās darbības norises izsekojamību, bet ne mazāk kā piecus gadus. Izpildot šo pienākumu, nodokļu maksātājam jāievēro citu personu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un fizisko personu datu aizsardzības regulējums.