Stājies spēkā Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likums

Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likums (turpmāk – likums) ir daļa no desmit likumprojektu paketes, kas tika izstrādāta, lai stiprinātu digitālo drošību un veicinātu mākslīgā intelekta atbildīgu izmantošanu finanšu sektorā.

Proti, 1. oktobrī vienlaikus ar jauno likumu stājās spēkā vēl deviņi saistītie grozījumi normatīvajos aktos.

Kā iepriekš norādījusi Finanšu ministrija (FM), visas spēkā stājušās izmaiņas normatīvajos aktos, tostarp jaunais likums, tika izstrādātas, lai nodrošinātu Eiropas Savienības Finanšu nozares digitālās noturības regulas (DORA) un Mākslīgā intelekta akta prasību piemērošanu Latvijas finanšu tirgū.

Mērķis – drošāks, efektīvāks un caurskatāmāks finanšu tirgus

Lai stiprinātu finanšu sektora digitālo drošību, likumā paredzēta digitālās darbības noturība jeb aizsardzība pret informācijas un komunikācijas tehnoloģiju traucējumiem un kiberuzbrukumiem.

Jaunajā likumā ieviestas arī Mākslīgā intelekta akta prasības, kas nodrošinās konsekventu un augstu aizsardzības līmeni mākslīgā intelekta izmantošanā gadījumos, ja finanšu tirgus dalībnieki pielietos mākslīgo intelektu, sniedzot finanšu pakalpojumus.

FM valsts sekretāre Baiba Bāne uzsvērusi, ka finanšu nozare Latvijā ir pirmā joma, kurā tiek ieviests atbilstošs regulējums mākslīgā intelekta risinājumu izmantošanā, padarot to drošāku, efektīvāku un caurskatāmāku:

“Jaunais likums nodrošinās gan skaidrus noteikumus finanšu nozares uzņēmumiem, gan augstu aizsardzības līmeni finanšu pakalpojumu lietotājiem. Tādējādi kļūstam par vienu no digitālās attīstības līderiem reģionā, ieviešot modernas un atbildīgas pieejas finanšu tehnoloģiju pārvaldībā.” 

Finanšu tirgus dalībnieki, kam ir saistošas spēkā stājušās prasības

Saskaņā ar FM sniegto informāciju DORA regulējums attiecas ne tikai uz finanšu tirgus dalībniekiem (kredītiestādēm, apdrošināšanas sabiedrībām, maksājumu iestādēm u. c.), bet arī mākoņpakalpojumu sniedzējiem, telekomunikāciju operatoriem, programmatūras izstrādātājiem un citiem digitālo pakalpojumu sniedzējiem.

Atbilstoši likuma 4. pantam digitālās darbības noturības prasības pilnā apmērā piemērojamas:

• alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldniekiem;
• apdrošināšanas sabiedrībām;
• apdrošināšanas starpniekiem;
• elektroniskās naudas iestādēm;
• ieguldījumu brokeru sabiedrībām;
• kredītiestādēm;
• kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem;
• maksājumu iestādēm;
• privātajiem pensiju fondiem;
• tirdzniecības vietām;
• u. c. (skat. likuma 4. pantu).

Vienlaikus likuma 5. pantā noteikti finanšu tirgus dalībnieki, kam piemērojamas vienkāršotas digitālās darbības noturības prasības, piemēram, nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, nelieliem privāto pensiju fondiem u. c.

Savukārt likuma 6. pantā paredzēts, kuriem finanšu tirgus dalībniekiem digitālās darbības noturības prasības nav piemērojamas: krājaizdevu sabiedrībām, nelieliem privātajiem pensiju fondiem, kuru reģistrētajos pensiju plānos kopā nav vairāk par 15 pensiju plāna dalībniekiem, žiro norēķinu iestādēm u. c.

Saskaņā ar likuma 7. pantu finanšu tirgus dalībnieki, kuriem piemērojamas mākslīgā intelekta izmantošanas prasības, ir finanšu tirgus dalībnieki – finanšu vienības –, kas minēti šā likuma 4. un 5. pantā un 6. panta pirmās daļas 5. punktā (krājaizdevu sabiedrības).

Kas uzraudzīs jauno prasību ievērošanu

Par jaunā likuma prasību ievērošanu atbildīga ir Latvijas Banka, kuras tiesības un pienākumi noteikti likuma 8. pantā.

Latvijas Bankai ir visas uzraudzības, izmeklēšanas un sankciju pilnvaras, kas vajadzīgas, lai izpildītu pienākumus, ko paredz DORA regulējums. Piemēram, saskaņā ar DORA 50. panta otro daļu Latvijas Bankai ir šādas pilnvaras:

• piekļūt jebkuram dokumentam vai datiem jebkādā formātā, kurus uzskata par nozīmīgiem savu pienākumu veikšanā, un saņemt vai noņemt to kopiju;

• veikt pārbaudes vai izmeklēšanu uz vietas, tostarp, piemēram:
  • uzaicināt finanšu vienību pārstāvjus sniegt mutiskus vai rakstveida paskaidrojumus par faktiem vai dokumentiem, kas attiecas uz izmeklēšanas priekšmetu un mērķi, un fiksēt atbildes;
  • iztaujāt jebkuru citu fizisko vai juridisko personu, kura piekrīt iztaujāšanai, lai iegūtu informāciju, kas saistīta ar izmeklēšanas priekšmetu;
• pieprasīt koriģējošus un korektīvus pasākumus prasību pārkāpšanas gadījumos.

Tāpat likumā noteikts, ka Latvijas Banka:

• nosaka metodiku, pēc kādas novērtējami zaudējumi, kas finanšu tirgus dalībniekam – finanšu vienībai – radušies būtisku ar IKT saistītu incidentu dēļ;
• tai ir tiesības noteikt prasības informācijas apmaiņai un ziņošanai par būtisku ar IKT saistītu incidentu un kārtību, kādā tiek saņemti informācijas reģistra dati par trešajām personām, kuras sniedz IKT pakalpojumus;
• veic mākslīgā intelekta izmantošanas prasību uzraudzību saskaņā ar Mākslīgā intelekta akta 74. panta 6. punktu;
• sniedz Eiropas Centrālajai bankai informāciju, kas iegūta, uzraugot mākslīgā intelekta izmantošanas prasību ievērošanu un varētu būt noderīga kredītiestādes prudenciālajai uzraudzībai.

Lai nodrošinātu digitālās darbības noturību un mākslīgā intelekta izmantošanas drošību atbilstoši šā likuma un tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, Latvijas Bankai ir tiesības papildus noteikt citas digitālās darbības noturību vai mākslīgā intelekta izmantošanu regulējošas prasības un to izpildes kārtību jomās, kuras netiek regulētas ar tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, tai skaitā ievērojot Eiropas Banku iestādes, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes vai Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pieņemtos lēmumus, pamatnostādnes un ieteikumus.

Turpretī finanšu tirgus dalībniekiem – finanšu vienībām, uz kurām jaunās prasības attiecas, – Latvijas Banka jāinformē par visām būtiskajām izmaiņām, tostarp visiem apstākļiem, kas var negatīvi ietekmēt finanšu vienības turpmāko darbību, vai izmaiņām informācijā, ko tā sniegusi Latvijas Bankai.

Kādas ir sankcijas un administratīvie pasākumi

Saskaņā ar likuma 10. pantu Latvijas Banka par DORA prasību neievērošanu ir tiesīga par pārkāpumu atbildīgajai personai piemērot šādas sankcijas:

• brīdinājumu;
• soda naudu fiziskajai personai līdz 700 000 eiro, juridiskajai personai – līdz 5 milj. eiro vai līdz 3% no kopējā gada apgrozījuma atkarībā no tā, kurš lielāks, par šā likuma 11. panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem.

Savukārt par Mākslīgā intelekta akta prasību neievērošanu Latvijas Banka par pārkāpumu atbildīgajai personai var piemērot šādas sankcijas:

• brīdinājumu;

• soda naudu fiziskajai personai:
  • līdz 35 milj. eiro par šā likuma 11. panta otrās daļas 1. punktā minēto pārkāpumu;
  • līdz 15 milj. eiro par šā likuma 11. panta otrās daļas 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. vai 10. punktā minēto pārkāpumu;
  • līdz 7,5 milj. eiro par šā likuma 11. panta otrās daļas 11. punktā minēto pārkāpumu;
• soda naudu juridiskajai personai:
  • līdz 35 milj. eiro vai līdz 7% no kopējā gada apgrozījuma atkarībā no tā, kurš lielāks, par šā likuma 11. panta otrās daļas 1. punktā minēto pārkāpumu;
  • līdz 15 milj. eiro vai līdz 3% no kopējā gada apgrozījuma atkarībā no tā, kurš lielāks, par šā likuma 11. panta otrās daļas 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. vai 10. punktā minēto pārkāpumu;
  • līdz 7,5 milj. eiro vai līdz 1% no kopējā gada apgrozījuma atkarībā no tā, kurš lielāks, par šā likuma 11. panta otrās daļas 11. punktā minēto pārkāpumu.

Vienlaikus Latvijas Bankai par DORA un Mākslīgā intelekta akta prasību neievērošanu ir tiesības:

• pieprasīt, lai par pārkāpumu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona nekavējoties izbeidz attiecīgo darbību;
• noteikt par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai pagaidu aizliegumu veikt tai noteiktos pienākumus līdz pārkāpuma novēršanas brīdim vai galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim, bet ne ilgāk kā uz diviem gadiem.

Vai Latvijas Bankas administratīvo aktu var pārsūdzēt

Likuma 14. pants paredz Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas iespēju.

Proti, Latvijas Bankas izdoto administratīvo aktu var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa lietu izskatīs kā pirmās instances tiesa. Lieta tiks izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Turpretī Administratīvās apgabaltiesas spriedumu būs iespējams pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

Svarīgi norādīt, ka Latvijas Bankas administratīvā akta apstrīdēšana vai pārsūdzēšana, izņemot administratīvo aktu par brīdinājumu vai soda naudas piemērošanu, neapturēs šā akta darbību.