Maznodrošinātā statusu piešķir pašvaldības sociālais dienests, pamatojoties uz materiālo resursu – ienākumu un īpašumu – izvērtējumu. 

Sociālā palīdzība, kā noteikts tiesību aktos, tiek sniegta trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām (tā var būt arī viena persona/viens cilvēks). 

Ministru kabineta noteikumu Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” 2. punktā paredzēts:  

“Lai saņemtu sociālo palīdzību un izvērtētu mājsaimniecības atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam, jāvēršas pašvaldības sociālajā dienestā ar iesniegumu un jāiesniedz: kredītiestāžu maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu izraksti par naudas līdzekļu kustību pēdējos trijos pilnajos kalendāra mēnešos un konta atlikumu minētā perioda sākumā un beigās; dokumenti, kas apliecina neregulāra rakstura ienākumus vai citus ienākumus un saņemtos maksājumus; citi dokumenti, ja tas ir nepieciešams lēmuma pieņemšanai par sociālās palīdzības piešķiršanu vai trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa noteikšanu.” 

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36. pantā norādīti materiālās situācijas izvērtēšanas nosacījumi. Cita starpā noteikts, ka par īpašumu neuzskata vienu mājsaimniecības nekustamo īpašumu vai tā daļu, kur savu dzīvesvietu deklarējis un dzīvo iesnieguma iesniedzējs un pārējās personas, kurām ir kopīga saimniecība ar iesniedzēju. 

Ja cilvēks ir darbspējas vecumā, bet nestrādā, lai saņemtu sociālo palīdzību, viņam jābūt reģistrētam Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbniekam un jāpilda bezdarbnieka pienākumi.  

Sociālais dienests, vērtējot visu faktu kopumu, lemj par maznodrošinātā vai trūcīgā statusu. Ja šāds lēmums ir pieņemts, to paskaidrot varat lūgt sociālajam darbiniekam.