ES Datu akts: pret negodīgiem noteikumiem un par iespējām jauniem pakalpojumiem

Vienots datu tirgus

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par saskaņotiem noteikumiem par taisnīgu piekļuvi datiem un to lietošanu (Datu akts)1 ir daļa no Eiropas Savienības stratēģijas izveidot vienotu datu tirgu, lai veicinātu konkurētspēju, inovācijas un izaugsmi Eiropas digitālajā ekonomikā.

Eiropas Komisija, pamatojot Datu akta nepieciešamību, vērsa uzmanību uz to, ka datu apjoms pastāvīgi pieaug. 2018. gadā tika ģenerēti 33 zetabaiti, bet 2025. gadā gaidāmi jau 175 zetabaiti. 80% rūpniecisko datu paliek neizmantoti, un tas ir neapgūts, potenciāls resurss.

Ar Datu aktu iecerēts atrisināt juridiskos, ekonomiskos un tehniskos šķēršļus, kuru dēļ dati tiek izmantoti maz. Līdz 2028. gadam plašāka pieeja datiem varētu radīt 270 miljardu eiro lielu papildu IKP.

Brīva un droša piekļuve datiem, ko rada ierīces un pakalpojumi

Datu akta mērķis ir nodrošināt taisnīgu datu vērtības sadali, izveidojot skaidrus noteikumus par piekļuvi datiem (īpaši rūpnieciskajiem datiem) un to izmantošanu Eiropas datu ekonomikā, proti, reglamentēt, kas un ar kādiem nosacījumiem var izmantot noteiktus datus.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) skaidro, ka Datu akta virsmērķis ir nodrošināt brīvu un drošu piekļuvi datiem, ko rada ierīces un pakalpojumi.

Datu akta tvērums paredz:

nodrošināt, ka dati, ko rada ierīces un pakalpojumi, ir pieejami to lietotājiem;
radīt vienlīdzīgus noteikumus visiem datu tirgus dalībniekiem, veicinot datu pieejamību, savstarpēju apmaiņu;
atbalstīt datu izmantošanu inovatīviem komerciāliem mērķiem (piemēram, jaunu pakalpojumu radīšanai, kuru nepieciešamība balstīta datos);
nodrošināt taisnīgu, caurskatāmu un līdzsvarotu pieeju datu izmantošanai starp tirgus dalībniekiem;
novērst negodprātīgu komercpraksi mākoņpakalpojumu jomā.

Līdz ar to Datu akts:

rada juridisko ietvaru, atbilstoši kuram komersanti var savstarpēji apmainīties ar datiem;
ierobežo tirgus monopolu, paredzot, ka lielie produktu ražotāji vairs nevar atteikties nodot savus datus citiem;
regulē mākoņpakalpojumu sniedzējus, neļaujot tiem līgumos noteikt prasības, kas traucē pāriet pie cita pakalpojuma sniedzēja;
rada tiesisko pamatojumu, atbilstoši kuram valsts ārkārtas situācijā no uzņēmējiem var pieprasīt datus (piemēram, lielos kiberdrošības incidentos, sabiedrības veselības ārkārtas situācijās, dabas vai cilvēku izraisītās katastrofās);
lietotājiem, t. i., uzņēmējiem un privātpersonām, dod pilnu kontroli pār viņu ierīces datiem un iespēju tos izmantot citos saistītajos pakalpojumos.

Liedz piemērot negodīgus noteikumus un sniedz plašākas iespējas datu kontrolē un kopīgošanā

Datu akts noteic, ka “savienotais produkts” ir vienība, kura iegūst, ģenerē vai vāc datus par tās izmantošanu vai vidi un kura spēj paziņot produkta datus, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu, fizisku savienojumu vai piekļuvi ierīcē, un kuras galvenā funkcija nav datu glabāšana, apstrāde vai nosūtīšana kādas citas puses vārdā, kas nav lietotājs.

Tas nozīmē, ka Datu akts ir attiecināms uz visām ierīcēm un iekārtām, kuras iespējams savienot ar internetu, piemēram, viedpulksteņiem, viedtelevizoriem, viedajām veļas mašīnām, putekļsūcējiem, vieglajām un kravas automašīnām, rūpnieciskajām iekārtām utt.

Datu akts paredz, ka savienoto ierīču patērētāji un komerciālie lietotāji varēs piekļūt savu ierīču ģenerētajiem izejas datiem, tos izmantot un kopīgot.

Šajā nolūkā ES Datu akts:

nodrošina, ka savienotās ierīces ES tirgū ir izstrādātas tā, lai būtu iespējama datu kopīgošana;
sniedz patērētājiem iespēju izvēlēties izdevīgākus remonta un tehniskās apkopes pakalpojumu sniedzējus (piemēram, Eiropas Komisija ir arī publicējusi norādījumus par transportlīdzekļu datu kopīgošanu, lai uzlabotu remontu un apkopi, automobiļu koplietošanu un mobilitāti kā pakalpojumu);
tādās nozarēs kā ražošana vai lauksaimniecība sniedz lietotājiem piekļuvi datiem par rūpniecisko iekārtu veiktspēju, kas var uzlabot to efektivitāti un darbību;
ļauj mākoņdatošanas pakalpojumu lietotājiem pārslēgties no viena pakalpojumu sniedzēja uz citu vai paralēli izmantot vairāku mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju pakalpojumus;
aizliedz negodīgus līgumus, kas varētu kavēt datu kopīgošanu.

VARAM skaidro:

“Datu akts vairāk regulē datu pieejamību, tomēr iedzīvotāji kontrolē datus, kas pieejami to saistītajās ierīcēs, proti, var pieprasīt datus no ražotāja un nodot tos tālāk pakalpojumu sniedzējam.

Datu akts aizstāv lietotājus – iedzīvotājus un uzņēmējus, to tiesības attiecībā uz mākoņpakalpojumu sniedzējiem – un nosaka, ka mākoņpakalpojumu sniedzēji nevar līgumos iekļaut tādus nosacījumus, kas traucē pāriet uz citu mākoņpakalpojumu sniedzēju. Piemēram, dažādu pakalpojumu sniedzēju dati tiek droši un standartizēti koplietoti. Šādā modelī būtu iespējams izveidot vienotas mobilitātes lietotnes, kas ļautu lietotājam vienuviet plānot maršrutus, apvienojot vairākus transporta veidus (piemēram, sabiedrisko transportu ar īstermiņa skrejriteni), un iegūt informāciju par kopējo brauciena laiku un izmaksām.”

Datu akta regulējuma piemērošana dažādās situācijās:

Automašīnas īpašnieks automašīnas lietošanas laikā iegūtos datus varētu kopīgot ar apdrošināšanas sabiedrību. Šādi dati, kas apkopoti no vairākiem lietotājiem, piemēram, var palīdzēt attīstīt digitālos pakalpojumus satiksmes jomā.
Covid-19 pandēmijas laikā mobilo tīklu operatoru apkopoti un anonimizēti atrašanās vietas dati bija būtiski, lai analizētu korelāciju starp mobilitāti un vīrusa izplatību, kā arī lai informētu agrīnās brīdināšanas sistēmas par jauniem uzliesmojumiem un veiktu pareizos pasākumus krīzes apkarošanai.
Ja lietotājs vēlas pārslēgties starp datu apstrādes pakalpojumiem, tad pakalpojumu sniedzējiem ir jāievēro atvērtās sadarbspējas specifikācijas vai Eiropas sadarbspējas standarti, papildus bez maksas jādara pieejamas atvērtās saskarnes, kas atvieglos pārslēgšanos.
Jaundibināts komersants izstrādā algoritmu, ko tas vēlas ieviest liela komersanta datubāzē, un tiek noslēgts līgums. Pēc tam lielais komersants nolemj piedāvāt pakalpojumus, kas izriet no līdzīga algoritma, kurš tiks ieviests tajā pašā datubāzē. Regulējums aizsargās mazos un vidējos uzņēmumus no noteiktām klauzulām datu koplietošanas vai izmantošanas līgumos, kas datu koplietošanas partnerības padarītu nepievilcīgas.

Tiesiskais regulējums Latvijā par tirgus dalībnieku datu apmaiņu un uzraudzības funkciju vēl top

Datu akta pamatnormas ir spēkā no 2025. gada 12. septembra un ir tieši piemērojamas ES dalībvalstīs. Datu aktā ietvertās prasības savienotajiem produktiem un ar tiem saistītajiem pakalpojumiem (3. panta 1. punkts) būs piemērojamas no 2026. gada 12. septembra.

Šī gada 17. jūnijā Ministru kabinetā tika pieņemts informatīvais ziņojums “Par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/2854 par saskaņotiem noteikumiem par taisnīgu piekļuvi datiem un to lietošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2017/2394 un Direktīvu (ES) 2020/1828 (Datu akts) prasību izpildi”, kurā iesaistītajām institūcijām noteikti uzdevumi, kas veicami Datu akta izpildei.

Piemēram, tādām institūcijām kā Ekonomikas ministrija, kas atbilstoši ziņojumam ir atbildīgā iestāde, sadarbībā ar VARAM, Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Centrālo statistikas pārvaldi un Datu valsts inspekciju tika uzdots izstrādāt un līdz 2026. gada 30. decembrim noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā normatīvo aktu projektus, kas nosaka tirgus dalībnieku datu apmaiņu un uzraudzības funkcijas atbilstoši Datu akta prasībām.

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2854 par saskaņotiem noteikumiem par taisnīgu piekļuvi datiem un to lietošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2017/2394 un Direktīvu (ES) 2020/1828.