Likumdošanas jaunumi: Rosina e-rēķinu sistēmas ieviešanu atlikt līdz 2027. gadam

2025. gada 16. aprīlī Saeima izskatīšanai komisijām nodevusi 15 likumprojektus, starp tiem viens ir jauns likums:

Rosina atlikt e-rēķina ieviešanu līdz 2027. gada 1. janvārim

16. aprīlī Saeima izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Grāmatvedības likumā”, kas paredz vēl par gadu (līdz 2027. gada 1. janvārim) atlikt e-rēķina sistēmas ieviešanu.

Saskaņā ar anotācijā sniegto informāciju Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) ir notikušas uzņēmēju (LDDK biedru) tikšanās ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts Digitālās attīstības aģentūras (VDAA) pārstāvjiem, kuru laikā konstatētas vairākas būtiskas ar e-rēķinu ieviešanas sistēmu saistītas problēmas, kas nav novēršamas īstermiņā.

“Nedz LDDK biedriem, nedz valsts pārvaldes iestāžu pārstāvjiem joprojām nav saprotams, kas ir e-rēķins, kādam nolūkam tas ir jāsagatavo un kādi rekvizīti tajā ir jāiekļauj, kā arī kādu darījumu būtību šis dokuments attaisno. Finanšu ministrijas ieskatā, tas nav dokuments, kas attaisno preču vai pakalpojumu saņemšanu vai nosūtīšanu, bet ir domāts tikai nosūtīšanai grāmatvedības samaksāšanai.

Tas nozīmē, ka dokumentā nav jābūt preču un pakalpojumu informācijai, bet tikai samaksas informācijai. Šīs neskaidrības kropļo uzņēmējdarbības vidi, radot būtiskas problēmas, jo daļa programmu izstrādātāju ir izveidojuši e-rēķinu kā ierobežotas informācijas dokumentu, ko nepieņem darījuma partneris, pamatojoties uz to, ka viņam nepieciešama arī informācija par preci vai pakalpojumu,” teikts anotācijā.

Papildus anotācijā norādīts, ka e-rēķins šobrīd nav dokuments, kas attaisnotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksājumu, jo nav izdarīti attiecīgi grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”. Vienlaikus šobrīd nav iespējama e-rēķina izsūtīšana, izmantojot latvija.gov.lv, ja attiecīgā persona nav PVN maksātājs.

Atsaucoties uz augstāk minētajām, kā arī citām problēmām, kas aprakstītas likumprojekta anotācijā, likumprojekta iesniedzēji secina, ka e-rēķinu sistēmas ieviešana ir bijusi nepārdomāta un sasteigta, tāpēc tā jāatliek līdz 2027. gada 1. janvārim, lai tiktu sakārtotas nepieciešamās procedūras un normatīvie tiesību akti e-rēķinu sistēmas optimālai darbībai, kas neradītu uzņēmējiem pārlieku lielu birokrātisko slogu, liekot pastāvīgi mainīt un pielāgot informācijas sistēmas, tam tērējot neadekvāti lielus finanšu resursus.

Likumprojektu iesniedza Saeimas frakcijas “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputāti: Aiva Vīksna, Māris Kučinskis, Edgars Tavars, Andris Kulbergs, Česlavs Batņa, Lauris Lizbovskis, Raimonds Bergmanis, Edvards Smiltēns, Linda Matisone, Ingmārs Līdaka.

Rosina mazināt administratīvo slogu un pilnveidot vispārējo nodokļu administrēšanas regulējumu

16. martā Saeima izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” ”, kura mērķis ir pilnveidot vispārējo nodokļu administrēšanas regulējumu.

Par neizpildītām saistībām nodokļu jomā

Ņemot vērā, ka 2022. gadā likumā “Par nodokļiem un nodevām” tika noteikts jauns risinājums labprātīgai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu saistību izpildei (VID un nodokļu maksātāja noslēgts vienošanās līgums), vienlaikus nosakot, ka šī risinājuma piemērošanas gadījumā informācija par nodokļu maksātāju netiek publicēta VID administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē, likumprojekts paredz, ka neizpildītās saistības nodokļu jomā neattiecas ne tikai uz nodokļu maksājumiem, kuru maksāšanas termiņš ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos, bet arī attiecībā uz tādiem, par kuriem ir noslēgts vienošanās līgums.

Par datu apmaiņu ar Uzņēmumu reģistru

Ņemot vērā, ka šobrīd datu apjomu, kas sniedzams Uzņēmumu reģistram par personām, kas iekļautas riska personu sarakstā, nosaka likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.¹⁸ pants nevis starpresoru vienošanās, ar likumprojektu tiek veikti grozījumi likuma 18. panta pirmās daļas 21. punktā, no tā izslēdzot ar riska personu sarakstu saistīto regulējumu.

Savukārt, lai noteiktu nodokļu administrācijas pienākumu uzturēt riska personu sarakstu, likumprojekts paredz papildināt likuma 18. panta pirmo daļu ar 21.¹ punktu, nosakot, ka uzturēt riska personu sarakstu atbilstoši likumā noteiktajiem kritērijiem un sniegt šo informāciju Uzņēmumu reģistram likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” noteiktajā apjomā.

Par de minimis atbalstu

Šobrīd likuma 24. panta pirmās daļas 10. punktā ir noteikts de minimis atbalsts – nodokļu administrācijas tiesības sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz pieciem gadiem nokavēto nodokļu maksājumu samaksu, ja Ministru kabinets ir atbalstījis Zemkopības ministrijas sagatavoto atzinumu par nepieciešamību atbalstīt konkrēto zivsaimniecības nozares nodokļu maksātāju finansiālo grūtību pārvarēšanai saistībā ar Krievijas Federācijas noteiktajiem ierobežojumiem.

“Minētās atbalsta programmas mērķis bija sniegt atbalstu tieši zivsaimniecības nozares uzņēmumiem, kuru saimniecisko darbību bija ietekmējis Krievijas Federācijas federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības institūcijas Rosseļhoznadzor (Россельхознадзор) 2015. gada 3. jūnija lēmums aizliegt zivju konservu importu no Latvijas. Tā kā ir pagājuši deviņi gadi no minētā lēmuma pieņemšanas dienas, tad šobrīd šāda lēmuma esību vairs nevar uzskatīt par nepārvaramas varas apstākļiem,” teikts anotācijā.

Tāpat anotācijā norādīts, ka no 2022. gada 1. augusta visiem nodokļu maksātājiem, kuru saimniecisko darbību ir ilgstoši nelabvēlīgi ietekmējušas nepārvaramas varas radīto apstākļu izraisītās sekas, ir pieejams jauns atbalsta risinājums – atkārtots nodokļu samaksas termiņa pagarinājums saskaņā ar likuma 24. panta 1.⁷ daļu, kas tika izstrādāts, lai nebūtu jāveido jauni atbalsta regulējumi vairākos ar konkrētas krīzes pārvarēšanu saistītos likumos, kad nodokļu maksājumu termiņa kavējums ir radies konkrētas nepārvaramas varas rezultātā (tostarp, saistībā ar Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā).

Ņemot vērā, ka nav nepieciešams turpmāk saglabāt likuma 24. panta pirmās daļas 10. punktā noteikto de minimis atbalsta regulējumu, likumprojekts paredz izslēgt no likuma 24. panta pirmās daļas 10. punktu un 1.⁶ daļu.

Par nodokļu parāda piedziņas slieksni

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas 2023. gada 13. decembra sēdē tika skatīts jautājums par VID administrētajiem nodokļu parādiem un to pārvaldību. Minētajā sēdē tika vērsta uzmanība uz to, ka 2023. gadā minimālās nodokļu parāda piedziņas izmaksas bija 39 eiro, kas pārsniedz likumā noteikto nodokļu parādu piedziņas slieksni – 15 eiro.

Likumprojekts paredz novērst situāciju, ka, piedzenot maza apmēra parādus, to piedziņas minimālās izmaksas pārsniedz piedzenamā parāda summu un tādējādi rada proporcionāli lielu slogu nodokļu parādu administrēšanai.

Nokavētos nodokļu maksājumus piedzen bezstrīda kārtībā VID, kā arī pašvaldības domes ieceltas amatpersonas vai izveidotas iestādes. Abām nodokļu administrācijām ir atšķirīgi nosakāms nepiedzenamā nodokļu parāda sliekšņa apmērs, teikts anotācijā.

Likumprojekts paredz, ka nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neuzsāks, ja piedzenamā parāda kopsumma ir mazāka par nodokļu administrācijas izmaksām, kas saistītas ar lēmuma pieņemšanu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu un piedziņas uzsākšanu, bet attiecībā uz nokavētajiem nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem – ja piedzenamā parāda kopsumma nav lielāka par 15 eiro.

Par nokavējuma naudas aprēķināšanu

Šobrīd nokavējuma naudu aprēķina un iegrāmato katru dienu, radot ļoti lielu transakciju daudzumu, ar kuru Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmai ik dienu jāspēj tikt galā. Visas transakcijas ir jāuzglabā, jāgrāmato un vēlāk arī jāarhivē. Lai minēto nodrošinātu, ir nepieciešami ļoti apjomīgi serveri, kas spēj šādus milzīgus datu apjomus uzturēt. Šāda apjomīgu datu uzglabāšana, arhivēšana un uzturēšana ir ļoti dārga, teikts anotācijā.

Tāpat anotācijā norādīts, ka lielāko daļu no datiem veido tieši nokavējuma naudas (85% no kopējo transakciju skaita, kas summas izteiksmē ir apmēram 15 miljoni eiro), savukārt svarīgākās transakcijas uz pamatsummām sastāda tikai 15% no kopējā skaita, kas summas izteiksmē ir apmēram 10 miljardi eiro.

Lai veicinātu sadarbību ar nodokļu maksātājiem attiecībā uz tiem maksājumiem, kas savlaicīgi veikti vienotajā nodokļu kontā, un mazinātu administratīvo slogu, likumprojekts paredz veikt sekojošas izmaiņas likuma 29. pantā:

par vienotajā nodokļu kontā iemaksājamo nodokļu (izņemot muitas nodokli), nodevu un citu valsts noteikto maksājumu samaksas termiņa nokavējumu maksātājam aprēķināt nokavējuma naudu divas reizes mēnesī, katra mēneša 1. un 15. datumā;

noteikt gadījumus, kad par vienotajā nodokļu kontā iemaksājamo nodokļu (izņemot muitas nodokli), nodevu un citu valsts noteikto maksājumu samaksas termiņa nokavējumu nodokļu maksātājam nokavējuma nauda netiek aprēķināt;

noteikt, ka panta trešajā daļā noteiktā kārtība neattiecas uz vienotajā nodokļu kontā iemaksājamajiem nodokļiem, nodevām un citiem valsts noteiktajiem maksājumiem;

papildināt pantu ar 3.¹ daļu, nosakot, ka gadījumos, ja nodokļa, nodevas vai cita valsts noteiktā maksājuma normatīvajos aktos noteiktais maksāšanas termiņš iekrīt brīvdienā vai likumā noteiktajā svētku dienā, tad par maksāšanas dienu uzskatāma nākamā darbdiena.

Par e-komercijas uzraudzību

Saistībā ar VID tiesībām pieņemt lēmumu par to, ka Latvijas Republikā ierobežojama piekļuve domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei likumprojekts paredz šādas izmaiņas:

papildināt likuma 34.¹ panta sesto daļu ar 8. punktu, nosakot, ka VID trīs darbdienu laikā pēc lēmuma par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu pieņemšanas nosūta pieprasījumu elektronisko sakaru komersantiem par piekļuves ierobežošanu Latvijas Republikā domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei;

izteikt likuma 34.⁴ panta nosaukumu jaunā redakcijā, ņemot vērā, ka pants turpmāk noteiks ne tikai domēna vārda atslēgšanu un mitināšanas pakalpojumu pārtraukšanu (apturēšanu) normatīvo aktu pārkāpumu gadījumos, bet arī piekļuves ierobežošanu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei;

papildināt likuma 34.⁴ panta pirmo un divpadsmito daļu, nosakot, ka VID ir tiesības pieņemt lēmumu par domēna vārda atslēgšanu un piekļuves ierobežošanu Latvijas Republikā domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei;

papildināt likuma 34.⁴ panta sesto un septīto daļu, nosakot, ka VID pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas nosūta ne tikai augstākā līmeņa domēna “.lv” reģistra turētājam pieprasījumu par VID pieņemtā lēmuma izpildi, bet arī elektronisko sakaru komersantam, kuram piecu darbdienu laikā pēc VID pieprasījuma saņemšanas jānodrošina konkrētā domēna vārda atslēgšana;

izteikt likuma 34.⁴ panta astoto daļu jaunā redakcijā, nosakot, ka lēmums par domēna vārda atslēgšanu vai par piekļuves ierobežošanu Latvijas Republikā domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī;

izteikt likuma 34.⁴ panta vienpadsmito daļu jaunā redakcijā, nosakot, ka gadījumā, ja nodokļu maksātājs ir novērsis VID lēmumā par domēna vārda atslēgšanu vai lēmumā par piekļuves ierobežošanu Latvijas Republikā domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei minētos pārkāpumus un iesniedzis VID iesniegumu par pārkāpumu novēršanu, VID trīs darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas dienas un pārbaudes veikšanas pieņem lēmumu par domēna vārda atjaunošanu vai piekļuves atjaunošanu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei Latvijas Republikā, nosūta augstākā līmeņa domēna “.lv” reģistra turētājam vai elektronisko sakaru komersantam attiecīgu pieprasījumu, kā arī publicē VID tīmekļvietnē informāciju par domēna vārda atjaunošanu vai par piekļuves atjaunošanu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei Latvijas Republikā;

precizēt likuma 34.⁴ panta divpadsmito daļu, nosakot, ka VID papildus šajā pantā noteiktajām tiesībām pieņemt šajā pantā minētos lēmumus īsteno arī uzraudzības iestādes funkcijas Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma izpratnē un veic citas normatīvajos aktos paredzētās darbības, lai tādējādi novērstu šā panta pirmajā daļā noteiktos pārkāpumus (tādējādi likumprojektā ietvertais regulējums paplašinās iespējas VID operatīvi rīkoties un pieņemt lēmumus par domēna vārdiem, kas ir reģistrēti ārpus “.lv” zonas, proti, arī par tādiem domēniem kā, piemēram, “.com”, “.net”, “.org”, u. c.).

Par elektroniskās informācijas uzskaiti būvlaukumā

Elektroniskās informācijas uzskaites būvlaukumā jomā likumprojektā paredzēts veikt šādas izmaiņas:

likuma 112. panta otrās daļas 3. apakšpunktā noteikt, ka būvvaldes un institūcijas, kuras pilda būvvaldes funkcijas, Vienoto elektroniskās darba laika uzskaites datubāzi (VEDLUDB) izmanto arī būvkomersantu darbības kontrolei (saskaņā ar Būvniecības likumu būvkomersants ir būvkomersantu reģistrā reģistrēts komersants);

likuma 113. panta pirmās daļas 1. punkta “e” apakšpunktā noteikt, ka par darba devēju tiek norādīts VID piešķirtais nodokļu maksātāja reģistrācijas kods (tas ir gadījumos, ja darba devējs ir fiziskā persona vai nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā);

papildināt likuma 113. panta pirmās daļas 3. punkta “a” apakšpunktu, paredzot, ka par fizisko personu jānorāda tās vārds un uzvārds;

papildināt likuma 113. panta pirmās daļas 3. punkta “b” apakšpunktu, paredzot, ka jānorāda arī identificējoša informācija par būvniecības ierosinātājiem (ja būvniecības ierosinātājs ir persona, kurai ir piešķirts VID nodokļu maksātāja reģistrācijas kods, tad elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā par šādu personu ir reģistrējams tai piešķirtais VID nodokļu maksātāja reģistrācijas kods);

papildināt likuma 114. pantu ar septīto daļu, nosakot, ka VEDLUDB turētājs nodrošina uzkrāto datu izsniegšanu apakšuzņēmējam par viņu darba ņēmējiem, kuri galvenā būvdarbu veicēja būvlaukumā veic darbu būvdarbu līguma izpildei, kā arī nodrošina uzkrāto datu izsniegšanu darba ņēmējam, kurš galvenā būvdarbu veicēja būvlaukumā veic darbu būvdarbu līguma izpildei.

Ar visām plānotajām izmaiņām likumā var iepazīties šeit.

Tiesībaizsardzības iestādēm būs pieejama informācija arī par konta turētāja slēgtā konta atlikumu

16. martā Saeima izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Kontu reģistra likumā”, kura mērķis ir paplašināt Kontu reģistra funkcionalitāti, nodrošinot tiesībaizsardzības iestādēm informāciju par konta turētāja slēgto kontu, kā arī paplašināt Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) tiesības iegūt kontu reģistrā esošas ziņas Sankciju likumā noteikto funkciju izpildei.

Šobrīd tiesībaizsardzības iestādēm nav iespējas identificēt līdzekļu esamību slēgtos kontos, proti, Kontu reģistrā nav atzīmes par to, vai slēgtā konta atlikums ir ticis pārskaitīts uzglabāšanai uz citu kontu.

Līdz ar to tiesībaizsardzības iestādes nevar iegūt arī ziņas par visiem personas finanšu līdzekļiem, kurus kriminālprocesa ietvaros būtu iespējams iesaldēt vai arestēt.

Likumprojekts paredz noteikt pienākumu ziņu sniedzējiem kontu reģistrā iekļaut ziņas par konta slēgšanas datumu, un norādīt, vai konts ir slēgts ar atlikumu.

Proti, ar izmaiņām plānots likuma 5. pantu papildināt ar 2.¹daļu, nosakot, ka ziņu sniedzējs, iekļaujot reģistrā ziņas par konta slēgšanas datumu, norāda, vai konts slēgts ar atlikumu. Ja vairs nepastāv apstākļi vai zūd pamats reģistrā iekļauto ziņu statusam “konts slēgts ar atlikumu”, ziņu sniedzējam ir pienākums mainīt ziņas statusu uz “konts slēgts” bez papildu atzīmes par atlikuma esību.

Tāpat paredzēts, ka kontu reģistra pārzinis reģistrā iekļautās ziņas glabās 5 gadus pēc konta slēgšanas, izņemot gadījumu, ja konts slēgts ar atlikumu. Pēc minētā termiņa beigām reģistra pārzinis ziņas no reģistra dzēsīs. Ja konts būs slēgts ar atlikumu, reģistra pārzinis ziņas no reģistra dzēsīs pēc 15 gadiem no dienas, kad ziņas statusam pievienota atzīme “konts slēgts ar atlikumu”.

“Tādējādi tiks nodrošināta kontu reģistrā esošo datu precizitāte un attiecīgi aktuālā situācija par klienta kontiem. Papildus tiks paplašinātas FID tiesības iegūt kontu reģistrā esošas ziņas Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā noteikto funkciju īstenošanai,” norāda Finanšu ministrija (FM).

FM skaidro, ka plānotās izmaiņas būtiski ietekmēs pašreizējo tehnisko risinājumu saturu, tāpēc likumprojektā ar pārejas noteikumiem tiek noteikti divi pārejas periodi:

deviņu mēnešu pārejas periods, lai ziņu sniedzēji un VID varētu veikt nepieciešamās izmaiņas tehniskajos risinājumos, reģistrā un ar reģistra darbību saistītās sistēmās grozījumos noteikto ziņu iesniegšanai;
12 mēnešu pārejas periods, lai ziņu sniedzējs spētu nodrošināt reģistrā esošo vēsturisko ziņu par kontu slēgšanu ar atlikumu statusa aktualizēšanu.

Noteiks digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas prasību piemērošanu finanšu tirgū

16. aprīlī Saeima izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodeva desmit likumprojektu paketi, no kuriem prioritārais (galvenais) ir likumprojekts “Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likums”.

Likumprojekta mērķis ir radīt tiesiskus priekšnoteikumus digitālās darbības noturībai un mākslīgā intelekta izmantošanai finanšu tirgū.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) sniegto informāciju desmit likumprojektu pakotne izstrādāta, lai nodrošinātu Finanšu nozares digitālās noturības regulas (DORA) un Mākslīgā intelekta akta prasību piemērošanu finanšu tirgū Latvijā.

“Finanšu nozare Latvijā ir pirmā joma, kurā tiek ieviests atbilstošs regulējums mākslīgā intelekta risinājumu izmantošanā, padarot to drošāku, efektīvāku un caurspīdīgāku. Šis likumprojekts nodrošinās gan skaidrus noteikumus finanšu nozares uzņēmumiem, gan augstu aizsardzības līmeni finanšu pakalpojumu lietotājiem. Tādējādi kļūstam par vienu no digitālās attīstības līderiem reģionā, ieviešot modernas un atbildīgas pieejas finanšu tehnoloģiju pārvaldībā,” teic FM valsts sekretāre Baiba Bāne.

Kā norāda FM, ieviešot DORA prasības, tiks mazināti riski, kas saistīti ar digitālo tehnoloģiju pastiprinātu izmantošanu finanšu pakalpojumu sniegšanā:

“Risku mazināšana ietver finanšu tirgus aizsardzību no informācijas un komunikācijas tehnoloģiju traucējumiem un kiberuzbrukumiem. Tāpat DORA regulējums attiecas ne tikai uz finanšu tirgus dalībniekiem (kredītiestādi, apdrošināšanas sabiedrību, maksājumu iestādi u. c.), bet arī uz mākoņpakalpojumu sniedzējiem, telekomunikāciju operatoriem, programmatūras izstrādātājiem un citiem digitālo pakalpojumu sniedzējiem.”

Atbilstoši FM sniegtajai informācijai likumprojekts ieviesīs arī Mākslīgā intelekta akta prasības, nodrošinot konsekventu un augstu aizsardzības līmeni mākslīgā intelekta izmantošanā gadījumos, ja finanšu tirgus dalībnieki pielieto mākslīgo intelektu, sniedzot finanšu pakalpojumus.

Likumprojekts nosaka tos finanšu tirgus dalībniekus, kuriem būs saistošas minēto regulu prasības, tai skaitā sankcijas par to pārkāpumiem, kā arī paredz uzraudzības mehānismus, kas nodrošinās, ka finanšu tirgus dalībnieki ievēro noteiktās prasības.

Saskaņā ar likumprojekta 4. pantu digitālās darbības noturības prasības, ievērojot Regulas Nr. 2022/2554 2. panta 1. punktu, piemēros šādām finanšu vienībām:

alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldniekam;
aktīviem piesaistītu žetonu emitentam;
apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam;
apdrošināšanas sabiedrībai;
apdrošināšanas starpniekam;
centrālajam darījumu partnerim;
centrālajam vērtspapīru depozitārijam;
darījumu reģistram;
datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam;
elektroniskās naudas iestādei;
ieguldījumu brokeru sabiedrībai;
ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai;
kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējam;
konta informācijas pakalpojumu sniedzējam;
kredītiestādei;
kredītreitingu aģentūrai;
kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam;
kritiski svarīgu etalonu administratoram;
maksājumu iestādei;
pārapdrošināšanas sabiedrībai;
pārapdrošināšanas starpniekam;
privātajam pensiju fondam;
tirdzniecības vietai;
vērtspapīrošanas repozitorijam.

Savukārt likumprojekta 5. pantā noteikts, ka vienkāršotas digitālās darbības noturības prasības, ievērojot Regulas Nr. 2022/2554 16. panta 1. un 2. punktu, piemēros šādām finanšu vienībām:

elektroniskās naudas iestādei Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1. panta 2.¹ punkta “b” apakšpunkta izpratnē;
finanšu pārvaldītājsabiedrībai, jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai, Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībai, dalībvalsts mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, Eiropas Savienības mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai;
maksājumu iestādei Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1. panta 2. punkta “b” apakšpunkta izpratnē;
nelielai un savstarpēji nesaistītai ieguldījumu brokeru sabiedrībai;
nelielam privātajam pensiju fondam.

Likumprojekts paredz, ka, piemēram, krājaizdevu sabiedrībai, nelielam privātajam pensiju fondam, kura reģistrētajos pensiju plānos kopā nav vairāk par 15 pensiju plāna dalībniekiem, kā arī žiro norēķinu iestādei, netiks piemērotas digitālās darbības noturības prasības.

Ar finanšu tirgus dalībniekiem, kuriem plānots nepiemērot digitālās darbības noturības prasības sīkāk var iepazīties likumprojekta 6. pantā.

Saskaņā ar FM sniegto informāciju Latvijas Banka būs atbildīgā iestāde par DORA un Mākslīgā intelekta akta prasību uzraudzību Latvijas finanšu tirgū.

Plānots, ka Latvijas Banka par DORA prasību neievērošanu par pārkāpumu atbildīgajai personai būs tiesīga piemērot šādas sankcijas:

brīdinājumu;
soda naudu fiziskajai personai līdz 700 000 eiro, juridiskajai personai – līdz 5 miljoniem eiro vai līdz 3% no kopējā gada apgrozījuma atkarībā no tā, kurš lielāks, par šā likumprojekta 11. panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem.

Savukārt par Mākslīgā intelekta akta prasību neievērošanu Latvijas Banka par pārkāpumu atbildīgajai personai būs tiesīga piemērot šādas sankcijas:

brīdinājumu;
soda naudu fiziskajai personai līdz 35 miljoniem eiro par šā likumprojekta 11. panta otrās daļas 1. punktā minēto pārkāpumu;
soda naudu fiziskajai personai līdz 15 miljoniem eiro par šā likumprojekta 11. panta otrās daļas 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minētajiem pārkāpumiem;
soda naudu fiziskajai personai līdz 7,5 miljoniem eiro par šā likuma 11. panta otrās daļas 11. punktā minēto pārkāpumu;
soda naudu juridiskajai personai līdz 35 miljoniem eiro vai līdz 7% no kopējā gada apgrozījuma atkarībā no tā, kurš lielāks, par 11. panta otrās daļas 1. punktā minēto pārkāpumu;
soda naudu juridiskajai personai līdz 15 miljoniem eiro vai līdz 3% no kopējā gada apgrozījuma atkarībā no tā, kurš lielāks, par šā likuma 11. panta otrās daļas 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minētajiem pārkāpumiem;
soda naudu juridiskajai personai līdz 7,5 miljoniem eiro vai līdz 1% no kopējā gada apgrozījuma atkarībā no tā, kurš lielāks, par šā likuma 11. panta otrās daļas 11. punktā minēto pārkāpumu.

Likumprojekts sastāv no četrām nodaļām:

I nodaļa “Vispārīgie noteikumi”:
- 1. pants “Likumā lietotie termini” (kopā tie ir 60);
- 2. pants “Likuma mērķis”;
- 3. pants “Likuma darbības joma”.
II nodaļa “Digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas prasību piemērošana”:
- 4. pants “Finanšu vienības, kurām piemēro digitālās darbības noturības prasības”;
- 5. pants “Finanšu vienības, kurām piemēro vienkāršotas digitālās darbības noturības prasības”;
- 6. pants “Finanšu tirgus dalībnieki, kuriem nepiemēro digitālās darbības noturības prasības”“;
- 7. pants “Finanšu vienības, kurām piemēro mākslīgā intelekta izmantošanas prasības”.
III nodaļa “Uzraudzība digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas jomā”:
- 8. pants “Latvijas Bankas tiesības un pienākumi”;
- 9. pants “Finanšu vienības pienākums”.
IV nodaļa “Atbildība”:
- 10. pants “Sankcijas un administratīvie pasākumi”;
- 11. pants “Sankciju un administratīvo pasākumu piemērošana”;
- 12. pants “Informēšana par piemērotajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem”;
- 13. pants “Noilgums”;
- 14. pants “Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta apstrīdēšana un pārsūdzēšana”.

Pilnveidos regulējumu par Latvijas uzņēmumu darbībām ar akcīzes precēm, kuras fiziski neatrodas Latvijā

16. martā Saeima izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” ”, kura mērķis ir paredzēt regulējumu Latvijas uzņēmumu darbībām ar akcīzes precēm, kuras fiziski neatrodas Latvijā, kā arī precizēt atsevišķas tiesību normas likumā, t. sk., lai tās būtu saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, attīstoties uzņēmējdarbības veidiem un iespējām, ko dod digitalizācija, attīstās arī attālinātās darbības ar akcīzes precēm, kurām esošais tiesību aktu regulējums vairs nav atbilstošs, tādējādi tas ir jāpārskata un jāpilnveido.

Šobrīd likuma “Par akcīzes nodokli” 2. panta sestā daļa un 6.¹daļa nosaka, ka konkrētām darbībām ar akcīzes precēm ir nepieciešama speciāla atļauja (licence). Ja personai nav minētā speciālā atļauja (licence), tā ir uzskatāma par nelicencētu personu.

Kā norādīts anotācijā, paplašinot savu darbības lauku, Latvijas komersants varētu iegādāties akcīzes preces no darījuma partnera vienā ES dalībvalstī un piegādāt šīs akcīzes preces gala saņēmējam otrajā ES dalībvalstī:

“Šajā gadījumā akcīzes preču iegāde un piegāde notiks ES teritorijā no vienas ES dalībvalsts uz citu ES dalībvalsti, fiziski akcīzes precēm neatrodoties Latvijā.”

Tādējādi likumprojekts paredz papildināt likuma 2. pantu ar 11. daļu, nosakot, ka speciāla atļauja (licence) nav nepieciešama darbībām ar tādām akcīzes precēm, kuras atrodas ārpus Latvijas un nav paredzēts tās importēt, ievest vai saņemt Latvijā, uz kurām attiecas likuma 2. panta ceturtajā daļā noteiktais vai kuras pārvieto cauri Latvijai, kā arī kuras nelicencēta persona izved no citai personai piederošas akcīzes preču noliktavas uz dalībvalsti, eksportē, realizē nelicencētai personai noliktavas robežās vai citā akcīzes preču noliktavā, vai realizē noliktavas turētājam.

Likumprojekts paredz arī noteikt patstāvīgā vidējā pārējo alkoholisko dzērienu ražotāja definīciju, lai korekti tiktu piemērota samazinātā akcīzes nodokļa likme pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, ko saražo mazie alkoholisko dzērienu ražotāji.

Proti, likuma 1. panta otro daļu plānots papildināt ar 15.⁴ punktu, nosakot, ka patstāvīgais vidējais pārējo alkoholisko dzērienu ražotājs ir pārējo alkoholisko dzērienu ražotājs, kurš ir juridiski un saimnieciski neatkarīgs no citiem pārējo alkoholisko dzērienu ražotājiem un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu pārējo alkoholisko dzērienu ražotāju telpām, un kura saražoto pārējo alkoholisko dzērienu apjoms nepārsniedz 1000 litrus absolūtā spirta gadā Latvijas Republikā vai attiecīgajā dalībvalstī noteikto apjomu.

Tāpat likumprojekts paredz papildināt likuma 2. pantu ar 1.⁴daļu, 1.⁵ daļu un 1.⁶ daļu, nosakot:

Ja akcīzes precēm piemēro atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, tad pilnīgu to iznīcināšanu vai neatgriezenisku zudumu (pilnīgu vai daļēju), kas rodas neparedzētu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ vai tādēļ, ka dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegušas atļauju iznīcināt preces, neuzskata par nodošanu patēriņam (tātad par to nebūs jāmaksā akcīzes nodoklis).
Par pilnīgi iznīcinātām vai neatgriezeniski zudušām uzskata preces, kuras kā akcīzes preces ir kļuvušas nederīgas turpmākam izmantojumam. Par akcīzes preču pilnīgu iznīcināšanu vai pilnīgu vai daļēju neatgriezenisku zudumu sniedz pierādījumus tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā notika attiecīgo akcīzes preču pilnīga iznīcināšana vai pilnīgs vai daļējs neatgriezenisks zudums, vai, ja nav iespējams noteikt, kur notika zudums, – kur to konstatēja, ievērojot šā likuma 21. panta pirmo daļu.
Ja akcīzes precēm piemēro atliktās nodokļa maksāšanas režīmu, tad tādu daļēju zudumu preču specifikas dēļ, kas rodas, pārvietojot preces starp dalībvalstīm, neuzskata par nodošanu patēriņam, ciktāl zuduma daudzums nepārsniedz normatīvajos aktos akcīzes preču aprites jomā noteiktās zuduma normas minētajām akcīzes precēm. To daļu no daļēja zuduma, kas pārsniedz zuduma normas minētajām akcīzes precēm, uzskata par nodošanu patēriņam.

Likumprojekts paredz precizēt likuma 16. panta pirmās daļas 2. punktu, nosakot, ka no akcīzes nodokļa ir atbrīvoti alkoholiskie dzērieni, kurus apstiprināts noliktavas turētājs izmanto alkoholisko dzērienu kvalitātes noteikšanai.

Līdzīgas izmaiņas plānotas arī likuma 17. panta pirmās daļas 2. punktā, paredzot, ka Ministru kabinets noteiks prasības un kārtību, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo tabakas izstrādājumus, kurus apstiprināts noliktavas turētājs izmanto tabakas izstrādājumu kvalitātes noteikšanai vai citu tabakas izstrādājumu, kas nav akcīzes preces Latvijā, ražošanai.

Vienlaikus paredzēts no likuma izslēgt 17. panta piekto daļu, kas nosaka, ka no akcīzes nodokļa atbrīvo neapstrādātas tabakas lapas, kas nav kaltētas (jēltabaka) un ir paredzētas turpmākai izmantošanai augsnes uzlabošanas līdzekļu, augu aizsardzības līdzekļu un tamlīdzīgu dārzkopības līdzekļu ražošanā.

Savukārt likuma 23. pantu plānots papildināt ar 8.¹daļu, nosakot, ka akcīzes nodokļa maksātājam, kurš saņem akcīzes nodokļa markas, būs jāmaksā akcīzes nodoklis par taksācijas periodā zudušajām akcīzes nodokļa markām.

Kā norādīts anotācijā, par zudušām akcīzes nodokļa markām uzskata tādas akcīzes nodokļa markas, kuras zudušas ražošanas, apstrādes, pārstrādes, fasēšanas, marķēšanas, uzglabāšanas vai pārvietošanas laikā vai kurām trūkst kāds no identifikācijas parametriem (sērija vai numurs).

Plānotās izmaiņas paredz, ka akcīzes nodoklis par taksācijas periodā zudušajām akcīzes nodokļa markām nebūs jāmaksā, ja markas būs zudušas nepārvaramas varas dēļ un būs pierādījumi, kas apstiprināti ar atbilstošiem attiecīgo valsts uzraudzības un kontroles iestāžu izsniegtajiem dokumentiem par to, ka konkrētais iztrūkums nav radies nodokļa maksātāja vainas dēļ.

Tāpat saskaņā ar piedāvātajām izmaiņām plānots noteikt, ka par Latvijā konstatēto akcīzes preču iztrūkumu (piemēram, izlaupījumu, zaudējumu, zudumu), kas radies, pārvietojot attiecīgās akcīzes preces no citas dalībvalsts uz Latviju vai cauri Latvijas teritorijai, akcīzes nodoklis būs jāsamaksā 30 dienu laikā pēc dienas, kad paziņots VID lēmums par nodokļa aprēķinu.

Likumprojekts paredz izmaiņas arī likuma 27. panta trešās daļas 1. punkta “a” apakšpunktā, nosakot, ka ar akcīzes nodokļa markām atļauts nemarķēt arī alkoholiskos dzērienus, kuri ir fasēti iepakojumā līdz 120 gramiem (ieskaitot).

Sīkāk ar visām plānotajām izmaiņām var iepazīties šeit.

Ratificēs pieņemtās un apstiprinātās izmaiņas Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem

16. martā Saeima izskatīšanai Ārlietu komisijā (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodeva likumprojektu “Par grozījumiem 1980. gada 9. maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), kas grozīta ar 1999. gada 3. jūnija Viļņas protokolu”.

Likumprojekta mērķis ir ratificēt Starptautiskā dzelzceļa pārvadājumu organizācijas (OTIF) 12. Ģenerālās asamblejas 2015. gada 29.–30. septembra sesijā pieņemtos un apstiprinātos grozījumus 1980. gada 9. maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem, kas grozīta ar 1999. gada 3. jūnija Viļņas protokolu.

Saskaņā ar likumprojekta anotācijā norādīto Grozījumi Konvencijā un tās papildinājumos ietver:

grozījumus Konvencijas pamattekstā;
grozījumus Konvencijas D papildinājumā “Vienveida noteikumi attiecībā uz līgumu par transportlīdzekļu izmantošanu starptautiskajā dzelzceļa satiksmē”;
grozījumus Konvencijas F papildinājumā “Vienveida noteikumi attiecībā uz tehnisko standartu apstiprināšanu un vienveida tehnisko priekšrakstu pieņemšanu, kas piemērojami dzelzceļa materiāliem, ko paredzēts izmantot starptautiskajā satiksmē”;
grozījumus Konvencijas G papildinājumā “Vienveida noteikumi attiecībā uz dzelzceļa materiālu tehnisko atzīšanu izmantošanai starptautiskajā satiksmē”.

Informāciju sagatavoja Linda Ņikona, LV portāls.