Līdz šim veiktajos pētījumos par ēnu ekonomiku šiem jautājumiem nav pievērsta liela uzmanība, jo tie parasti tiek vērtēti no makroekonomiskā vai sabiedriskā aspekta. Tomēr rezultātā runa vienmēr ir par atsevišķiem cilvēkiem, kuri apzināti vai piespiedu kārtā izvēlas ievērot vai neievērot valsts likumus.
Tāpēc, gūstot dziļāku izpratni par ēnu ekonomiku indivīdu līmenī, ceram sniegt nepieciešamo kontekstu, kas var palīdzēt veidot un ieviest efektīvākus likumdošanas vai citus ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumus Latvijā.
Pētījuma metodes
Izmantojot Ēnu ekonomikas indeksa1 rezultātus, pētījumā koncentrējāmies uz trim tautsaimniecības nozarēm, kuras veido lielāko ēnu ekonomikas daļu Latvijā. Tās ir: būvniecība, mazumtirdzniecība un pakalpojumi.
Pielietojot dalībnieku izlases stratēģiju, pamatojoties uz to pieejamību un atrodamību (convenience sampling strategy), koncentrējāmies uz specifiskām iezīmēm interesējošās iedzīvotāju mērķgrupas pārstāvju vidū.2
Mūsu sākotnējais mērķis bija runāt ar vismaz desmit pārstāvjiem no katras nozares, jo, lai panāktu homogēnu izlasi, ir nepieciešamas aptuveni sešas septiņas intervijas.3
Lai atvieglotu datu salīdzināmību, pēc literatūras izpētes izstrādājām intervijas protokolu. Tas tika pielietots, izmantojot naratīvās intervijas tehniku, kurā pētījuma dalībnieki tika aicināti dalīties savā pieredzē. 4
Iegūtie dati tika analizēti, izmantojot Džiojas metodoloģiju – induktīvu analītisko sistēmu, kas attīstīta no pamatotās teorijas, bet ir daudz piemērotāka mazākiem pētījumiem, piemēram, tādam, kāds bija mūsējais. 5
Secinājumi
Veicot 30 intervijas ar cilvēkiem, kuri strādā būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu sektorā, tika formulētas vairākas tēmas:
- ēnu ekonomika kā strukturāls faktors;
- ēnu ekonomika kā transakcionāls faktors;
- ēnu ekonomika kā institucionālā atmiņa;
- ēnu ekonomika un kvalifikācija.
Ēnu ekonomika kā strukturāls faktors
Ēnu ekonomikas strukturālās sekas vai tāda makro struktūru ietekme, kas stimulē nedeklarētu saimniecisko darbību, līdz šim ir bijusi viszināmākā un visvairāk pētītā ēnu ekonomikas izpausme.
Lielākā daļa no tā, kas [akadēmiskajā] literatūrā ir rakstīts par ēnu ekonomiku, saistīts ar strukturālo faktoru ietekmi, piemēram, nodokļu slogu, izpildes pakāpi, nodokļu regulējuma kvalitāti vai, cik viegli tas ir saprotams, valsts iejaukšanos tirgus procesos u. tml.
Strukturālo faktoru ietekme ir divējāda. Pirmkārt, tie ietekmē atsevišķu tirgus dalībnieku un mazo uzņēmumu konkurētspēju. Otrkārt, tie skar darbavietu [veidošanas] praksi lielākos uzņēmumos.
Attiecībā uz pirmo aspektu – sakarība starp pievienotās vērtības nodokļa līmeni un patērētāju pirktspēju ir tikusi izcelta kā vienīgais nozīmīgākais cēlonis ēnu ekonomikas aktivitātēm gan līgumdarbu darītāju [individuālo komersantu], gan mazo un vidējo uzņēmēju vidū.
Tomēr šāda izmaksu samazināšanas metode nav pieejama lielajiem uzņēmumiem. Šajā segmentā, vērtējot reakciju uz identiskām strukturālajām problēmām, ko daudzos gadījumos ietekmē tie paši mērķi (peļņas maksimāla palielināšana, samazinātās izmaksās balstītas konkurences priekšrocības), vērojama daudz radošāka pieeja.
Piemēram, lai apietu elektroniskās [darba laika] uzskaites un monitoringa sistēmas, kas jāuztur lielos uzņēmumos un būvniecības sektorā, šķiet, nav retums vai nu nereģistrēt visas darbinieku darba stundas, vai apzināti piemērot naudas sodus par nenozīmīgiem vai pat izdomātiem veselības un drošības pārkāpumiem ar mērķi samazināt darbinieku algu līdz vēlamajam līmenim.
Arī pakalpojumu sektors radošumā neatpaliek, un metodes, kā izvairīties no nodokļu nomaksas, variē no algu izmaksas kriptovalūtā vai kontā Honkongas bankā līdz izmaksai, algu noformējot kā komandējuma naudu.
Tomēr visos minētajos gadījumos ir nepārprotams, ka indivīdi nonāk un paliek ēnu ekonomikā, jo, pastāvot esošajai strukturālajai sistēmai, netic konkurētspējai tirgū.
Ēnu ekonomika kā transakcionāls faktors
Transakcionālie faktori ir saistīti vai nu ar ierobežotu pieeju tirgū noteiktām precēm, vai jūtamiem/faktiskiem šķēršļiem veikt komerciālus darījumus likuma ietvaros.
Aktuālajā [zinātniskajā] literatūrā6 tiek pieņemts, ka cilvēku uztverē preču pieejamība [jeb pirktspēja] un cenas atšķirība starp likumīgām un nelikumīgām precēm primāri ir noteicošais faktors, lai izvēlētos, kur attiecīgās preces iegādāties. Kā piemēru var minēt mazumtirgotājus, kuri iegādājas preces vairumā, maksājot skaidrā naudā, vai situācijas, kad klienti, veicot darījumu, uzstāj uz samaksas veidu skaidrā naudā. Pēdējais variants ir īpaši izplatīts darījumos, kuros ir iesaistīti vecāka gadagājuma cilvēki.
Transakcionāliem faktoriem kā vienam no ēnu ekonomikas cēloņiem ir vislielākā saistība ar tirgus apstākļiem, kurus visvairāk ietekmē izdevīgums.
Šie faktori visciešāk ir saistīti ar t. s. “nodokļu morāles” fenomenu7, ar kuru tiek raksturots, cik lielā mērā cilvēki rīkojas un pieņem lēmumus, balstoties noteiktā vērtību sistēmā. Interesanti, ka gandrīz visi pētījuma dalībnieki, neatkarīgi no tā, vai tā laikā bija iesaistīti izvairīšanās no nodokļiem aktivitātēs, piekrita, ka tā ir sociāli nevēlama un amorāla rīcība.
Ēnu ekonomika kā institucionālā atmiņa
Institucionālā atmiņa ir rituālu, simbolu, stāstu un rīcības modeļu kopums, kas tiek uzturēts noteiktās cilvēku aprindās vai ir saistīts ar konkrētiem procesiem8, vienkāršāk sakot, tas ir veids, “kā mēs šeit darām lietas”.
Piemēram, kaut kas tik ikdienišķs kā vēlēšanās saglabāt iepriekšējo pieeju uzņēmējdarbībai var būt pietiekams iemesls, lai ekonomikas dalībnieki pārietu uz ēnu ekonomiku, īpaši gadījumos, ja tā formāli iekļaujas ekonomikā un ļauj izvairīties no regulējuma ierobežojumiem. 9
Latvijā tas izteikti vērojams pakalpojumu sektorā, kur joprojām pastāv komerciālās darbības paradumi, kas bija raksturīgi pirms darījumiem elektroniskajā vidē, vai pat uzsvars uz neatkarību, kas aizvien spēcīgi iesakņojusies atsevišķās nozarēs.
Stāsti par to, ka “agrāk viss bija vienkāršāk”, noraidoša attieksme individuālā līmenī vai “šis ir veids, kā mēs darām lietas” pieeja apliecina, ka ēnu ekonomikai nav obligāti jābūt strukturālu vai transakcionālu faktoru blaknei, tā var būt arī atskaņas no pagātnē pastāvējušas sistēmas, kas kaut kādu iemeslu dēļ nav attīstījusies vai mainījusies.
Ņemot vērā emocionālo piesaisti simboliem, vēsturei vai rituāliem, kas individuālā līmenī tiek augsti novērtēti un ietekmē pašidentitāti, institucionālā atmiņa var būt noturīgs faktors.
Ēnu ekonomika un kvalifikācija
Pētījumā konstatējām arī interesantu sakarību starp darba ņēmēju kvalifikāciju un tendenci palikt vai iziet no ēnu ekonomikas.
Šeit būtiski norādīt, ka, tiklīdz darbinieki jūtas finansiāli pietiekami nodrošināti, viņi var sākt izrādīt interesi par dažādiem finanšu instrumentiem, kādus piedāvā privātbankas un citi kredītu izsniedzēji, piemēram, hipotekāro kredītu mājas/dzīvokļa iegādei vai iespēju iegādāties auto līzingā.
Tā kā ne bankas, ne citi kredītu izsniedzēji vairs neatzīst neoficiālus ienākumus, konkrētajiem darbiniekiem aktuāls kļūst jautājums par izmaksātā atalgojuma pilnīgu legalizāciju. Kad šo darbinieku īpatsvars [uzņēmumā] kļūst pietiekami liels, lai veidotu līdzvērtīgas sarunu pozīcijas ar darba devēju, tie var pieprasīt iziešanu no ēnu ekonomikas. Viena darba ņēmēja izkļūšana no ēnu ekonomikas var motivēt arī citus darbiniekus mēģināt to panākt.
Pretēja situācija ir tiem darbiniekiem, kuri var būt finansiāli nodrošināti, bet ir viegli aizstājami. Piemēram, būvniecības sektorā pat izglītoti profesionāļi karjeras pirmsākumā dalās pieredzē par to, ka ir spiesti strādāt ēnu ekonomikas apstākļos, baidoties zaudēt darbu. Diemžēl darbiniekiem, kuriem nav specifiskas kvalifikācijas un kurus ir viegli aizvietot, nav izredžu uzstāt uz oficiāli deklarētu atalgojumu. Intervijās mums pat tika atstāstītas anekdotes, kurās vēstīts, kā šādas personas neilgā laikā tiek aizstātas ar citām, kuras ir “vairāk vērstas uz sadarbību”.
Jāpiebilst, ka kvalifikācija ne vienmēr ir saistīta ar formālu izglītību. Būtiskākais faktors šajā gadījumā, izmantojot ekonomikas terminus, ir aktīva specifiskums, proti, kāda ir darbinieka vērtība darba devēja acīs, neņemot vērā izglītību.
Secinājumi
Kopumā kvalitatīvajā pētījumā gūtais ieskats, kādi ir cēloņi ēnu ekonomikai, piedāvā interesantu vielu pārdomām, kādas iepriekš makro līmeņa pētījumos nav bijis. Respektīvi, ne visi izvairīšanās no nodokļiem gadījumi ir skaidrojami tikai ar trūkumiem likumos vai noteikumos.
Tomēr svarīgākais secinājums, mūsuprāt, ir veids, kādā indivīdi var ietekmēt iziešanu no ēnu ekonomikas gan individuāli, gan kolektīvi. Ir iespējams, ka, fokusējot valsts politiku uz kvalifikāciju celšanu, arvien izteiktāk nostiprināsies darba ņēmēju pozīcijas iepretim darba devēja varai un vairāk indivīdu atradīs ceļu prom no ēnu ekonomikas.
*Publikācija tapusi Latvijas Zinātnes padomes finansētā Valsts pētījumu programmas “Ēnu ekonomikas mazināšana ilgtspējīgas ekonomikas attīstības nodrošināšanai” projekta “Ēnu ekonomikas izpēte Latvijā (RE:SHADE)” (Nr. VPP-FM-2020/1-0005) ietvaros.
|
|
1 Sauka, A., Putniņš, T. (2019). Shadow Economy Index for the Baltic Countries 2009–2018. Stockholm School of Economics at Riga, Riga.
2 Brewis, J. (2014). The ethics of researching friends: On convenience sampling in qualitative management and organization studies. British journal of management. 25 (4), p. 849–862.
3 Guest, G., Bunce, A., Johnson, L. (2006). How many interviews are enough? An experiment with data saturation and variability. Field methods. 18 (1), p. 59–82.
4 Anderson, C., Kirkpatrick, S. (2016). Narrative interviewing. International journal of clinical pharmacy. 38 (3), p. 631–634.
5 Gioia, D. A., Corley, K. G., Hamilton, A. L. (2013). Seeking qualitative rigor in inductive research: Notes on the Gioia methodology. Organizational research methods. 16 (1), p. 15–31.
6 Žukauskas, V. (2018). Shadow Economy: Understanding Drivers, Reducing Incentives. Lithuanian Free Market Institute.
7 Frey, B. S., Feld, L. P. (2002). Deterrence and morale in taxation: An empirical analysis. Available at SSRN: https://ssrn.com/abstract=341380. Torgler, B., Schneider, F. (2009). The impact of tax morale and institutional quality on the shadow economy. Journal of Economic Psychology. 30 (2), p. 228–245.
8 Linde, C. (2009). Working the past: Narrative and institutional memory. Oxford University Press. Foroughi, H. (2020). Collective memories as a vehicle of fantasy and identification: Founding stories retold. Organization Studies. 41 (10), p. 1347–1367.
9 Williams, C. C., Nadin, S. (2011). Theorising the hidden enterprise culture: The nature of entrepreneurship in the shadow economy. International Journal of Entrepreneurship and Small Business. 14 (3), p. 334–348.
