FOTO: Freepik.
Nodokļu “jumta” likumā paredzēts nodrošināt plašāku publiski pieejamo informāciju par komersantu samaksātajiem nodokļiem, precizēta kārtība informācijas paziņošanai adresātam un noteiktas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesības izmantot maksājumu pakalpojumu sniedzēju datus par pārrobežu maksājumiem, lai izpildītu nodokļu administrēšanas funkcijas.
Izmaiņas noteiktas vispārīgā jeb “jumta” likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumos, kas stājas spēkā 1. maijā.
Savukārt no 2025. gada 1. jūlija reizi ceturksnī tiks publicēta informācija par komersantu ceturksnī samaksāto VID administrēto nodokļu (nodevu) kopsummu, kā arī vidējo nodarbināto personu skaitu.
Tas noteikts likuma 18. panta pirmās daļas 8.1 punkta jaunajā redakcijā: nodrošināt nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu, reizi ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam publicējot informāciju par nodokļu maksātāju (komersantu) attiecīgajā ceturksnī samaksāto Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) apmēra kopsummām, samazinot to par nodokļu summu, kas atmaksāta no budžeta, atsevišķi norādot valsts budžetā samaksāto un no valsts budžeta atmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopsummu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopsummu, kā arī vidējo nodarbināto personu skaitu.
Likumā noteiktās datu kopas būs pieejamas atvērto datu veidā, tādējādi tas vēl vairāk veicinās komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi, norādīts grozījumu anotācijā.
Grozījumi, kas paredz paplašināt publiski pieejamo informāciju par samaksātajiem VID administrētajiem nodokļiem, izstrādāti, izpildot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānus.
No 1. maija ir spēkā grozījumi, kas precizē dokumentu un informācijas paziņošanas kārtību saistībā ar oficiālo elektronisko adresi (e-adresi). Likuma 7.2 panta pirmajā daļā līdztekus pašreizējai paziņošanas kārtībai noteikts: ja nodokļu maksātājam ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) paziņoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nekavējoties nosūta arī uz oficiālās elektroniskās adreses kontu.
Savukārt 16. pantā ir papildinātas nodokļu maksātāja – EDS lietotāja – tiesības izvēlēties, vai atteikties saņemt administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nodokļu maksātāja oficiālās elektroniskās adreses kontā vai atteikties saņemt informatīvu paziņojumu par administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citiem lēmumiem, dokumentiem un informāciju nodokļu maksātāja VID EDS norādītajā elektroniskā pasta adresē.
EDS klienti šobrīd nav apmierināti ar dokumentu un informācijas paziņošanas kārtību un bieži sūdzas par to, ka informatīvais paziņojums par EDS paziņoto dokumentu vai informāciju tiek nosūtīts uz EDS klienta uzrādīto e-pasta adresi un e-adresi. EDS klienti izsaka vēlmi saņemt dokumentus un informāciju tikai EDS vai tikai e-adresē. Precizētā paziņošanas kārtība EDS klientiem ļaus izvēlēties atbilstošāko dokumentu un informācijas saņemšanas veidu – radītā izvēles iespēja [saņemt paziņojumu tikai no EDS vai tikai e-adresē] paskaidrota grozījumu anotācijā.
Vienlaikus fiziskajām personām ir paredzētas tiesības pilnvarot citu EDS lietotāju iesniegt un saņemt dokumentus un informāciju, izmantojot pilnvarotāja EDS lietotāja kontu. Tādējādi turpmāk fiziskā persona, līdzīgi kā šobrīd juridiskās personas, varēs pilnvarot citu EDS lietotāju tās vārdā iesniegt dokumentus un informāciju bez notariāli apliecinātas pilnvaras.
Likums papildināts ar jaunu normu (22.5 pantu), kas paredz VID tiesības saņemt datus par pārrobežu maksājumiem, proti, lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi, VID Pievienotās vērtības nodokļa likuma 147. panta otrajā daļā minētajā gadījumā maksājumu pakalpojumu sniedzēju sniegto informāciju var izmantot nodokļu administrēšanas funkciju izpildei.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
Noderīgi resursi
Informācija par valsts reģistriem klientu izpētes veikšanai atbilstoši NILLTPFN prasībām
