SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
Aiga Nulle
LV portāls
01. oktobrī, 2022
RUBRIKA: Infografika
TĒMA: Politika
20
20

Vēlētāju līdzdalība ietekmē partiju izredzes pārvarēt 5% un 2% barjeru

5% barjera, kas jāpārvar, lai iegūtu vismaz piecus mandātus parlamentā, ar katrām Saeimas vēlēšanām kļūst arvien zemāka. Domājot par to, vai viena balss var kaut ko ietekmēt, jāatceras, ka vēlētāju līdzdalība nosaka arī valsts finansējuma politiskajām partijām sadalījumu, kas ir būtisks atspaids, lai politiskais spēks turpmākajos četros gados turpinātu savu darbību, attīstītos un, iespējams, jau ar citu jaudu startētu nākamajās vēlēšanās. Valsts finansējums pienākas, ja partija vai partiju apvienība saņem vismaz 2% vēlētāju balsu. Iepriekšējās parlamenta vēlēšanās šim nolūkam būtu pieticis tikai ar nepilnu 17 tūkstošu vēlēšanu dalībnieku atbalstu. Kā būs šoreiz, tas, patiesi, atkarīgs no katra balsstiesīgā pilsoņa.

Vēsturiski augstākā vēlētāju aktivitāte bija 1993. gada vasarā, kad 5. Saeimas vēlēšanās – pirmajās parlamenta vēlēšanās pēc valsts neatkarības atjaunošanas – piedalījās 1 118 3161 jeb 89,9% no balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita visā pasaulē. Augstāka līdzdalība reģistrēta vēl tikai pašās pirmajās demokrātiskajās vēlēšanās mūsu valstī, kad Latvijas tauta izvēlējās savus pārstāvjus Satversmes sapulcē, – 1920. gada 17.–18. aprīļa vēlēšanās piedalījās 84,9% jeb 677 084 balsstiesīgo vēlētāju. Vienlaikus tas ir arī skaitliski vismazākais parlamenta vēlēšanās piedalījušos pilsoņu skaits, jo jāņem vērā, ka pēc ilgajiem kara gadiem zeme bija izpostīta, daudzi iedzīvotāji devušies bēgļu gaitās, – vēlēšanu sarakstos bija uzņemti tikai 797 662 vēlētāji (neskaitot kareivjus).

Uzzini vairāk >>

Pirmajā Latvijas neatkarības posmā sava likumdevēja vēlēšanās piedalījušos pilsoņu skaits arvien pieauga, ko nevar teikt par tendenci mūsdienās. 13. Saeimas vēlēšanās piedalījās vien 54,56% jeb 844 925 balsstiesīgo iedzīvotāju.

5% barjera

Pirmās četras Latvijas Republikas Saeimas bija ļoti sadrumstalotas, jo kandidātu sarakstiem faktiski nebija jāpārvar nekādi noteikti limiti, lai iekļūtu parlamentā. 1. Saeimā iekļuva 20 partijas, no kurām septiņas pārstāvēja pa vienam deputātam. Piemēram, vienīgais pārstāvis no Latgales Zemnieku partijas tika ievēlēts ar 8522 balsīm (1%), bet ebreju minoritāti pārstāvošajai partijai “Ceire Cion” pietika ar 5156 balsīm (0,64%), lai iegūtu mandātu.2

Lai novērstu šādu sadrumstalotību, kas ārkārtīgi apgrūtināja likumdevēja darbu, 1992. gadā, pieņemot likumu “Par 5. Saeimas vēlēšanām”, Latvijas Republikas Augstākā Padome noteica 4% barjeru. Likums paredzēja: “Deputātu vietu sadalē nepiedalās tie viena nosaukuma kandidātu saraksti, kuri kopā pa visu Latviju saņēmuši mazāk par četriem procentiem no nodoto balsu kopskaita neatkarīgi no tā, vai viena nosaukuma saraksts bija izvirzīts vienā vai vairākos apgabalos.”

5. Saeimas vēlēšanās noteikto 4% barjeru izdevās pārvarēt astoņām partijām.

Mazākais balsu skaits, kas nodrošināja piecus mandātus Demokrātiskā centra partijai, bija 53 303 jeb 4,76% no vēlēšanās nodoto balsu kopskaita. Savukārt partija “Latvijas Ceļš” togad saņēma lielāko vēlētāju skaitlisko atbalstu neatkarīgās Latvijas vēsturē – 362 437 balsis jeb 32,4% no nodoto balsu kopskaita.

1995. gadā tika izstrādāts un pieņemts šobrīd spēkā esošais Saeimas vēlēšanu likums, ar kuru t. s. slieksnis iekļūšanai Saeimā tika paaugstināts līdz 5%. Astoņu Saeimas vēlēšanu laikā, kopš 5% barjeras ieviešanas, to ir izdevies pārvarēt vidēji 6–7 partijām katrās vēlēšanās.

Mazākais balsu skaits, kas nodrošinājis iekļūšanu Saeimā, kopš tikusi ieviesta 5% barjera, ir 53 041 balss (5,55%), ko saņēma Tautas saskaņas partija 6. Saeimas vēlēšanās 1995. gadā. Savukārt viens no spilgtākajiem piemēriem, kas apliecina katras balss nozīmi, ir savienības “Latvijas Ceļš” rezultāts 8. Saeimas vēlēšanās, kad līdz 5% barjerai pietrūka vien aptuveni divi tūkstoši balsu (par partiju nobalsoja 48 430 vēlētāji, kas veidoja 4,9% no nodoto balsu kopskaita).

Diezgan tuvu noteiktajam slieksnim, lai saņemtu mandātu, pēdējās Saeimas vēlēšanās nokļuva arī Latvijas Reģionu apvienība, saņemot 35 018 vēlētāju atbalstu, kas veidoja 4,14% no nodoto balsu kopskaita. Lai gan partija netika ievēlēta 13. Saeimā, šis rezultāts ļāva tai pretendēt uz valsts budžeta finansējumu turpmākajiem četriem gadiem.

Kā nosaka vēlētāju līdzdalību un procentuālo barjeru

Saeimas vēlēšanu likuma 38. pants nosaka, ka “deputātu vietu sadalē nepiedalās tie viena nosaukuma kandidātu saraksti, kuri kopā pa visu Latviju saņēmuši mazāk par pieciem procentiem no nodoto balsu kopskaita, neatkarīgi no tā, vai šā nosaukuma kandidātu saraksti bija izvirzīti vienā vai vairākos vēlēšanu apgabalos”.

Turpat ir noteikts, ka par nodoto balsu kopskaitu (vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu) uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits.

Kā skaidro Centrālās vēlēšanu komisijas Informācijas nodaļas vadītāja Laura Krastiņa, apkopojot vēlēšanu rezultātus, tiek ņemti vērā vairāki dati, kas parasti nedaudz atšķiras:

  • nobalsojušo vēlētāju skaits – šo skaitli ņem vērā, nosakot vēlēšanās piedalījušos balsstiesīgo pilsoņu skaitu jeb vēlētāju aktivitāti procentos;
  • derīgās vēlēšanu aploksnes  – šo skaitli izmanto rezultātu aprēķināšanā, un tas ietekmē 5% slieksni;
  • derīgās vēlēšanu zīmes – tās tiek ņemtas vērā, saskaitot par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis.

Vēlēšanās nobalsojušo vēlētāju skaits parasti ir lielāks nekā derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits, jo tas, ka vēlētājs ir atnācis uz iecirkni un parakstījies par balsošanas materiālu saņemšanu, neliedz vēlētājam neiemest vēlēšanu aploksni vēlēšanu kastē.

Savukārt derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits parasti ir lielāks par derīgo vēlēšanu zīmju skaitu, jo vēlētājs var iemest vēlēšanu kastē arī, piemēram, tukšu vēlēšanu aploksni vai sabojātu vēlēšanu zīmi.

Valsts finansējums partijām

Vēlētājiem, kuri piedalās vēlēšanās, jāatceras, ka balsotāju aktivitāte tiešā veidā ietekmēs politisko partiju iespēju pretendēt uz valsts finansējumu turpmākajos četros gados un tā apmēru.

Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 7.1 pants nosaka, ka politiskajai organizācijai (partijai), par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, piešķir valsts budžeta finansējumu kalendāra gada laikā:

  • 4,50 eiro apmērā par katru iegūto balsi pēdējās Saeimas vēlēšanās;
  • 0,50 eiro apmērā par katru iegūto balsi pēdējās pašvaldības domes vēlēšanās;
  • 0,50 eiro par katru iegūto balsi pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Turpretī, ja politiskā organizācija (partija) ir spējusi pārvarēt 5% barjeru, papildus minētajam finansējumam par katru saņemto balsi tā saņem valsts budžeta finansējumu 100 000 eiro ik gadu.3

Saskaņā ar 13. Saeimas vēlēšanu rezultātiem valsts budžeta finansējumu no 2019. gada līdz 2022. gadam bija tiesīgas saņemt desmit politiskās partijas un to apvienības, tai skaitā arī tās politiskās organizācijas, kuras spējušas saņemt vairāk nekā 2% vēlētāju atbalstu: Latvijas Reģionu apvienība (38 018 jeb 4,14% balsu), “Progresīvie” (22 078 jeb 2,61% balsu) un Latvijas Krievu savienība (27 017 jeb 3,20% balsu)4.

Zemā vēlētāju aktivitāte iepriekšējās Saeimas vēlēšanās būtiski ietekmēja procentuālo barjeru valsts finansējuma saņemšanai, un aptuveni aprēķini liecina, ka tam būtu pieticis arī ar mazāk nekā 17 tūkstošiem balsu. Tāpēc katram balsstiesīgajam vēlētājam, pirms apgalvot, ka viņa balss neko neietekmē, vērts brīdi pakavēties pie šiem skaitļiem un pārdomāt, vai patiesi?

Atbildot uz jautājumu, vai “viena balss vēlēšanās kaut ko var ietekmēt”, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa LV portālam atbildēja: “Matemātiski 1 plus 1 nebūtu 2, ja nebūtu katra atsevišķā 1. Tāpat ir arī vēlēšanās, kuru rezultātu veido katra atsevišķa vēlētāja balss. Tāpēc jau mēs tik stingri raugāmies, lai vēlēšanu komisijas pareizi un atbilstoši vēlētāju gribai uzskaitītu katru nodoto balsi.”

CVK priekšsēdētāja aicina: “Ir jāaiziet nobalsot kaut vai idejas vārdā, lai mūsu valsts nelabvēļi, norādot uz zemo vēlētāju aktivitāti, nevarētu teikt, ka šeit viss ir tik slikti, ka cilvēki pat neiet uz vēlēšanām un neatbalsta parlamentu.”

LV portāla infografika.

1 Nodoto balsu jeb derīgo zīmju skaits. Plašāk: https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/5-saeimas-velesanas.

2 Valsts statistikas pārvalde. Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanu iznākumi. M. Skujenieka ievads un redakcija. Rīga, 1923. Pieejams: https://www.cvk.lv/uploads/files/Veidlapas/1_Saeimas_velesanu_rezultati.pdf.

3 Valsts budžeta finansējumu piešķir uz četriem gadiem, un tā izlietojumu uzrauga Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), sākot ar nākamo kalendāra gadu pēc Saeimas vēlēšanām. Maksājumus veic divas reizes gadā, un to apmērs tiek pārrēķināts, ņemot vērā pašvaldības domes vai Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus. Informāciju saistībā ar politiskajām partijām un to apvienībām, par kurām Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk kā 2% un 5% vēlētāju, KNAB pieprasa un saņem no Centrālās vēlēšanu komisijas.

4 KNAB 2022. gada 14. jūlijā pieņēma lēmumu par atteikšanos izmaksāt valsts budžeta finansējumu 71 904,75 eiro apmērā politiskajai partijai “Latvijas Krievu savienība”. Šāds lēmums pieņemts, jo politiskā partija nebija ievērojusi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 7.2 panta pirmajā daļā noteikto prasību, proti, partijai nav atvērta norēķinu konta Latvijā reģistrētā kredītiestādē. Partijas līdz šim izmantotais norēķinu konts ir slēgts.

Labs saturs
20
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU