Vēlētāju aktivitāte vietām bija pat uz pusi augstāka. Kā tas ietekmēja rezultātu?

Kopumā pie vēlēšanu urnām, lai izdarītu savu izvēli, kam nodot varas grožus vietējās pašvaldībās uz turpmākajiem četriem gadiem, devās par aptuveni trešdaļu lielāks iedzīvotāju skaits nekā vietvaru vēlēšanās 2021. gada 5. jūnijā  (neskaitot Rīgas domes, Rēzeknes novada domes un Varakļānu novada domes vēlēšanas, kas notika citā laikā).

Lielāka vēlētāju aktivitāte paaugstināja 5% slieksni, kas kandidātu sarakstiem bija jāpārvar, lai iegūtu mandātu. Atsevišķās vietvarās tas, iespējams, palīdzējis nodrošināt mazāk sadrumstalotu deputātu sastāvu. Vienlaikus daudziem kandidātu sarakstiem tas nozīmēja arī to, ka pat skaitliski lielāks vēlētāju atbalsts šajās vēlēšanās nebija pietiekams, lai iekļūtu pašvaldības domē atkārtoti.

Visaktīvie vēlētāji bija galavspilsētā Rīgā, kur vēlēšanās piedalījās 52,30% balsstiesīgo iedzīvotāju. Viszemākā aktivitāte reģistrēta Latgalē un Kurzemē, kur devās vēlēt attiecīgi 41,28% un 42,29% balsstiesīgo iedzīvotāju. Vidzemē savu izvēli izdarīja 47,98% vēlētāju.

Salīdzinājumam: pirms četriem gadiem pašvaldību vēlēšanās piedalījās 36,61% balsstiesīgo vidzemnieku, 34,05% Latgales iedzīvotāju, 31,54% vēlēt tiesīgo kurzemnieku un 31,22% zemgaliešu.

Ieskatīsimies, kā šajās vēlēšanās, salīdzinot ar iepriekšējām, ir veicies Latvijas valstspilsētās.

Galvaspilsēta Rīga

Rīgas domes vēlēšanās piedalījās 52,30% balsstiesīgo galvaspilsētas vēlētāju.

CVK jaunākiem dati rāda, ka Rīgā ir saņemtas 213 552 derīgas vēlēšanu aploksnes. Tas nozīmē, ka, lai sasniegtu vismaz 5% slieksni, kandidātu sarakstam bija jāsaņem vismaz 10 678 vēlētāju atbalsts.

Salīdzinājumam: ārkārtas Rīgas domes vēlēšanās 2020. gada 29. augustā piedalījās 40,58% jeb 171 507 balsstiesīgie vēlētāji – par nepilniem četrdesmit tūkstošiem mazāk nekā šoreiz. 5% slieksnis, kas kandidātu sarakstiem bija jāpārvar pirms pieciem gadiem, bija krietni zemāks – 8560 balsis, kas izdevās septiņām partijām un partiju apvienībām.

Šajās, 2025. gada vēlēšanās, 5% barjerai pietuvojās, bet domē neiekļuva saraksts “Latvijas attīstībai”, kam pietrūka ap 1625 balsu.

Par šo kandidātu sarakstu Rīgā savas balsis nodeva 9053 vēlētāji – tas ir rezultāts, ar ko būtu pieticis, lai iekļūtu galvaspilsētas domē 2020. gadā.

2025. gadā uz vēlēšanām neaizgāja 198 331 rīdzinieks.

Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka Rīgas domē arī šoreiz ir iekļuvuši septiņi kandidātu saraksti.

Daugavpils valstspilsēta

Daugavpils domes vēlēšanās piedalījās 42,40% balsstiesīgo vēlētāju.

CVK jaunākiem dati rāda, ka Daugavpilī ir saņemtas 23 263 derīgas vēlēšanu aploksnes. Tas nozīmē, ka, lai sasniegtu vismaz 5% slieksni, kandidātu sarakstam bija jāsaņem vismaz 1163 vēlētāju atbalsts.

Salīdzinājumam: Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes vēlēšanās 2021. gadā piedalījās 31,13% jeb 17 786 balsstiesīgie vēlētāji – par 31% mazāk nekā 2025. gadā. 5% slieksnis, kas kandidātu sarakstiem bija jāpārvar pirms četriem gadiem, bija krietni zemāks – 889 balsis. Tas izdevās piecām partijām un partiju apvienībām.

Pieaugot vēlētāju aktivitātei, trim kandidātu sarakstiem, kas šoreiz saņēma vairāk balsu, nekā būtu bijis pietiekami iepriekšējās vēlēšanās, pašvaldības domē neiekļuva.

2025. gada vēlēšanās par partiju “Latvija pirmajā vietā” un Latgales partiju savas balsis nodeva 1119 jeb 4,81% vēlēšanu dalībnieku. Par Daugavpils novada partiju un Latvijas Zaļo partiju novēlēja 1073 jeb 4,61% vēlēšanu dalībnieku, bet par Nacionālo apvienību “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” nobalsoja 1053 vēlētāju (4,53%).

2025. gadā uz vēlēšanām neaizgāja 31 616 daugavpiliešu.

Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domē ir iekļuvuši divi kandidātu saraksti.

Liepājas valstspilsētas domē pārstāvēti trīs saraksti

Liepājas domes vēlēšanās piedalījās 20 004 jeb 43,46% balsstiesīgo vēlētāju, kas ir par 50% vairāk nekā 2021. gadā, kad uz vēlēšanām devās 13 413 liepājnieku.

CVK jaunākiem dati rāda, ka Liepājā ir saņemta 19 991 derīga vēlēšanu aploksne. Tas nozīmē, ka, lai sasniegtu 5% slieksni, kandidātu sarakstam Liepājā bija jāsaņem vismaz 1000 vēlētāju atbalsts.

Salīdzinājumam: 5% slieksnis, kas kandidātu sarakstiem Liepājā bija jāpārvar pirms četriem gadiem, bija krietni zemāks – 671 balss. Tas izdevās piecām partijām un partiju apvienībām.

Pieaugot vēlētāju aktivitātei, trim kandidātu sarakstiem, kas šoreiz saņēma vairāk balsu, nekā būtu bijis pietiekami iepriekšējās vēlēšanās, pašvaldības domē neiekļuva.

2025. gada vēlēšanās par Latvijas Krievu savienību Liepājā balsis nodeva 929 vēlētāji jeb 4,5% vēlēšanu dalībnieku (tādējādi šim sarakstam pietrūka ap 70 balsu, lai iegūtu mandātu).

Par sociāldemokrātisko partiju “Saskaņa” Liepājā novēlēja 878 jeb 4,4% vēlēšanu dalībnieku, bet par Jauno Vienotību nobalsoja 807 vēlētāju (4,04%).

2025. gadā uz vēlēšanām neaizgāja 26 025 liepājnieku.

Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka Liepājas valstspilsētas pašvaldības domē ir iekļuvuši trīs kandidātu saraksti.

Jelgavas valstspilsēta

Jelgavas valstspilsētas domes vēlēšanās piedalījās 18 150 jeb 47,10% balsstiesīgo vēlētāju, kas ir par 56% vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās.

CVK jaunākiem dati rāda, ka Jelgavā ir saņemtas 18 129 derīgas vēlēšanu aploksne. Tas nozīmē, ka, lai sasniegtu 5% slieksni, kandidātu sarakstam Jelgavā bija jāsaņem vismaz 906 vēlētāju atbalsts.

Salīdzinājumam: Jelgavas valstspilsētas pašvaldības domes vēlēšanās 2021. gadā piedalījās 29,59% jeb 11 624 balsstiesīgie vēlētāji. 5% slieksnis, kas kandidātu sarakstiem bija jāpārvar pirms četriem gadiem, bija krietni zemāks – 581 balss. Tas izdevās septiņām partijām un partiju apvienībām,bet Jaunajai konservatīvajai partijai toreiz pietrūka burtiski sešu balsu.

Pieaugot vēlētāju aktivitātei, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības dome kļūs vēl sadrumstalotāka, jo 5% slieksni ir izdevies pārvarēt astoņiem kandidātu sarakstiem.

Tuvu “aiz strīpas” Jelgavā palika vēl Latvijas Zaļā partija, par kuru nobalsoja 755 jeb 4,17% Jelgavas vēlēšanās piedalījušos iedzīvotāju.

2025. gadā uz vēlēšanām neaizgāja 20 381 jelgavnieks.

Jēkabpils valstpilsēta

Jēkabpils valstspilsētas domes vēlēšanās piedalījās 13 750 jeb 45,65% balsstiesīgo vēlētāju, kas ir par 22% vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās.

CVK jaunākiem dati rāda, ka Jēkabpilī ir saņemtas 13 748 derīgas vēlēšanu aploksnes. Tas nozīmē, ka, lai sasniegtu 5% slieksni, kandidātu sarakstam Jēkabpilī bija jāsaņem vismaz 687 vēlētāju atbalsts.

Salīdzinājumam: Jēkabpils valstspilsētas pašvaldības domes vēlēšanās 2021. gadā piedalījās 35,56% jeb 11 287 balsstiesīgie vēlētāji. 5% slieksnis, kas kandidātu sarakstiem bija jāpārvar pirms četriem gadiem, bija krietni zemāks – 564 balsis. Tas izdevās pat deviņām partijām un partiju apvienībām.

Pieaugot vēlētāju aktivitātei, politisko spēku samērs Jēkabpils valstspilsētas pašvaldības dome kļūs nedaudz mazāk sadrumstalots, jo 5% slieksni ir izdevies pārvarēt sešiem kandidātu sarakstiem.

2025. gadā uz vēlēšanām neaizgāja 16 372 Jēkabpils balsstiesīgie iedzīvotāji.  

Jūrmalas valstspilsēta

Jūrmalas valstspilsētas domes vēlēšanās piedalījās 19 260 jeb 49,41% balsstiesīgo vēlētāju, kas ir par 33% vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās.

CVK jaunākiem dati rāda, ka Jūrmalā ir saņemtas 19 175 derīgas vēlēšanu aploksnes. Tas nozīmē, ka, lai sasniegtu 5% slieksni, kandidātu sarakstam Jūrmalā bija jāsaņem vismaz 959 vēlētāju atbalsts.

Salīdzinājumam: Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes vēlēšanās 2021. gadā piedalījās 39,45% jeb 14 496 balsstiesīgie vēlētāji. 5% slieksnis, kas kandidātu sarakstiem bija jāpārvar pirms četriem gadiem, bija krietni zemāks – 725 balsis. Tas izdevās piecām partijām un partiju apvienībām.

Pieaugot vēlētāju aktivitātei, politisko spēku samērs Jūrmalā valstspilsētas pašvaldības domē kļūs sadrumstalotāks, jo 5% slieksni ir izdevies pārvarēt sešiem kandidātu sarakstiem.

2025. gadā uz vēlēšanām neaizgāja 19 720 Jūrmalas balsstiesīgie iedzīvotāji.  

Ogres novads un valstspilsēta

Ogres novada domes vēlēšanās piedalījās 22 739 jeb 51,06% balsstiesīgo vēlētāju, kas ir par 32% vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās.

CVK jaunākiem dati rāda, ka Ogres novadā ir saņemtas 22 731 derīga vēlēšanu aploksne. Tas nozīmē, ka, lai sasniegtu 5% slieksni, kandidātu sarakstam Ogres novadā bija jāsaņem vismaz 1136 vēlētāju atbalsts.

Salīdzinājumam: Ogres novada pašvaldības domes vēlēšanās 2021. gadā piedalījās 38,28% jeb 17 277 balsstiesīgie vēlētāji. 5% slieksnis, kas kandidātu sarakstiem bija jāpārvar pirms četriem gadiem, bija zemāks – 863 balsis. Tas izdevās sešām partijām un partiju apvienībām.

Pieaugot vēlētāju aktivitātei, Ogres novada pašvaldības domē izdevies iekļūt pieciem politiskajiem spēkiem.

2025. gadā uz vēlēšanām neaizgāja 21 795 Ogres novada balsstiesīgie iedzīvotāji.  

Rēzeknes valstspilsēta

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes vēlēšanās piedalījās 10 176 jeb 47,83% balsstiesīgo vēlētāju, kas ir par 46% vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās.

CVK jaunākiem dati rāda, ka Rēzeknes valstspilsētā ir saņemtas 10 167 derīgas vēlēšanu aploksnes. Tas nozīmē, ka, lai sasniegtu 5% slieksni, kandidātu sarakstam Rēzeknē bija jāsaņem vismaz 508 vēlētāju atbalsts.

Salīdzinājumam: Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes vēlēšanās 2021. gadā piedalījās 31,22% jeb 6 954 balsstiesīgie vēlētāji.

5% slieksnis, kas kandidātu sarakstiem bija jāpārvar pirms četriem gadiem, bija ievērojami zemāks – 347 balsis.

Tas izdevās četrām partijām un partiju apvienībām, turklāt “Progresīvie” ieguva mandātu domē vien ar 390 rēzekniešu atbalstu.

Pieaugot vēlētāju aktivitātei, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domē izdevies iekļūt trim politiskajiem spēkiem.

2025. gadā uz vēlēšanām neaizgāja 11 098 balsstiesīgie iedzīvotāji Rēzeknē.  

Valmieras novads un valstspilsēta

Valmieras novada domes vēlēšanās piedalījās 18 145 jeb 45,35% balsstiesīgo vēlētāju, kas ir par 32% vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās.

CVK jaunākiem dati rāda, ka Valmieras novadā ir saņemtas 18 138 derīgas vēlēšanu aploksnes. Tas nozīmē, ka, lai sasniegtu 5% slieksni, kandidātu sarakstam Valmieras novadā bija jāsaņem vismaz 907 vēlētāju atbalsts.

Salīdzinājumam: Valmieras novada pašvaldības domes vēlēšanās 2021. gadā piedalījās 37,83% jeb 15 710 balsstiesīgie vēlētāji. 5% slieksnis, kas kandidātu sarakstiem bija jāpārvar pirms četriem gadiem, bija zemāks – 785 balsis. Tas izdevās četriem sarakstiem.

Pieaugot vēlētāju aktivitātei, pieaudzis arī valmieriešu atbalsts līdz šim valdošajai partijai Valmieras novadā “Valmierai un Vidzemei”, kas ieguva par 3028 jeb 35% balsu vairāk nekā pirms četriem gadiem.

2025. gadā uz vēlēšanām neaizgāja 21 866 Valmieras novada balsstiesīgie iedzīvotāji.  

Ventspils valstspilsēta

Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes vēlēšanās piedalījās 9 254 jeb 40,35% balsstiesīgo vēlētāju, kas ir par 10% vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās.

CVK jaunākiem dati rāda, ka Ventspils valstspilsētā ir saņemtas 9 237 derīgas vēlēšanu aploksnes. Tas nozīmē, ka, lai sasniegtu 5% slieksni, kandidātu sarakstam Ventspilī bija jāsaņem vismaz 462 vēlētāju atbalsts.

Salīdzinājumam: Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes vēlēšanās 2021. gadā piedalījās 35,80% jeb 8 405 balsstiesīgie vēlētāji. 5% slieksnis, kas kandidātu sarakstiem bija jāpārvar pirms četriem gadiem, bija vien 420 balsis. Tas izdevās piecām partijām un partiju apvienībām, turklāt Nacionālā apvienība ieguva mandātu domē vien ar 551 ventspilieša atbalstu, bet Jaunajai konservatīvajai partijai pietika ar 614 vēlētāju balsīm.

Šoreiz Ventspils valstspilsētas pašvaldības domē izdevies iekļūt pieciem politiskajiem spēkiem.

2025. gadā uz vēlēšanām neaizgāja 13 680 balsstiesīgie iedzīvotāji Ventspilī.  

Infografika: Pašvaldību vēlēšanu rezultāti

Infografikas autors: LETA.