Lai gan demokrātijas novājināšanās tendences globāli ir vērojamas jau ilgāku laiku, kas ziņojumā raksturotas kā “radikāla nenoteiktība”, šoreiz izcelta Donalda Trampa atgriešanās ASV prezidenta amatā un viņa politikas ietekme uz demokrātiskajiem procesiem pasaulē.
Tomēr notikumi ASV nav izolēti, uzsvērts ziņojumā. Šajā reizē tajā plašāk aplūkota pieaugošās migrācijas ietekme uz demokrātisku valstu spēju pielāgoties mainīgajai realitātei, kurā jārisina kompleksi jautājumi, kas saistīti ar pilsonību, piederību, vispārējām un vienlīdzīgām tiesībām, iekļaujošu sabiedrību un demokrātijas noturību. IDEA lēš, ka 304 miljoni jeb 3,7% pasaules iedzīvotāju ir migranti un viņu skaits pieaugs.
Piemēram, ziņojumā akcentēts, ka sociālo grupu līdztiesības rādītājiem svarīgi ir gaidāmie Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi par migrantu iespējamo atgrūšanu Latvijā, Lietuvā un Polijā pie Baltkrievijas robežas.
Šīs lietas var radīt nozīmīgus juridiskus precedentus saistībā ar instrumentalizētas migrācijas ietekmi uz cilvēktiesībām, pausts ziņojumā.
Vissliktākie rezultāti likuma varas jomā
Ziņojumā par demokrātijas stāvokli 2024. gadā padziļināti tika analizēta situācija 173 valstīs četrās demokrātijas jomās, kas saistītas ar vispārējām tiesībām, likuma varu, sabiedrības pārstāvību un līdzdalību.
Salīdzinot ar rezultātiem pirms pieciem gadiem, 94 valstīs (54%) konstatēta situācijas pasliktināšanās vismaz vienā no demokrātijas jomām, savukārt tikai 55 valstīs (32%) novērots uzlabojums kādā no tām.
Vissliktākā situācija konstatēta likuma varas jomā. 71 jeb 41% valstu sniegums minētajā demokrātijas kvalitāti raksturojošajā sfērā novērtēts kā vājš (skalā no 0 līdz 1 nepārsniedz 0,4 punktus).
32 valstīs fiksēta situācijas pasliktināšanās, kas lielākoties saistīta ar tiesu neatkarību ietekmējošiem faktoriem.
Tiesību jomā lielākais regress novērots preses brīvības jomā, kas samazinājusies 43 valstīs, iezīmējot straujāko kritumu kopš 1975. gada. Tas ziņojuma autoru ieskatā signalizē par pieaugošu problēmu nodrošināt publiskās pārvaldes atbildību sabiedrības priekšā un informētu politisko līdzdalību.
Latvijai gan kāpumi, gan kritumi
Latvijas novērtējums ziņojumā ļauj tai ierindoties attīstītāko demokrātiju vidū, kuru saņemto punktu skaits skalā no 0 līdz 1 visās demokrātijas jomās pārsniedz 0,7 punktu slieksni.
- Tiesības
Augstākais vērtējums Latvijai ir tiesību jomā, kurā aplūkotas pilsoniskās brīvības (vārda, preses, pulcēšanās, pārvietošanās, ticības brīvība, politiskā vienlīdzība, pieeja taisnīgai tiesai) u. c. demokrātisku valsti raksturojoši faktori.
Ar 0,842 punktiem Latvija starp 173 valstīm ieņem 12. vietu, kas ir par 12 vietām augstāk nekā pirms gada.
Nemainīgas līderes šajā kategorijā ir Dānija (0,951 punkts), Šveice (0,938 punkti) un Vācija (0,932 punkti). Neatpaliek arī Igaunija, ieņemot 15. vietu (0,817 punkti), un Lietuva, kas ar 0,804 punktiem ierindojas 16. vietā.
|
Ieskats Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā – Latvijas rezultāti |
- Likuma vara
Tikai nedaudz zemāks rezultāts Latvijai ir likuma varas jomā, kur vērtēts korupcijas līmenis, tiesu neatkarība, izpildvaras paredzamība, personu tiesību aizsardzība un drošība. Visās minētajās jomās Latvijas sniegums novērtēts kā augsts.
Saņemot novērtējumu – 0,823 punkti –, Latvija konkrētajā demokrātijas jomā ieņem 13. vietu pasaulē.
Turpretī Igaunija ar 0,860 punktiem globāli ir sestā – par trim vietām augstāk nekā pērn. Lietuvai attiecīgajā kategorijā rādītājs ir zemāks par 0,7 punktiem (0,664), kas to ierindo 32. vietā. Pirmās trīs vietas šajā kategorijā ieņem jau iepriekš minētās līderes – Dānija (0,993 punkti), Vācija (0,908 punkti) un Šveice (0,893 punkti).
|
|
- Līdzdalība
Līdzdalības jomā, kurā vērtēta pilsoniskā sabiedrība, līdzdalības iespējas un aktivitāte vēlēšanās, Latvija 173 valstu vidū ar 0,704 punktiem ieņem 34. vietu. Tas ir zemākais novērtējums Latvijai punktu ziņā.
Mūsu valsts rādītāji novērtēti kā vidēji (zem 0,7 punktiem) pilsoniskajā līdzdalībā un aktivitātē vēlēšanās.
Arī konkrētajā sfērā līdere ir Dānija ar 0,964 punktiem, kam seko Somija (0,955 punkti) un Šveice (0,939 punkti). Igaunija ierindojas 22. vietā ar 0,737 punktiem, bet Lietuva arī šajā rādītājā nesasniedz 0,7 punktu slieksni un ar 0,680 punktiem atrodas 41. vietā, tiesa, par sešām vietām augstāk nekā pirms gada.
|
|
- Pārstāvība
Visvājākais rezultāts Latvijai valstu konkurencē ir pārstāvības jomā, kur tā ar 0,747 punktiem ieņem 41. vietu, – par piecām vietām zemāk nekā iepriekšējā gadā. Attiecīgajā kategorijā vērtētas tādas demokrātijas jomas kā vēlēšanu tiesības, vēlēšanu norise, politisko partiju brīvība, vietējās demokrātijas kvalitāte, parlamenta efektivitāte, demokrātiski ievēlētas valdības esamība.
Starp minētajām jomām Latvijas rādītājs 0,7 punktu slieksni nesasniedza tikai parlamenta efektivitātes novērtējumā.
Šajā segmentā visaugstākie rādītāji ir Vācijai (0,892 punkti), Dānijai (0,880 punkti) un Norvēģijai (0,878 punkti). Kaimiņvalsts Igaunija pārstāvības jomā noslēdz pasaules līderu desmitnieku ar 0,854 punktiem, savukārt Lietuva ierindojas 24. vietā ar 0,747 punktiem.
|
|
