Latvija ar 62,6 punktiem no 100 Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā pērn ieņēma 19. vietu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Tas ir par 1,1 punktu augstāks rādītājs nekā 2023. gadā un par 7,4 punktiem labāks rezultāts nekā pirms desmit gadiem, kad pietika ar 55,2 punktiem, lai ierindotos 15. vietā. Šajā publikācijā sniedzam ieskatu, kādas dzīves jomas tiek vērtētas, veidojot Dzimumu līdztiesības indeksu, kurās no tām Latvijai veicies vislabāk, bet kurās ieņemam pēdējo vietu Eiropas Savienībā.
Dzimumu līdztiesības indekss ir rīks, kas mēra sasniegto progresu dzimumu līdztiesībā Eiropas Savienībā (ES).
Indekss tiek veidots no 31 rādītāja par sieviešu un vīriešu situāciju sešās dzīves jomās: “Darbs”, “Nauda”, “Zināšanas”, “Laiks”, “Vara”, “Veselība”.
Tajā izmanto skalu no 1 līdz 100 punktiem, kur “1” nozīmē pilnīgu līdztiesības trūkumu, bet “100” – pilnīgu līdztiesību.
Visaugstākais dzimumu līdztiesības rādītājs ES 2024. gadā sasniegts Zviedrijā – 82 punkti. Tai seko Dānija un Nīderlande ar 78,8 punktiem, Spānija ar 76,7 punktiem, Beļģija un Francija ar 76,1 punktu.
Latvija ar 62,6 punktiem starp ES dalībvalstīm ieņem 19. vietu un no vidējā rādītāja atpaliek par 8,4 punktiem.
Viszemāko punktu skaitu Dzimumu indeksā pērn ir saņēmusi Rumānija (57,5), Ungārija (57,8) un Grieķija (59,3).
Latvijas vērtējums Dzimumu līdztiesības indeksā kopš 2010. gada pakāpeniski ir pieaudzis – kopumā par 7,4 punktiem. To galvenokārt ietekmējuši uzlabojumi divās jomās – “Vara” (+ 15,7 punkti) un “Nauda” (+ 10,7 punkti).
Vienlaikus “Vara” ir arī sfēra, kur iespējamas gana dinamiskas izmaiņas, jo tajā tiek vērtēts sieviešu un vīriešu īpatsvars lēmējinstitūcijās, proti, nacionālajā parlamentā, valdībā, pašvaldību vadībā, Latvijas Bankas padomē, kā arī, piemēram, akciju tirgū kotēto uzņēmumu vadībā, kādu Latvijas mērogā nav nemaz tik daudz.
Piemēram, salīdzinot ar 2018. gadu, dzimumu līdztiesība Latvijā attiecīgajā jomā ES kopvērtējumā ir noslīdējusi par piecām vietām uz leju, bet, atsevišķi vērtējot vadošos amatus sociālās ietekmes jomā (piemēram, medijos, sporta organizācijās), izmaiņas dažu gadu laikā ir vēl lielākas (kritums no 9. vietas 2021. gadā uz 18. vietu 2024. gadā).
Tomēr Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts, kas minēto indeksu veido, izceļ faktu, ka pētniecību finansējošu organizāciju vadībā sieviešu īpatsvars Latvijā 2023. gadā sasniedza 86%, kas ir augstākais rādītājs ES, ievērojami pārsniedzot vidējo (43%).
Kaut arī līdztiesības jomā “Nauda” 15 gadu laikā vērojams uzlabojums, ar 69,6 punktiem Latvija ierindojas indeksa priekšpēdējā vietā, aiz sevis atstājot vien Bulgāriju.
Apkopojumā par situāciju Latvijā indeksa veidotāji atzīst, ka nabadzības risks Latvijā lēnām sarūk, taču laikposmā no 2010. līdz 2021. gadam sievietēm tas pieaudzis no 20% līdz 27%, kamēr vīriešiem palika stabils – 20%.
2022. gadā nabadzības riskam vairāk bija pakļautas neprecējušās sievietes (54%) un 34% vientuļo vīriešu, kas atspoguļo milzīgu plaisu (20 procentpunkti) materiālo apstākļu ziņā starp vīriešiem un sievietēm, kuri dzīvo vieni. Līdzīga situācija konstatēta arī vecāka gadagājuma un cilvēku ar zemu izglītības līmeni vidū. 2022. gadā 46% sieviešu, kuras vecākas par 65 gadiem (par 15 procentpunktiem vairāk nekā vīrieši), un 47% sieviešu ar zemu izglītības līmeni (par 13 procentpunktiem vairāk nekā vīrieši) bija pakļautas nabadzības riskam.
Situācija, iespējams, būtu jāvērtē kopsakarā ar citiem indeksa rādītājiem, piemēram, segregāciju “Darba” un “Izglītības” segmentā, kur sievietes biežāk izvēlas strādāt nepilnu darba laiku, apgūt un strādāt profesijās, kurās lielākoties ir zemāks atalgojums (piemēram, izglītībā, veselības aprūpē un sociālajā darbā pēc indeksa apkopojumā sniegtajiem datiem ir nodarbināti 27% sieviešu un 5% vīriešu).
Īsākā laika periodā – kopš 2020. gada – lielākā izaugsme Latvijai Dzimumu līdztiesības indeksā fiksēta jomā “Darbs” (+ 3,5 punkti, sasniedzot 77,5 punktus 2024. gadā) un “Zināšanas” (+ 2,8 punkti, sasniedzot 52,1 punktu un saglabājot pēdējo vietu ES 2024. gadā).
Vienlaikus “Zināšanas” ir joma, kur Latvijai pastāv vislielākās iespējas rezultātu uzlabot. Turklāt šajā sfērā vājāki rezultāti ir vīriešiem, starp kuriem ir procentuāli mazāk augstākās izglītības ieguvēju un dalībnieku neformālajā izglītībā vai profesionālās kvalifikācijas celšanas apmācībās.
Turpretī “Darba” jomā Latvija ES mērogā ieņem salīdzinoši augsto astoto vietu. To ietekmē, piemēram, nostrādātie darba gadi, kas sievietēm un vīriešiem Latvijā ir līdzvērtīgi, – abiem dzimumiem vidēji 37 gadi.
Indeksa veidotāji akcentē, ka laika periodā no 2010. līdz 2021. gadam pieaudzis arī pilnas slodzes nodarbinātības ekvivalents sievietēm no 44% līdz 53%, savukārt vīriešiem no 49% līdz 63%, tādējādi palielinot atšķirību no pieciem līdz 10 procentpunktiem. Vislielākā dzimumu plaisa nodarbinātības jomā ir starp sievietēm un vīriešiem, kuri dzīvo vieni (22 procentpunkti 2022. gadā), vai pāriem ar bērniem (17 procentpunkti 2022. gadā).
Augstākais dzimumu līdztiesības rādītājs Latvijai ir “Veselības” jomā – 79 punkti. Taču tas ir arī viens no zemākajiem rādītājiem ES, Latvijai ieņemot trešo vietu no beigām.
Aplūkojot konkrēto jomu, indeksa veidotāji vērtējuši, kādas ir vīriešu un sieviešu nodarbinātības iespējas un darba apstākļi. Nosakot sektoriālo nošķirtību (segregāciju), tiek ņemts vērā dzimumu īpatsvars tādās jomās kā izglītība, veselības un sociālā aprūpe, savukārt ar darba vides kvalitāti tiek saprasts elastīgs darba laiks jeb iespēja izbrīvēt 1–2 stundas darba laikā personiskām vai ģimenes vajadzībām. Karjeras iespēju indekss atspoguļo ne tikai izredzes saņemt paaugstinājumu, bet arī nodarbinātības juridisko formu, kas ietver sociālās garantijas un stabilitāti (pastāvīgs darba līgums).
Šajā jomā indeksa veidotāji vērtē ekonomisko situāciju un finanšu resursu pieejamību, salīdzinot ienākumu līmeni sievietēm un vīriešiem noteiktās nozarēs un kopējo neto ienākumu līmeni pēc pirktspējas standarta (2018. un 2022. gada dati). Nosakot procentuālo sieviešu un vīriešu īpatsvaru, kuri ir pakļauti nabadzības riskam, ņem vērā ienākumu līmeni, kas ir zemāks par 60% no ienākumu mediānas valstī. Turpretī ienākumu attiecības indekss atspoguļo ienākumu nevienlīdzību atsevišķi sieviešu un vīriešu vidū.
“Zināšanu” jomā Latvija ir uzrādījusi vissliktākos dzimuma vienlīdzības rādītājus Eiropas Savienībā. Vērtējot situāciju attiecīgajā sfērā, ņemts vērā iegūtās izglītības līmenis (Latvijā par 12 procentpunktiem vairāk sieviešu ieguvušas augstāko izglītību), kā arī dalība neformālās izglītības aktivitātēs un apmācībās dzīves laikā – arī mūžizglītībā sievietēm ir augstāka iesaiste. Taču Latvijā ir vērojama dzimumu segregācija augstākās izglītības virziena izvēlē, proti, sievietes gandrīz trīs reizes biežāk nekā vīrieši studē pedagoģiju, veselības aprūpi, sociālās, humanitārās zinātnes vai mākslu. Jāpiebilst, ka līdzīga tendence pastāv arī indeksa augšgalā esošajās valstīs, tomēr tā ir mazāk izteikta.
Vērtējot šo līdztiesības situāciju ietekmējošo aspektu, ņemtas vērā atšķirības laika ziņā, ko sievietes un vīrieši, kuri strādā algotu darbu, ikdienā velta mājas darbiem un sociālajām aktivitātēm (sportam, kultūrai un cita veida atpūtai ārpus mājas, brīvprātīgajam darbam un labdarībai).
Rādītājs raksturo sieviešu un vīriešu īpatsvaru vadošajos amatos lēmējinstitūcijās (parlamentā, valdībā, pašvaldībā) vai organizācijās, kam ir ekonomiskā vai sociālā ietekme (piemēram, lielajos uzņēmumos, medijos, sporta asociācijās).
Attiecīgajā jomā līdztiesības indeksa veidotāji vērtē trīs ar veselību saistītus aspektus: statistiku (veselības stāvokļa pašnovērtējumu, prognozēto dzīves ilgumu, veselīgi nodzīvotos dzīves gadus), ko papildina uzvedība (dzīvesveids un fiziskās aktivitātes) un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība (procentuālais sieviešu un vīriešu īpatsvars, kuri nav saņēmuši medicīnisko palīdzību, kad tā bija nepieciešama).
Dzimumu līdztiesības līmeni valstīs mēra vairākas organizācijas, izmantojot atšķirīgu pieeju. Piemēram, Apvienoto Nāciju Attīstības programmas (ANO aģentūra starptautiskajai attīstībai) veidotajā Dzimumu nevienlīdzības indeksā tiek vērtēti dati par sieviešu un vīriešu īpatsvaru, kuri ieguvuši vismaz vidējo izglītību, ir darba tirgus dalībnieki, sieviešu pārstāvniecību parlamentā, dzimstības līmeni, kā arī reproduktīvās veselības datus. Latvija šajā indeksā, kurā vērtētas 193 valstis, ieņem 37. vietu.
Savukārt Pasaules ekonomikas foruma veidotajā Dzimumu nevienlīdzības indeksā Latvija 2023. gadā ieņēma augsto 13. vietu 146 valstu konkurencē (Eiropā – 9. vietu). Tajā vērtētas ekonomiskās iespējas, izglītība, politiskā līderība un veselība.
Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta veidoto indeksu nosaka, ņemot vērā arī t. s. “neredzamo darbu”, ko, aprūpējot ģimeni un veicot mājas darbus, papildus algotajam darbam ikdienā veic 41%–73% sieviešu un 24%–35% vīriešu, kā arī atpūtas iespējas ārpus mājas, kam laiku ikdienā atrod 24% strādājošo sieviešu un 28% strādājošo vīriešu.
Indeksa veidotāji norāda, ka ievērojamākās atšķirības Latvijā novērotas pāriem, kuri dzīvo ģimenē un audzina bērnus (dzimumu plaisa – 26 procentpunkti).
Dzimumu līdztiesības jautājumi ir tēma, kas daudzus neatstāj vienaldzīgus, jo nereti iestrēgst diskusijās par atsevišķiem sabiedrībā pretrunīgi vērtētiem jautājumiem (piemēram, dzimumu kvotām uzņēmumu valdēs vai sievietes tradicionālo lomu u. tml.). Tomēr Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā aplūkotās dzīves jomas norāda uz virkni iespējamu likumsakarību, kāpēc noteiktas sabiedrības grupas ir vairāk pakļautas lielākam nabadzības riskam, ko fonā pavada arvien pieaugoša demogrāfiskā krīze.
Kā redzams no jomu tuvāka apskata, tieši ārpus algotā darba laika veltītās stundas (“Laiks”) bērnu audzināšanai, vecāka gadagājuma vai kopjamu tuvinieku aprūpei, mājas darbu veikšanai varētu būt faktori, kas vismaz daļēji izgaismo iespējamos cēloņus arī nevienlīdzībai tradicionāli aplūkotajā jomā – ekonomiskās iespējas.
Tai ir steidzami jāmeklē risinājumi, palīdzot cilvēkiem, kuri vēlas apvienot labāka darba iespējas un attiecīgi – sociālo drošību – ar ģimenes dzīvi, bet saskaras ar grūtībām to izdarīt.
Minētā problēma tika aplūkota arī, piemēram, nesen valdībā atbalstītajā ziņojumā par demogrāfiskās politikas attīstību, kur pausti šādi secinājumi: “Demogrāfiskās pārmaiņas galvenokārt nosaka indivīdu un ģimeņu dzīves izvēle. Ienākot ģimenē bērnam, mātēm vairāk jāatsakās no hobijiem un karjeras, bet tēviem – ne.” Turpat secināts: “Pētījumi rāda, ka dzimumu līdztiesība veicina dzimstību.”
Jāpiebilst, ka 2024. gadā Ministru kabinets apstiprināja Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanas plānu 2024.–2027. gadam, kurā kā viens no politikas rezultātiem cita starpā noteikts: “Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta 2027. gada Dzimumu līdztiesības indeksā Latvijas rādītājs nav zemāks par 60,0 punktiem 100 punktu skalā.” Tātad – nepasliktināt jau sasniegto rezultātu.
