Māmiņas Latvijā ir ne vien pavarda turētājas, bet arī augsti izglītotas darba ņēmējas, kurām biežāk profesionālās gaitas jāspēj apvienot ar rūpēm par ģimeni.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem pusei māmiņu, kurām 2023. gadā piedzima mazulis, bija augstākā izglītība. Salīdzinājumam – 1970. gadā augsti izglītotas bija vien 4,7% sieviešu. Turklāt kopš 2000. gada sieviešu ar augstāko izglītību ir vairāk nekā vīriešu, 2024. gadā pārsvaram sasniedzot 12,5 procentpunktus.
Vienlaikus saskaņā ar 2024. gada Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksa datiem Latvijā sievietēm un vīriešiem vidējais nostrādāto gadu skaits bijis līdzvērtīgs – vidēji 37 gadi. Taču gandrīz uz pusi vairāk sieviešu nekā vīriešu papildus algotajam darbam ikdienā turējušas rūpi par ģimeni, tostarp audzinot un izglītojot bērnus un mazbērnus. Arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati par vecāku pabalsta saņēmējiem liecina, ka 2023. gadā bērnu aprūpē izteikti vairāk iesaistījušās sievietes, proti, 83% no vecāku pabalsta saņēmējiem bija sievietes un 17% – vīrieši.
Lai gan dati apliecina sieviešu un māšu aktīvu iesaisti sevis izglītošanā, ģimenes un darba dzīvē, Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksa dati ataino, ka laikposmā no 2010. līdz 2021. gadam sievietēm nabadzības risks pieaudzis no 20% līdz 27%. To ietekmē arvien pastāvošās lielās atšķirības darba algas apmērā. Tā, piemēram, saskaņā ar CSP datiem 2023. gadā sieviešu vidējā bruto stundas izpeļņa bija par 16,5% zemāka nekā vīriešu izpeļņa, respektīvi, par katru eiro, ko nopelnīja vīrietis, sieviete saņēma vien 84 centus. Darba samaksas atšķirības ietekmē arī pensijas apmēru. Piemēram, 2022. gadā vīriešiem izmaksātās vecuma pensijas apmērs bija par 11,3% lielāks nekā sievietēm.
Dzimumu līdztiesības problemātika ir valsts dienaskārtībā. 2024. gadā tika apstiprināts Labklājības ministrijas sagatavotais Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanas plāns 2024.–2027. gadam. Tajā ietvertie rīcības virzieni paredz mazināt, piemēram, uz dzimumu balstītu atšķirīgu attieksmi darba tirgū, darba algas atšķirības, kā arī veicināt sieviešu aktīvāku iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos un politikā u. c.
Plašāk par tēmu LV portālā >>
