Pērn 45,4% nodarbināto sieviešu bija augstākā izglītība (bakalaura, maģistra vai doktora grāds), savukārt strādājošo vīriešu vidū augstākā izglītība bija vien 28,8%. Kopumā tikai katram ceturtajam vīrietim Latvijā ir augstākā izglītība (23,6%), bet sieviešu īpatsvars, kuras ieguvušas augstāko izglītību, ir par 11,3 procentpunktiem augstāks.
Izglītības līmenis sieviešu vidū pēdējo piecu desmitgažu laikā ir pieaudzis krietni straujāk nekā vīriešiem. Piemēram, salīdzinot ar 1970. gadu, kad mazāk nekā 5% sieviešu bija absolvējušas kādu no augstākās izglītības iestādēm, mūsdienās attiecīgais rādītājs palielinājies gandrīz astoņas reizes. Salīdzinājumam – vīriešu vidū šis rādītājs pieaudzis divkārt lēnāk.
Tomēr sievietes Latvijā joprojām ir vairāk pakļautas nabadzības riskam nekā vīrieši, turklāt minētais risks pēdējo gadu laikā pat ir pieaudzis, liecina Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksa dati par 2024. gadu. To ietekmē dažādi faktori, piemēram, 2022. gadā nabadzības riskam vairāk bija pakļautas neprecējušās sievietes (54%) un 34% vientuļo vīriešu, kas atspoguļo milzīgo plaisu (20 procentpunkti) materiālo apstākļu ziņā starp vīriešiem un sievietēm, kuri dzīvo vieni. Līdzīga situācija konstatēta arī vecāka gadagājuma un cilvēku ar zemu izglītības līmeni vidū. 2022. gadā 46% sieviešu, kuras vecākas par 65 gadiem (par 15 procentpunktiem vairāk nekā vīrieši), un 47% sieviešu ar zemu izglītības līmeni (par 13 procentpunktiem vairāk nekā vīrieši) bija pakļautas nabadzības riskam.
Vienlaikus Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksa izstrādātāji vērš uzmanību apstāklim, ka sievietes Latvijā biežāk izvēlas strādāt nepilnu darba laiku, apgūt un darboties profesijās, kurās lielākoties ir zemāks atalgojums, bet ir ļoti augstas izglītības prasības. Konkrētās jomas ir izglītība, veselības aprūpe un sociālais darbs, kur pēc indeksa apkopojumā sniegtajiem datiem ir nodarbināti 27% sieviešu un 5% vīriešu Latvijā.
Plašāk par tēmu LV portālā >>
