Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur rezultāts šogad ir krities. Analizējot ilgtermiņa tendences jāsecina, ka gan Igaunijā, gan Lietuvā ilgtermiņā tomēr ir stabilāka izaugsmes tendence nekā Latvijā. Igaunija saglabā 76 punktus, savukārt, Lietuva salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir pakāpusies par 2 punktiem, sasniedzot 63 punktus – tās visu laiku augstāko rezultātu. 2024. gadā Eiropas Savienības/Rietumeiropas vidējais rādītājs ir 64 punkti, savukārt, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidējais rādītājs ir 65, pazeminoties par vienu punktu attiecībā pret 2023. gadu.
Publicitātes attēls.
Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) norāda, ka Latvijā iztrūkst sistēmisks darbs cīņā ar korupciju, un tas arī atspoguļojas Korupcijas uztveres indeksa rezultātos pēdējos 10 gados. Lai uzlabotu politisko godaprātu, mazinātu publiskās naudas izšķērdību un sarunāšanu publiskajos iepirkumos, kā arī veicinātu izpratni par biznesa godaprātu, atbildīgajām institūcijām bez vilcināšanās jāpieņem pārdomāti un uz uzlabojumiem vērsti lēmumi, kas ne vienmēr ir glaimojuši un pieprasa papildu darbu par jomu atbildīgajiem.
Publicitātes attēls.
Eiropas Komisija savā jaunākajā Tiesiskuma ziņojumā (2024 Rule of Law Report) norāda un Delna tam piekrīt, ka viens no lielākajiem trūkumiem Latvijas tiesiskuma un politiskā godaprāta un atklātas interešu pārstāvības stiprināšanā pretkorupcijas jomā ir Interešu pārstāvības jeb lobēšanas atklātības likuma praktiska neesamība. Lai gan Interešu pārstāvības atklātības likums Latvijā tika pieņemts 2022. gada oktobrī un stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, tā praktiskā darbība un rezultāti vēl nav novērojami un nav noteikta atbildīga institūcija, kas būs atbildīga par likuma iedzīvināšanu, paredzot plašu skaidrojošo un izglītojošo darbu gan interešu pārstāvjiem, gan publiskās varas pārstāvjiem.
Arī Valsts kontrole savās revīzijās sniedz ieteikumus, ar kuriem uzlabot gan valsts pārvaldes darbu kopumā, gan novērst publisko līdzekļu nelietderīgu izšķērdēšanu un likuma trūkumus. Taču ne vienmēr VK sniegtās rekomendācijas tiek ieviestas. Delna atzinīgi vērtē VK revīzijas, pateicoties tām sabiedrībai ir iespēja gūt ieskatu valsts pārvaldes darbībā un lēmumu pieņēmējiem uzlabot savu sniegumu un darba kvalitāti. Arī jaunākās VK revīzijas apliecina, ka vēl joprojām publiskie resursi tiek tērēti neefektīvi un necaurskatāmi, piemēram, speciālo lidojumu izmantošana Ministru prezidenta komandējumos, necaurskatāmā RailBaltica projekta ieviešana ar līdz galam neskaidrajām izmaksām, Zemkopības ministrijas iepirkums par elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidi, neatbilstoši un neekonomiski izlietojot 3,1 milj. eiro.
KUI rezultātu lielā mērā ietekmē arī demokrātijas un tiesiskuma kvalitāte valstī. Latvijas valdības stabilitāte bieži tiek apšaubīta, lēmumu pieņemšana nav pietiekami caurspīdīga, piemēram, augsta līmeņa amatpersonu izraudzīšanā un apstiprināšanā Saeimā, tai skaitā tiesnešu iecelšanā amatos. Tas negatīvi ietekmē arī sabiedrības uzticēšanos Saeimai, valdībai un politiskajām partijām. Šie visi notikumi ietekmē Latvijas politisko vidi, demokrātiju un tiesiskumu, kas savukārt, rada negatīvu priekšstatu par valsti un tās spēju apkarot korupciju.
Delnas direktore Inese Tauriņa skaidro: “2024. gada Korupcijas uztveres indeksa analīze skaidri parāda, ka Latvijā cīņa ar korupciju, Delnas un citu pretkorupcijas un labas pārvaldības ekspertu līdz šim sniegto rekomendāciju ieviešana nav notikusi. Darbs pretkorupcijas jomā nav uz sistēmiskām pārmaiņām vērsts. Latvijai nepieciešams identificēt prioritāri veicamos pasākumus un veikt spēcīgas, mērķtiecīgas reformas, lai veicinātu politisko un biznesa godaprātu, novērstu publisko līdzekļu negodprātīgu izmantošanu.”
Transparency International, publicējot 2024. gada KUI, vērš uzmanību klimata krīzei pasaulē un aicina rūpīgi uzraudzīt nozarei pieaugošo finansējumu. SIA “SCHWENK Latvija” Vides un juridiskā direktore un valdes locekle, Ārvalstu investoru padomes Latvijā Ēnu ekonomikas apkarošanas darba grupas vadītāja un Delnas padomes priekšsēdētāja Evita Goša norāda: “Korupcijas novēršana nav tikai vienas iestādes uzdevums. Līdzīgi kā attiecībā uz ēnu ekonomikas ierobežošanu ir nepieciešama visaptveroša, sistēmiska, riskos balstīta pieeja, gan publiskā, gan privātā sektora iesaiste. Līdz šim tādas nav bijis, un ir laiks to ieviest. Cita starpā būtiski jāpalielina caurspīdīgums un uzraudzība publisko līdzekļu izlietojumam, īpaši pievēršot uzmanību jomām, kurās turpinās pieaugt finansējums, piemēram, klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanos tām.”
Delnas rekomendācijas
Balstoties Korupcijas uztveres indeksa Latvijas rezultātu analīzē, Delna iesaka lēmumu pieņēmējiem un atbildīgajām iestādēm stiprināt darbu pie līdz šim nepaveiktajiem darbiem, kā arī uzsākt jaunas iniciatīvas 2025. gadā:
- Korupcijas novēršanas un apkarošanas iepriekšējā plāna izvērtēšana un jaunā plāna izstrāde, ietverot tajā stratēģisku redzējumu par korupcijas apkarošanu un sasaisti ar citām tēmām, tai skaitā ēnu ekonomikas apkarošanu, noziedzīgi iegūto līdzekļu apkarošanu.
- Pretkorupcijas atvērto datu stratēģijas izstrāde. Šāda stratēģija iezīmētu skaidru redzējumu par cīņā ar korupciju izmantojamajām datu kopām, to kvalitāti un publiskās pieejamības statusu, kā arī ļautu izvairīties no situācijām, kad pēkšņi tiek apšaubīta kādas datu kopas publiskās pieejamības vajadzība un nozīme cīņā ar korupciju un noziedzīgu rīcību.
- Jānosaka atbildīgā iestāde, kas veiks interešu pārstāvniecības atklātības likuma iedzīvināšanu un turpmāk veicinās atklātību un taisnīgumu valsts lēmumu pieņemšanā.
- Jāveicina atbildīga publisko līdzekļu, sevišķi nozarēs, kurās pieaug finansējums, un notiek ES finansējuma apgūšana, kontrole un izlietojums.
- Saeimā nepieciešams izskatīt ManaBalss.lv iniciatīvu “Par publisku revīziju Saeimas budžetam” un nodrošināt Valsts kontrolei pilnvaras veikt Saeimas budžeta revīziju. Šīs rekomendācijas izpilde sniegtu simbolisku nozīmi parlamenta atvērtībai un caurskatāmībai.
- Valsts kontroles resursu, revīzijās izteikto rekomendāciju un analīzes jēgpilna izmantošana un ieviešana.
- Jāveicina godīgums uzņēmējdarbībā, mudinot uzņēmējus būt proaktīvākiem centienos novērst un atklāt korupciju, kā arī atklāt un publiskot uzņēmuma datus un informāciju, kas attiecas uz korupcijas novēršanu un pretkorupcijas sistēmām.
Par Korupcijas uztveres indeksu
Korupcijas uztveres indeksu (KUI) ik gadu publicē starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International (TI), un tas ir pasaulē visplašāk lietotais publiskā sektora korupcijas līmeņa rādītājs. Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” ir starptautiskās pretkorupcijas organizācijas TI Latvijas nodaļa.
KUI analizē privātā sektora uztveri par korupciju publiskajā sektorā 180 valstīs un teritorijās, izmantojot 13 dažādus tostarp ar demokrātiju un valsts pārvaldi saistītus analīzes avotus, kas veidoti, veicot uzņēmēju aptaujas un ekspertu novērtējumus. KUI izmanto skalu no 0 līdz 100, kur 0 norāda, ka valstī ir augsts korupcijas līmenis, bet 100 – ka valstī nav korupcijas. Parasti rādītājs zem 50 norāda, ka valsts sektorā pastāv nopietnas korupcijas problēmas.
Lai iegūtu Latvijas KUI rezultātu, TI izmantoja desmit avotus no deviņām dažādām institūcijām. KUI rādītājā netiek ņemti vērā kopējie rādītāji, kas parādās šajos avotos, aptaujās un ekspertu atzinumos, bet tikai specifiski jautājumi, kas saistīti ar korupciju dažādos līmeņos un jomās.
