Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika.
Šodien stājas spēkā grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, paredzot, ka valsts budžeta finansējuma samazinājums attieksies uz tām partijām, kuru Saeimas frakcijas darbība izbeigta vai arī frakciju pametuši vairāk nekā divas trešdaļas deputātu. Šāda situācija liecina, ka ir zudis pamatojums turpmākai attiecīgā valsts finansējuma piešķiršanai politiskajai partijai, jo tā Saeimā vairs nespēj adekvāti īstenot to politiku, par kuru pēdējās parlamenta vēlēšanās iegūts noteikts vēlētāju balsu skaits, skaidrots likumprojekta anotācijā. Par finansējuma samazināšanu lems Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēc attiecīgas informācijas saņemšanas no Saeimas.
Grozījumi paredz izjukušo Saeimas frakciju partijām pārtraukt izmaksāt likumā noteikto summu par katru pēdējās Saeimas vēlēšanās iegūto balsi, vienlaikus saglabājot finansējumu par iekļūšanu Saeimā. Papildu finansējumam par katru balsi partijai, kas Saeimas vēlēšanās būs pārvarējusi piecu procentu barjeru, piešķirs valsts budžeta finansējumu kalendārā gada laikā 200 minimālo mēnešalgu apmērā. Kopējais vienai partijai piešķirtais finansējums nedrīkstēs pārsniegt 1600 minimālās darba algas. Līdz šim noteikts, ka par iekļūšanu parlamentā partijai piešķir 100 tūkstošus eiro un kopējais finansējums nedrīkst pārsniegt 800 tūkstošus eiro.
Vienlaikus noteikta valsts budžeta finansējumu partijām sasaiste ar minimālo darba algu. Partijai, par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, piešķir valsts budžeta finansējumu kalendārā gada laikā 0,9 procentu apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas par katru iegūto balsi pēdējās parlamenta vēlēšanās. Līdz izmaiņām likumā šādai partijai valsts budžeta finansējumu piešķīra 4,50 eiro apmērā par katru iegūto balsi pēdējās parlamenta vēlēšanās.
Tāpat noteikts, ka partijai, par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, piešķir valsts finansējumu 0,1 procenta apmērā no minimālās mēnešalgas par katru balsi pašvaldību vēlēšanās un arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Iepriekš par katru balsi pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās partija saņēma finansējumu 0,50 eiro apmērā.
Latvijas politiskajai praksei bijis raksturīgi, ka politiskās partijas, īpaši nesen dibinātās, pēc ievēlēšanas Saeimā zaudē savu skaitlisko pārstāvniecību tajā vai pat izirst, kā tas parlamenta 13. sasaukumā notika ar partiju “KPV LV”. “Tas nozīmē, ka šāda partija vairs nespēj pilnvērtīgi īstenot vēlēšanās iegūto uzticības mandātu. Tādēļ nav jēdzīgi partijai ar sabrukušu pārstāvniecību Saeimā saglabāt valsts budžeta finansējumu pilnā apmērā,” iepriekš skaidrojis likumprojektu Saeimā iesniegušais Valsts prezidents Egils Levits.
Saeima 2009. gadā pieņēma grozījumus Saeimas kārtības rullī, nosakot, ka viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta deputāti var izveidot tikai vienu frakciju un nevar iestāties citā frakcijā. Tādējādi tika novērsta situācija, ka deputāti, kuri ievēlēti no viena vēlēšanu saraksta, parlamentā var veidot cita politiskā spēka frakciju. Vienlaikus kārtības rullis šādiem deputātiem paredz iespēju nepiederēt nevienai frakcijai jeb kļūt par tā dēvētajiem neatkarīgajiem deputātiem.
Uzzini vairāk >>
