Balsis ir saskaitītas* – 14. Saeimā ievēlēti arī četri jauni politiskie spēki

Kopumā 1. oktobrī pie vēlēšanu urnām devās par 71 669 vēlētājiem vairāk nekā 2018. gadā, kad 13. Saeimu ievēlēja vēsturiski zemākais iedzīvotāju īpatsvars neatkarīgās Latvijas vēsturē – 844 925 vēlētāji jeb 54,56% no balsstiesīgo skaita.

Sestdien notikušajās vēlēšanās tika reģistrēta mazliet augstāka vēlētāju aktivitāte arī par 12. Saeimas vēlēšanām 2014. gadā, kad savu izvēli izdarīja 913 291 vēlētājs jeb 58,85% balsstiesīgo. Līdzīga aktivitāte tika reģistrēta arī 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās, kurās piedalījās 917 713 vēlētāju jeb 59,49%.

Vērtējot skaitlisko aspektu, šajās vēlēšanās piedalījās vairāk pilsoņu nekā 9. Saeimas vēlēšanās 2006. gadā, kad savas balsis nodeva 908 979 vēlētāju, veidojot nepilnu 61% no balsstiesīgo skaita, kas tobrīd bija zemāks nekā patlaban.

Izšķirošas bija dažas balsis

Ņemot vērā, ka vēlētāju aktivitāte 14. Saeimas vēlēšanās ir bijusi lielāka nekā iepriekšējās vēlēšanās, attiecīgi augstāka ir arī 5% barjera, kas politiskajiem spēkiem jāpārvar, lai iegūtu mandātu.

13. Saeimas vēlēšanās tās bija 42 196 balsis, savukārt šoreiz – aptuveni 45 701 (5% no derīgu aplokšņu skaita).

Diviem politiskajiem spēkiem vēlēšanu nakts un nākamā diena izvērtās īpaši satraucoša, jo rezultāts balansēja uz 5% robežas un katra balss varēja izšķirt – būt vai nebūt Saeimā.

Dramatisks elektorāta kritums šajās vēlēšanās bija sociāldemokrātiskajai partijai “Saskaņa”, kas pēc kārtas ir uzvarējusi vairākās iepriekšējās vēlēšanās. Partijai tā arī neizdevās pārvarēt noteikto slieksni un ar rezultātu – 43 943 derīgas zīmes jeb 4,81% no nodoto derīgo aplokšņu skaita – “Saskaņa” 14. Saeimā nebūs pārstāvēta (salīdzinājumam – 13. Saeimā partija ieguva 23 mandātus, 2018. gadā par to nobalsoja 167 117 jeb 19,8% vēlētāju).

Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka Saeimā nav iekļuvusi “Attīstībai/Par!”, saņemot 45 452 jeb 4,97% vēlētāju balsu. Arī šai partijai tas ir ievērojams atbalstītāju kritums, jo iepriekšējās – 13. Saeimas vēlēšanās – tā saņēma 101 685 jeb 12,04% balsu, attiecīgi 13 likumdevēja mandātus.

14. Saeimā neredzēsim arī “Konservatīvos”, kurus šajās vēlēšanās atbalstīja 28 270 jeb 3,09% vēlētāju. 13. Saeimā šī partija iekļuva ar gandrīz četrkārt lielāku atbalstu – 114 694 balsīm, kas nodrošināja 16 mandātus.

Nākamajā Saeimā nebūs arī lielākā daļa jau izjukušās partijas “KPV LV” pārstāvju, kas 2018. gadā spēja nodrošināt 120 264 jeb 14,25% vēlētāju atbalstu.

14. Saeimā ievēlētie politiskie spēki

Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka Saeimā varētu būt iekļuvušas septiņas partijas/partiju apvienības, tai skaitā 4 jaunpienācējas parlamentā.

Salīdzinot iegūto balsu skaitu ar iepriekšējās Saeimas vēlēšanu rezultātiem, redzams, ka vēlētāju izvēle šajos četros gados, kuros Latvija ir gājusi cauri vairākām krīzēm, ir būtiski mainījusies.

No septiņiem 13. Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem nākamajā likumdevēja sasaukumā būs pārstāvēti tikai trīs.

Diviem no tiem ir pieaudzis atbalstītāju skaits – “Jaunajai vienotībai” par 200%; Zaļo un Zemnieku savienībai par 34%, savukārt Nacionālajai apvienībai “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” tas ir krities – par 8,6%.

“Progresīvie” 13. Saeimā neiekļuva, taču, pārsniedzot 2% barjeru, kvalificējās valsts finansējumam, kas, iespējams, ļāva jaunajai politiskajai organizācijai turpināt iesākto, lai šoreiz saņemtu par 150% vairāk balsu un iegūtu 10 mandātus. Par “Progresīvajiem” nobalsoja 56 327 Latvijas vēlētāju jeb 6,16% no vēlēšanu dalībniekiem.

14. Saeimas sastāvs (saskaņā ar provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem)

• “Jaunā Vienotība” (26 mandāti): Edgars Rinkēvičs, Andrejs Judins, Inese Lībiņa-Egnere, Irma Kalniņa, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Zane Skujiņa, Uģis Rotbergs, Jānis Patmalnieks, Agnese Krasta, Inese Kalniņa, Arturs Krišjānis Kariņš, Ainars Latkovskis, Evika Siliņa, Hosams Abu Meri, Raimonds Čudars, Andrejs Ceļapīters, Jānis Skrastiņš, Agita Zariņa-Stūre, Rihards Kozlovskis, Anna Rancāne, Arvils Ašeradens, Inga Bērziņa, Anda Čakša, Mārtiņš Felss, Mārtiņš Daģis.
• Zaļo un Zemnieku savienība (16 mandāti): Gunārs Kūtris, Augusts Brigmanis, Andrejs Vilks, Armands Krauze, Juris Jakovins, Daiga Mieriņa, Harijs Rokpelnis, Kaspars Melnis, Līga Kozlovska, Anita Brakovska, Uldis Augulis, Gundars Daudze, Jānis Vucāns, Viktors Valainis, Andris Bērziņš, Līga Kļaviņa.
• “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” (15 mandāti): Igors Rajevs, Didzis Šmits, Andris Kulbergs, Lauris Lizbovskis, Raimonds Bergmanis, Edvards Smiltēns, Māris Sprindžuks, Česlavs Batņa, Aiva Vīksna, Juris Viļums, Māris Kučinskis, Linda Matisone, Atis Deksnis, Ingmārs Līdaka, Edgars Tavars.
• Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (13 mandāti): Ināra Mūrniece, Rihards Kols, Nauris Puntulis, Aleksandrs Kiršteins, Raivis Dzintars, Uģis Mitrevics, Jānis Dombrava, Jānis Grasbergs, Edmunds Teirumnieks, Ilze Indriksone, Artūrs Butāns, Jānis Vitenbergs, Edvīns Šnore.
• Politiskā partija “Stabilitātei!” (11 mandāti): Aleksejs Rosļikovs, Svetlana Čulkova, Nataļja Marčenko-Jodko, Igors Judins, Jefimijs Klementjevs, Glorija Grevcova, Viktorija Pleškāne, Viktors Pučka, Nadežda Tretjakova, Iļja Ivanovs,  Dmitrijs Kovaļenko.
• “Latvija pirmajā vietā” (9 mandāti): Ainārs Šlesers, Mārcis Jencītis, Oļegs Burovs, Kristaps Krištopans, Ričards Šlesers, Linda Liepiņa, Vilis Krištopans, Ramona Petraviča, Edmunds Zivtiņš.
• “Progresīvie” (10 mandāti): Andris Sprūds, Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Skaidrīte Ābrama, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Jana Simanovska, Leila Rasima, Edgars Zelderis, Atis Švinka.

Politiskie spēki, kuri 14. Saeimas vēlēšanās nepārvarēja 5% barjeru

* Partijas “Katrai un katram” līderis Aldis Gobzems iepriekšējās Saeimas vēlēšanās startēja no “KPV LV” saraksta, kas saņēma 120 264 (14,25%) balsu.

Valsts finansējums 13 politiskajām organizācijām

Pieci politiskie spēki, kuriem neizdevās pārvarēt 5% barjeru, ir saņēmuši vairāk nekā 2% vēlētāju atbalstu, tāpēc tie kvalificējas, lai saņemtu valsts budžeta finansējumu turpmākās darbības nodrošināšanai.

Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 7.¹ pants nosaka, ka politiskajai organizācijai (partijai), par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, piešķir valsts budžeta finansējumu kalendāra gada laikā 4,50 eiro apmērā par katru iegūto balsi pēdējās Saeimas vēlēšanās, kā arī 0,50 eiro par katru iegūto balsi pēdējās pašvaldības domes un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Politiskās organizācijas, kuras pārvarējušas 5% barjeru, papildus minētajam finansējumam par katru saņemto balsi iegūs valsts budžeta finansējumu 100 000 eiro ik gadu.

Valsts budžeta finansējumu piešķir uz četriem gadiem, sākot ar nākamo kalendāra gadu pēc Saeimas vēlēšanām. Maksājumus veic divas reizes gadā, un to apmērs tiek pārrēķināts, ņemot vērā pašvaldības domes vai Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus.

Valsts finansējums var tikt izlietots tikai likumā noteiktajiem mērķiem, ko uzrauga Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Pārkāpumu gadījumā finansējums tiek pārtraukts.1

1 Piemēram, KNAB 2022. gada 14. jūlijā pieņēma lēmumu par atteikšanos izmaksāt valsts budžeta finansējumu 71 904,75 eiro apmērā politiskajai partijai “Latvijas Krievu savienība”. Šāds lēmums pieņemts, jo politiskā partija nebija ievērojusi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 7.² panta pirmajā daļā noteikto prasību, proti, partijai nav atvērta norēķinu konta Latvijā reģistrētā kredītiestādē. Partijas līdz šim izmantotais norēķinu konts ir slēgts. Plašāk par valsts finansējuma politiskajām organizācijām izmaksu pa gadiem: https://www.knab.gov.lv/lv/valsts-budzeta-finansejums.