NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
02. oktobrī, 2022
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Politika
17
17

Balsis ir saskaitītas* – 14. Saeimā ievēlēti arī četri jauni politiskie spēki

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Provizoriskie vēlēšanu rezultāti 2. oktobrī plkst. 22.00.

FOTO: Paula Čurkste, LETA

14. Saeimas vēlēšanās piedalījās 916 594 vēlētāji jeb 59,43% no visiem 1 542 407 balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem. Provizoriskie rezultāti liecina, ka Saeimā iekļuvušas septiņas partijas/partiju apvienības, tai skaitā 4 jaunpienācējas. Trīs politiskie spēki, kuri bija ieguvuši lielu pārstāvniecību 13. Saeimā (kopumā 52 vietas) – Jaunā konservatīvā partija (“Konservatīvie”), “Attīstībai/Par!” un sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”, – nākamajā parlamenta sasaukumā nebūs pārstāvēti, jo nepārvarēja 5% barjeru.

Kopumā 1. oktobrī pie vēlēšanu urnām devās par 71 669 vēlētājiem vairāk nekā 2018. gadā, kad 13. Saeimu ievēlēja vēsturiski zemākais iedzīvotāju īpatsvars neatkarīgās Latvijas vēsturē – 844 925 vēlētāji jeb 54,56% no balsstiesīgo skaita.

Sestdien notikušajās vēlēšanās tika reģistrēta mazliet augstāka vēlētāju aktivitāte arī par 12. Saeimas vēlēšanām 2014. gadā, kad savu izvēli izdarīja 913 291 vēlētājs jeb 58,85% balsstiesīgo. Līdzīga aktivitāte tika reģistrēta arī 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās, kurās piedalījās 917 713 vēlētāju jeb 59,49%.

Vērtējot skaitlisko aspektu, šajās vēlēšanās piedalījās vairāk pilsoņu nekā 9. Saeimas vēlēšanās 2006. gadā, kad savas balsis nodeva 908 979 vēlētāju, veidojot nepilnu 61% no balsstiesīgo skaita, kas tobrīd bija zemāks nekā patlaban.

Izšķirošas bija dažas balsis

Ņemot vērā, ka vēlētāju aktivitāte 14. Saeimas vēlēšanās ir bijusi lielāka nekā iepriekšējās vēlēšanās, attiecīgi augstāka ir arī 5% barjera, kas politiskajiem spēkiem jāpārvar, lai iegūtu mandātu.

13. Saeimas vēlēšanās tās bija 42 196 balsis, savukārt šoreiz – aptuveni 45 701 (5% no derīgu aplokšņu skaita).

Diviem politiskajiem spēkiem vēlēšanu nakts un nākamā diena izvērtās īpaši satraucoša, jo rezultāts balansēja uz 5% robežas un katra balss varēja izšķirt – būt vai nebūt Saeimā.

Dramatisks elektorāta kritums šajās vēlēšanās bija sociāldemokrātiskajai partijai “Saskaņa”, kas pēc kārtas ir uzvarējusi vairākās iepriekšējās vēlēšanās. Partijai tā arī neizdevās pārvarēt noteikto slieksni un ar rezultātu – 43 943 derīgas zīmes jeb 4,81% no nodoto derīgo aplokšņu skaita – “Saskaņa” 14. Saeimā nebūs pārstāvēta (salīdzinājumam – 13. Saeimā partija ieguva 23 mandātus, 2018. gadā par to nobalsoja 167 117 jeb 19,8% vēlētāju).

Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka Saeimā nav iekļuvusi “Attīstībai/Par!”, saņemot 45 452 jeb 4,97% vēlētāju balsu. Arī šai partijai tas ir ievērojams atbalstītāju kritums, jo iepriekšējās – 13. Saeimas vēlēšanās – tā saņēma 101 685 jeb 12,04% balsu, attiecīgi 13 likumdevēja mandātus.

14. Saeimā neredzēsim arī “Konservatīvos”, kurus šajās vēlēšanās atbalstīja 28 270 jeb 3,09% vēlētāju. 13. Saeimā šī partija iekļuva ar gandrīz četrkārt lielāku atbalstu – 114 694 balsīm, kas nodrošināja 16 mandātus.

Nākamajā Saeimā nebūs arī lielākā daļa jau izjukušās partijas “KPV LV” pārstāvju, kas 2018. gadā spēja nodrošināt 120 264 jeb 14,25% vēlētāju atbalstu.

 

Kā nosaka 5% barjeru

 

Saeimas vēlēšanu likuma 38. pants nosaka, ka “deputātu vietu sadalē nepiedalās tie viena nosaukuma kandidātu saraksti, kuri kopā pa visu Latviju saņēmuši mazāk par pieciem procentiem no nodoto balsu kopskaita, neatkarīgi no tā, vai šā nosaukuma kandidātu saraksti bija izvirzīti vienā vai vairākos vēlēšanu apgabalos”.

 

Turpat ir noteikts, ka par nodoto balsu kopskaitu (vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu) uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits.

 

Apkopojot vēlēšanu rezultātus, tiek ņemti vērā vairāki dati, kas parasti nedaudz atšķiras:

 

  • nobalsojušo vēlētāju skaits – šo skaitli ņem vērā, nosakot vēlēšanās piedalījušos balsstiesīgo pilsoņu skaitu jeb vēlētāju aktivitāti procentos;

  • derīgās vēlēšanu aploksnes – šo skaitli izmanto rezultātu aprēķināšanā, un tas ietekmē 5% slieksni;

  • derīgās vēlēšanu zīmes – tās tiek ņemtas vērā, saskaitot par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis.

Vēlēšanās nobalsojušo vēlētāju skaits parasti ir lielāks nekā derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits, jo tas, ka vēlētājs ir atnācis uz iecirkni un parakstījies par balsošanas materiālu saņemšanu, neliedz vēlētājam neiemest vēlēšanu aploksni vēlēšanu kastē.

Savukārt derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits parasti ir lielāks par derīgo vēlēšanu zīmju skaitu, jo vēlētājs var iemest vēlēšanu kastē arī, piemēram, tukšu vēlēšanu aploksni vai sabojātu vēlēšanu zīmi.

 

Plašāk >>

 

14. Saeimā ievēlētie politiskie spēki

Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka Saeimā varētu būt iekļuvušas septiņas partijas/partiju apvienības, tai skaitā 4 jaunpienācējas parlamentā.

Salīdzinot iegūto balsu skaitu ar iepriekšējās Saeimas vēlēšanu rezultātiem, redzams, ka vēlētāju izvēle šajos četros gados, kuros Latvija ir gājusi cauri vairākām krīzēm, ir būtiski mainījusies.

No septiņiem 13. Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem nākamajā likumdevēja sasaukumā būs pārstāvēti tikai trīs.

Diviem no tiem ir pieaudzis atbalstītāju skaits – “Jaunajai vienotībai” par 200%; Zaļo un Zemnieku savienībai par 34%, savukārt Nacionālajai apvienībai “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” tas ir krities – par 8,6%.

“Progresīvie” 13. Saeimā neiekļuva, taču, pārsniedzot 2% barjeru, kvalificējās valsts finansējumam, kas, iespējams, ļāva jaunajai politiskajai organizācijai turpināt iesākto, lai šoreiz saņemtu par 150% vairāk balsu un iegūtu 10 mandātus. Par “Progresīvajiem” nobalsoja 56 327 Latvijas vēlētāju jeb 6,16% no vēlēšanu dalībniekiem.

 


Saraksts

14. Saeimas vēlēšanas

13. Saeimas vēlēšanas

Derīgas zīmes

Procenti

Derīgas zīmes

Procenti

“Jaunā Vienotība”

173 425

18,97%

56 542

6,69%

Zaļo un Zemnieku savienība

113 676

12,44%

83 675

9,91%

“Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”

100 631

11,01%

-

-

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”

84 939

9,29%

92 963

11,01%

Politiskā partija “Stabilitātei!”

62 168

6,80%

-

-

“Latvija pirmajā vietā”

57 033

6,24%

-

-

“Progresīvie”

56 327

6,16%

22 078

2,61%

14. Saeimas sastāvs (saskaņā ar provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem)

  • “Jaunā Vienotība” (26 mandāti): Edgars Rinkēvičs, Andrejs Judins, Inese Lībiņa-Egnere, Irma Kalniņa, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Zane Skujiņa, Uģis Rotbergs, Jānis Patmalnieks, Agnese Krasta, Inese Kalniņa, Arturs Krišjānis Kariņš, Ainars Latkovskis, Evika Siliņa, Hosams Abu Meri, Raimonds Čudars, Andrejs Ceļapīters, Jānis Skrastiņš, Agita Zariņa-Stūre, Rihards Kozlovskis, Anna Rancāne, Arvils Ašeradens, Inga Bērziņa, Anda Čakša, Mārtiņš Felss, Mārtiņš Daģis.
  • Zaļo un Zemnieku savienība (16 mandāti): Gunārs Kūtris, Augusts Brigmanis, Andrejs Vilks, Armands Krauze, Juris Jakovins, Daiga Mieriņa, Harijs Rokpelnis, Kaspars Melnis, Līga Kozlovska, Anita Brakovska, Uldis Augulis, Gundars Daudze, Jānis Vucāns, Viktors Valainis, Andris Bērziņš, Līga Kļaviņa.
  • “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” (15 mandāti): Igors Rajevs, Didzis Šmits, Andris Kulbergs, Lauris Lizbovskis, Raimonds Bergmanis, Edvards Smiltēns, Māris Sprindžuks, Česlavs Batņa, Aiva Vīksna, Juris Viļums, Māris Kučinskis, Linda Matisone, Atis Deksnis, Ingmārs Līdaka, Edgars Tavars.
  • Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (13 mandāti): Ināra Mūrniece, Rihards Kols, Nauris Puntulis, Aleksandrs Kiršteins, Raivis Dzintars, Uģis Mitrevics, Jānis Dombrava, Jānis Grasbergs, Edmunds Teirumnieks, Ilze Indriksone, Artūrs Butāns, Jānis Vitenbergs, Edvīns Šnore.
  • Politiskā partija “Stabilitātei!” (11 mandāti): Aleksejs Rosļikovs, Svetlana Čulkova, Nataļja Marčenko-Jodko, Igors Judins, Jefimijs Klementjevs, Glorija Grevcova, Viktorija Pleškāne, Viktors Pučka, Nadežda Tretjakova, Iļja Ivanovs,  Dmitrijs Kovaļenko.
  • “Latvija pirmajā vietā” (9 mandāti): Ainārs Šlesers, Mārcis Jencītis, Oļegs Burovs, Kristaps Krištopans, Ričards Šlesers, Linda Liepiņa, Vilis Krištopans, Ramona Petraviča, Edmunds Zivtiņš.
  • “Progresīvie” (10 mandāti): Andris Sprūds, Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Skaidrīte Ābrama, Edmunds Cepurītis, Kaspars Briškens, Jana Simanovska, Leila Rasima, Edgars Zelderis, Atis Švinka.

Politiskie spēki, kuri 14. Saeimas vēlēšanās nepārvarēja 5% barjeru

 


Saraksts

14. Saeimas vēlēšanas

Rezultāts 13. Saeimas vēlēšanās

Derīgas zīmes

Procenti

Derīgas zīmes

Procenti

“Attīstībai/Par!”

45 452

4,97%

101 685

12,04%

Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”

43 943

4,81%

167 117

19,8%

Politiskā partija “Katram un katrai”*

33 578

3,67%

-

-

“Latvijas Krievu savienība”

33 203

3,63%

27 014

3,20%

“Suverēnā vara”

29 603

3,24%

-

-

“Konservatīvie”

28 270

3,09%

114 694

13,59%

Politiskā partija “Republika”

16 088

1,76%

-

-

Politiskā partija “Tautas varas spēks”

10 350

1,13%

-

-

“Tautas kalpi Latvijai”

9 176

1,00%

-

-

“Apvienība Latvijai”

2 985

0,33%

-

-

Partija “Vienoti Latvijai”

1 413

0,15%

-

-

“Kristīgi progresīvā partija”

1 379

0,15%

-

-

* Partijas “Katrai un katram” līderis Aldis Gobzems iepriekšējās Saeimas vēlēšanās startēja no “KPV LV” saraksta, kas saņēma 120 264 (14,25%) balsu.

Valsts finansējums 13 politiskajām organizācijām

Pieci politiskie spēki, kuriem neizdevās pārvarēt 5% barjeru, ir saņēmuši vairāk nekā 2% vēlētāju atbalstu, tāpēc tie kvalificējas, lai saņemtu valsts budžeta finansējumu turpmākās darbības nodrošināšanai.

Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 7.1 pants nosaka, ka politiskajai organizācijai (partijai), par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, piešķir valsts budžeta finansējumu kalendāra gada laikā 4,50 eiro apmērā par katru iegūto balsi pēdējās Saeimas vēlēšanās, kā arī 0,50 eiro par katru iegūto balsi pēdējās pašvaldības domes un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Politiskās organizācijas, kuras pārvarējušas 5% barjeru, papildus minētajam finansējumam par katru saņemto balsi iegūs valsts budžeta finansējumu 100 000 eiro ik gadu.

Valsts budžeta finansējumu piešķir uz četriem gadiem, sākot ar nākamo kalendāra gadu pēc Saeimas vēlēšanām. Maksājumus veic divas reizes gadā, un to apmērs tiek pārrēķināts, ņemot vērā pašvaldības domes vai Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus.

Valsts finansējums var tikt izlietots tikai likumā noteiktajiem mērķiem, ko uzrauga Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Pārkāpumu gadījumā finansējums tiek pārtraukts.1

1 Piemēram, KNAB 2022. gada 14. jūlijā pieņēma lēmumu par atteikšanos izmaksāt valsts budžeta finansējumu 71 904,75 eiro apmērā politiskajai partijai “Latvijas Krievu savienība”. Šāds lēmums pieņemts, jo politiskā partija nebija ievērojusi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 7.2 panta pirmajā daļā noteikto prasību, proti, partijai nav atvērta norēķinu konta Latvijā reģistrētā kredītiestādē. Partijas līdz šim izmantotais norēķinu konts ir slēgts. Plašāk par valsts finansējuma politiskajām organizācijām izmaksu pa gadiem: https://www.knab.gov.lv/lv/valsts-budzeta-finansejums.

Labs saturs
17
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI