Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Freepik
Turpmāk politiskajām partijām to saturiskajai darbībai būs jāizlieto noteikts minimālais valsts piešķirtā finansējuma apmērs, tā paredzēts Saeimas darba kārtībā nonākušajā likumprojektā. Politologi to vērtē kā soli pareizajā virzienā, vienlaikus norādot uz nozīmīgiem trūkumiem.
Valsts prezidents Egils Levits nosūtījis Saeimai izskatīšanai izstrādāto likumprojektu “Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, kurā piedāvāts noteikt, ka politiskajai partijai tās darbības saturiskajai nodrošināšanai jāizlieto ne mazāk par 30% no attiecīgajā gadā izlietotā valsts budžeta finansējuma.
Saskaņā ar šī likuma 7.4 panta pirmās daļas otro punktu politiskās partijas darbības saturiskā nodrošināšana, uz ko attiecināms valsts finansējuma izlietojums, ietver semināru, kongresu, konferenču, jauniešu organizāciju pasākumu un aptauju rīkošanu, pētniecības darbus, konsultācijas.
“Tikai tādas politiskās partijas, kas pienācīgi un tālredzīgi investē savā saturiskajā kapacitātē, dod nozīmīgu pienesumu valstiskas, ilgtspējīgas politikas veidošanā un demokrātijas stiprināšanā,” savā paziņojumā par likumprojektu pamato E. Levits. Valsts prezidents uzskata, ka ikvienai nacionālajai politiskajai partijai ir jāspēj izstrādāt savu piedāvājumu būtiskās valsts politikas jomās: drošībā, ārlietās, tautsaimniecībā, labklājībā, kultūrā u. c.
Atbilstoši Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā spēkā esošajam regulējumam, kā arī ņemot vērā 2023. gadā paaugstināto minimālo mēneša darba algu, šogad atbilstoši palielinājies arī valsts budžeta piešķirtais finansējums politiskajām partijām.
Vairāk par tēmu >>
Saskaņā ar 14. Saeimas vēlēšanu rezultātiem valsts budžeta finansējumu no 2023. gada līdz 2026. gadam ir tiesīgas saņemt 13 politiskās partijas un to apvienības. Valsts budžeta finansējums politiskajām partijām un to apvienībām 2023. gadā ir 5 888 209,44 eiro.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktā risku analīze politisko partiju finansēšanas jautājumos rāda, ka šobrīd piešķirto valsts budžeta finansējumu politiskās partijas vai to apvienības primāri izlieto algu izmaksām un reklāmai.
Pēc partijām piešķirto valsts budžeta finansējuma izlietojuma detalizētas analīzes var secināt, ka 2020. gadā biroju un darbinieku uzturēšanai, kā arī komunikācijai ar sabiedrību, tajā skaitā politiskajai aģitācijai, novirzīti pavisam 90,27% no izlietotā valsts budžeta finansējuma; 2021. gadā šis rādītājs bija 84,68%. Atbilstoši mazāka daļa valsts budžeta finansējuma tiek izmantota politisko partiju darbības saturam – 2020. gadā 9,73% un 2021. gadā 15,32% no izlietotā valsts budžeta finansējuma.
Vienlaikus datu izpēte atklāj, ka politiskās organizācijas ļoti nevienmērīgi novirza valsts budžeta finansējumu darbības saturam. Piemēram, 2021. gadā viena politiskā partija šai mērķu grupai valsts budžeta piešķirtos līdzekļus nav izlietojusi vispār. Vidējais katras politiskās organizācijas procentuālais rādītājs valsts budžeta finansējuma izlietojuma darbības saturam bija 20,33%.
Solis pareizā virzienā, taču ne tik plats, cik varēja cerēt, ņemot vērā, ka Valsts prezidenta rosinātā likuma pilnveidošana ir piemērots brīdis dziļāku uzlabojumu ieviešanai, tā likumprojektu vērtē sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore Iveta Kažoka.
Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma mērķis ir nodrošināt politisko organizāciju (partiju) finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai. Taču politoloģe norāda, ka šis mērķis paliek ārpus likumprojekta tvēruma, joprojām saglabājot situāciju, kad sabiedrībai nav pieejama detalizēta informācija par finansējuma izlietojumu partiju apvienībās ietilpstošiem atsevišķiem politiskajiem spēkiem. Līdztekus I.Kažoka vērš uzmanību, ka Valsts prezidenta iesniegtajām likuma izmaiņām paredzēts pārāk īss ieviešanas termiņš, lai partijas pagūtu jēgpilni pielāgoties jaunajai situācijai, kad būtiska to ienākumu daļa, kas atsevišķiem politiskajiem spēkiem sasniedz vairākus simtus tūkstošu gadā, obligāti jānovirza to saturiskajai darbībai.
Līdzīgu viedokli pauž Rīgas Stradiņa Universitātes profesore Ilga Kreituse. Arī viņa norāda uz pārāk īso termiņu Valsts prezidenta iniciatīvas ieviešanai, ko Saeima gan var noteikt garāku, kā arī valsts finansējuma izlietojumu partiju apvienībās, kas joprojām paliek sabiedrībai neatklāts. Politoloģe arī vērš uzmanību, ka likumā būtu nepieciešams detalizētāks partijām uzdoto saturisko pasākumu izklāsts, kas ļautu izvairīties no situācijām, kad politiķi tos izmanto aģitācijai.
Turklāt KNAB, kam deleģēta partiju finanšu izlietojuma kontrole, būtu nepieciešami ļoti lieli resursi, lai izvērtētu šo pasākumu atbilstību likuma mērķiem.
Politoloģe uzsver: vajadzētu pārskatīt visu partiju finansēšanas likumu, lai samazinātu partiju faktiskajām vajadzībām un iespējām šobrīd lielākoties neproporcionāli dāsno valsts finansējuma daļu, kā arī pilnīgi sakārtojot šī finansējuma sadales problēmas, kad partijas šķeļas un maina nosaukumu. “Ja nav ielikti pamati, māju uzbūvēt nevar,” atzīstot E. Levita virzīto likumprojektu par nepietiekamu daudzu acīmredzamu nepilnību novēršanai partiju finansēšanas jomā, norāda I.Kreituse.
“Sabiedrības par atklātību – Delna” pētnieks Olafs Grigus, atzinīgi vērtē Valsts prezidenta iniciatīvu kā Latvijas partiju sistēmas attīstību sekmējošu un politiskai korupcijai nelabvēlīgu, taču norāda, ka konkrētais grozījums nav pietiekami ambiciozs solis, lai konsolidētu partiju sistēmu.
I. Kažoka, vērtējot likumprojektu, secina, ka Valsts prezidents nav izmantojis iespēju piedāvāt Saeimai paredzēt valsts finansiālu atbalstu arī nelielajām reģionālajām partijām, kuras piedalās pašvaldības domes vēlēšanās, nevienlīdzīgos apstākļos konkurējot ar lielajām, šādu atbalstu saņemošajām nacionālajām partijām.
Zināms, ka politisko partiju finansēšanas likumā paredzēts finansējums no valsts budžeta politiskajām partijām, par kurām Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju, taču ne lokālajām partijām, kas piedalās tikai pašvaldību vēlēšanās. Pagājušogad Satversmes tiesa šo normu atzinusi par samērīgu, secinot, ka partijas, kuru mērķis ir iegūt pārstāvību Saeimā, īsteno atšķirīgas funkcijas nekā reģionālās partijas. Tiesa, kā norādīts Valsts prezidenta virzītā likumprojekta anotācijā, “jautājums par reģionālo politisko partiju finansēšanu no valsts budžeta līdzekļiem atbilstoši Satversmes tiesas lemtajam arī var tikt iekļauts likumdevēja dienaskārtībā. Tas ir politisks jautājums par Latvijas partiju sistēmu, kam nepieciešamas tālākas politiskās debates.”
Vairāk par tēmu >>
2020. gadā Saeima ar grozījumiem Pašvaldības domes vēlēšanu likumā lēma likvidēt iespēju veidot vēlētāju apvienības, vietējiem politiskajiem aktīvistiem atstājot vienīgi iespēju veidot politiskās partijas vai to apvienības ar tādiem pašiem dibināšanas un darbības nosacījumiem, ieskaitot administratīvos un citus izdevumus, kādi piemērojami nacionālajiem politiskajiem spēkiem. “Atbalstīt šādas lokālās partijas ir ne mazāk svarīgi, lai uzturētu vietēja līmeņa demokrātiju,” norādot uz zemo līdzdalību pašvaldību vēlēšanās, ko tagad sekmējusi arī pašvaldību izplešanās pēc administratīvi teritoriālās reformas, pauž “Providus” direktore.
“Likumprojekta anotācijā pieminētais Satversmes tiesas 2022. gada 15. decembra spriedums lietā par valsts finansējuma nepiešķiršanu reģionālām partijām skaidri iezīmē daudzu pašreizējo politisko organizāciju darbības regulējuma trūkumu,” norāda O. Grigus.
“Delnas” ieskatā, saglabājot mērķi virzīties uz spēcīgāku, stabilāku un atklātāku partiju sistēmu, būtu jāsper arī šādi soļi:
“Ir svarīgi apzināties, ka papildu prasības atskaitei par valsts finansējuma izlietojumu, kā arī citas prasības partiju darbības atklātībai, lai gan ir vēlamas, to samērīgumu lielākoties nosaka partiju kapacitāte un spēja savā darbībā konkrētos principus īstenot. Šī iemesla dēļ iepriekšminētie nopietnie soļi uz partiju sistēmas konsolidāciju ir jāapsver,” rezumē O. Grigus.
