Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Partiju iekšējā demokrātija ir visai Latvijas sabiedrībai nozīmīgs jautājums, kam ilgstoši nav veltīts pietiekami daudz uzmanības. Par to, kāda ir situācija un ko darīt, mēģināts secināt šai tēmai veltītā pētījumā.
“Partija ir organizācija, kas tiek izveidota, lai veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, piedalītos Saeimas vai pašvaldību domju (padomju), Eiropas Parlamenta darbā, ar deputātu starpniecību īstenotu partijas programmu, kā arī iesaistītos publiskās pārvaldes institūciju izveidē.” Šādi politisko partiju un to apvienību jēdziens definēts Politisko partiju likumā. Turpat arī noteikts: “Partijas veic politiskās aktivitātes un veido savu iekšējo organizāciju saskaņā ar demokrātijas, atklātības un biedru vienlīdzības principu.”
Latvijā ir visai stingri regulēta partiju ārējā darbība: reģistrācija, dalība vēlēšanās un finansējuma piesaiste.
Taču to pašu nevarētu teikt par partiju iekšējo darbību un iekšējās demokrātijas mehānismiem, kurus pilnveidot piedāvā pretkorupcijas organizācijas “Sabiedrības par atklātību – Delna” nupat publiskotais pētījums “Partiju iekšējā demokrātija Latvijā”, kas nācis klajā kopā ar “Partijas biedra rokasgrāmatu”.
Pētījumā analizēta 13. un 14. Saeimā pārstāvēto partiju prakse iekšējās demokrātijas organizēšanā un partiju vēlēšanu kandidātu sarakstu izveides un programmu veidošanas procesā.
Kā pagājušonedēļ šim pētījumam veltītajā diskusijā norādīja “Delnas” pētnieks Olafs Grigus, partiju sistēmai Latvijā raksturīgas vairākas problēmas:
Visas minētās partiju sistēmas problēmas palīdzētu mazināt partiju iekšējās demokrātijas stiprināšana, norāda O. Grigus. “Delna” savas darbības laikā vairākkārt ir pētījusi politisko partiju iekšējo demokrātiju, taču kopumā, par spīti dažādām iniciatīvām, kas vērstas uz partiju sistēmas spēcināšanu, partiju iekšējās demokrātijas jautājumam Latvijā pēdējo desmit gadu laikā veltīts samērā maz uzmanības, secināts pētījumā.
Politiķu intereses trūkumu netieši apliecina fakts, ka no visām 23 partijām, kas bijušas pārstāvētas minētajos parlamenta sasaukumos, uz aicinājumu piedalīties “Delnas” pētījuma intervijās atsaucās mazāk par pusi – tikai 10 partijas (Liepājas partija, “Latvija pirmajā vietā”, “Vienotība”, Nacionālā apvienība, “Kustība “Par!””, “Latvijas attīstībai”, “Konservatīvie”, “Progresīvie”, Latvijas Reģionu apvienība un Latgales partija).
Jāatzīmē: šajā Saeimas sasaukumā trīs visvairāk pārstāvētie politiskie spēki – “Jaunā Vienotība”, Zaļo un Zemnieku savienība un “Apvienotais saraksts” – ir partiju apvienības.
“Lēmumu pieņemšanas procesi partiju iekšienē visbiežāk nav redzami plašākai sabiedrībai, taču tie nenoliedzami atstāj ietekmi uz partijas darbu, kā arī partiju pārstāvošo deputātu rīcību parlamentārā sistēmā. Attiecīgi gan partijas biedriem, gan plašākai sabiedrībai ir nozīmīga atklātība par to, kā partijā tiek pieņemti lēmumi, kādas ir biedru, tostarp reģionālo nodaļu pārstāvju, iespējas iesaistīties un ietekmēt procesu,” secina “Delna”. Vienlaikus arī pašu partiju biedru pētījuma ietvaros sniegtās atbildes apliecina nepietiekamu izpratni par līdzdalības iespējām, ļaujot secināt, ka partijas nepievērš gana daudz uzmanības līdzdalības mehānismu skaidrošanai.”
Pētījumā secināts, ka nevienai partijai nav iekšēja normatīvā akta ar skaidriem kritērijiem, pēc kā vērtēt kandidātus.
Tāpat vien daļā partiju paredzēta iespēja biedriem vērsties pēc skaidrojuma par konkrētā kandidāta izvēli.
Ne visas partijas ir skaidrojušas savu reģionālo nodaļu, jauniešu organizācijas un citu struktūrvienību iesaistes mehānismus, tādējādi radot jautājumus, cik liela ir reālā ierindas biedra ietekme uz lēmumu pieņemšanas procesu. Sevišķi minētās problēmas izpaužas partiju apvienību īstenotajā praksē. Partijām apvienojoties, samazinās biedru un vēlētāju iespējas izsekot tam, kuri apvienībā pārstāvētie politiskie spēki ir atbildīgi par konkrētu lēmumu pieņemšanu.
Pētījumā norādīts, ka vajadzētu stiprināt ierindas biedru iesaisti tādos būtiskos partiju iekšējās demokrātijas aspektos kā vēlēšanu kandidātu sarakstu un partiju programmu veidošana, kas saistāma arī ar dažādiem negodprātības un nepietiekamas atklātības riskiem. “Ierobežotais likumiskais regulējums, kas piešķir politiskajām partijām autonomiju iekšējās darbības jautājumu regulēšanā, rada situāciju, ka ļoti šaurs partijas biedru loks var iegūt gandrīz pilnīgu kontroli,” skaidrots jau Valsts prezidenta Andra Bērziņa ekspertu grupas 2014. gada ziņojumā par pārvaldības pilnveidi Latvijā, uz kuru “Delnas” pētījumā sniegtas norādes par politisko partiju darbības izvērtējumu.
Likumā paredzēts, ka partijas institūciju sēdēs var piedalīties ikviens biedrs, ja statūtos nav noteikts citādi. Tādējādi, kā secināts pētījumā, katra partija var noteikt, vai, piemēram, valdes sēdes, kurās tiek pieņemti lēmumi par vēlēšanām vai citiem būtiskiem jautājumiem, ir vai nav atklātas. Lai gan pētījuma respondenti uz to nav norādījuši, atklātības trūkums palielina iespējamību, ka priekšroka var tikt dota kandidātiem, kuri veic tam speciāli paredzētus maksājumus partijas kasē vai apsola to darīt, ja tiks ievēlēti. Tāpat, veidojot sarakstus, priekšplānā var tikt izvirzīti sabiedrībā pazīstami kandidāti, kuri nav partijas biedri. Līdz ar to biedru iespējas spriest par kandidāta politiskajiem uzskatiem, prioritātēm un pieredzi tiek ierobežotas. Savukārt ārējo ekspertu dominēšana partijas darba grupās var samazināt partijas biedru lomu lēmumu pieņemšanā, secināts pētījumā.
Īpaši problemātiski ir gadījumi, kad kandidātu sarakstu veidošanas prakse realitātē atšķiras no tās, kas noteikta partijas statūtos. Kā diskusijā norādīja sabiedriskās politikas centra “Providus” pētniece labas pārvaldības jautājumos Līga Stafecka, tas liecina par to, cik lielā mērā pašus biedrus interesē iekšējā demokrātija partijā.
Turpmākai partiju sistēmas un to iekšējās demokrātijas stiprināšanai “Delna” ir izveidojusi rekomendācijas politiskajām partijām, kā arī Saeimai – likumdošanas pilnveidei.
Ieteikumi politiskajām partijām:
Ieteikumi Saeimai:
Zems iedzīvotāju iesaistes līmenis partijās palielina risku, ka lēmumus pieņem mazs cilvēku skaits un liela daļa sabiedrības netiek pienācīgi pārstāvēta, secināts pētījumā.
Šo un citu uzlabojumu veikšana partiju iekšējās demokrātijas un atklātības stiprināšanai veicinātu ne tikai biedru iesaisti lēmumu pieņemšanā, bet arī to skaita pieaugumu, tādējādi stimulējot pieprasījumu pēc iekšējās demokrātijas un radot priekšnosacījumus lielākai politisko līderu izvēlei nākotnē. Tas savukārt uzlabotu uzticēšanos partijām un līdz ar to – arī līdzdalību vēlēšanās, kurai ir tendence mazināties, diskusijā pauda pētnieki.
“Lai parlamentārā sistēma funkcionētu veiksmīgi, nepieciešama stabila, pilsoniskajā sabiedrībā sakņota un sabiedrības uzticību baudoša politisko partiju sistēma. Parlamentāro demokrātiju attīstība liecina, ka vāja un sadrumstalota politisko partiju sistēma kavē efektīvas valsts pārvaldes sistēmas izveidi,” norādīts ekspertu grupas ziņojumā, kas tika izstrādāts jau gandrīz pirms desmit gadiem, bet acīmredzot līdz šim pietrūcis politiskās gribas kaut ko būtiski mainīt, jo tajā apkopotie secinājumi par problēmām un iespējamajiem risinājumiem ar gadiem ir kļuvuši vēl aktuālāki.
