Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Ieva Čīka, LETA
Nekvalitatīvi lēmumi un neuzticēšanās valsts pārvaldei. Šādas sekas ir pārāk mazai iedzīvotāju iesaistei pašvaldības lēmumu pieņemšanā, revīzijā secinājusi Valsts kontrole. Revīzijā konstatētais nonācis Saeimas darba kārtībā. Vienlaikus noslēgumam tuvojas Valsts kancelejas sagatavotais jaunais regulējums, kas radīts ar mērķi nodrošināt sabiedrības iesaisti plānošanas dokumentu un tiesību aktu izstrādē.
Satversme noteic, ka “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai” un “ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā”, kas ietver arī iedzīvotāju tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā. Lai tās īstenotu, nepieciešami atbilstoši administratīvi mehānismi, politiskā griba tādus ieviest un darbināt, kā arī iedzīvotāju ticība, ka viņu viedokli ņems vērā.
Patlaban trūkumi konstatēti visos minētās ķēdes posmos. Kamēr ar vieniem normatīvajiem aktiem iedzīvotāju līdzdalība tiek sekmēta, ar citiem tā mazināta.
Valsts kontroles īstenotās revīzijas mērķis bija noskaidrot, cik efektīvas ir pašvaldību veiktās darbības, lai veicinātu iedzīvotāju līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos pašvaldībās, sevišķi pēc Administratīvi teritoriālās reformas (ATR), kad pašvaldības ir ievērojami teritoriāli paplašinājušās, tā gluži fiziski daudzviet attālinoties no iedzīvotājiem un radot tā dēvēto nomales efektu.
“Kopējais secinājums ir tāds, ka tajos gadījumos, kur normatīvie akti skaidri paredz iedzīvotāju iesaistīšanas pienākumu, kas attiecas uz attīstības un teritorijas plānošanas attīstības dokumentu izstrādi, pašvaldības šos pienākumus veic pēc visiem priekšrakstiem. Taču, ejot soli tālāk, kad šos dokumentus ir jāsāk ieviest dzīvē, kad uz to pamata tiek izstrādātas dažādas politikas, normatīvie akti vai pieņemti kādi citi lēmumi, aina ir diametrāli pretēja – ir vesela virkne lēmumu, kas tiek pieņemti bez iedzīvotāju līdzdalības,” Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē otrdien skaidroja Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins.
Revīzijas izlasē iekļautajās pašvaldībās no 10 dažādu jomu stratēģijām iedzīvotāju līdzdalība bija paredzēta tikai trijās. Savukārt no 538 saistošajiem noteikumiem tikai 38 izstrādē bija iesaistīti iedzīvotāji, atklāj Valsts kontroles veiktā revīzija. Secināts, ka nereti pašvaldības saziņā ar iedzīvotājiem izmato sarežģītu, juridiski specifisku un tādēļ daudziem grūti saprotamu valodu, kā arī nepopulārus komunikācijas kanālus, piemēram, pašvaldību mājaslapas.
Līdzdalības aktivitātes ir būtiski ierobežotas iedzīvotājiem, kuri neizmanto digitālos komunikācijas līdzekļus, jo lielu daļu ziņu par pašvaldību lēmumiem un iedzīvotāju līdzdalības iespējām tās nepublicē informatīvajos drukātajos izdevumos.
Secināts, ka pēc līdzdalības īstenošanas trūkst atgriezeniskās saites, kura rada pārliecību, ka piedalīties bija vērts.
Savukārt vides pieejamības nepilnību dēļ pašvaldību ēkās daudzviet līdzdalības iespējas ir apgrūtinātas iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem.
Sevišķi Valsts kontrole vērš uzmanību uz nepieciešamību pašvaldības lēmumu pieņemšanā vairāk iesaistīt jauniešus – to sabiedrības daļu, kurai turpmāk būs jādzīvo ar šo lēmumu sekām. Pašvaldību pienākums strādāt ar jauniešiem ir spēkā jau 10 gadus, bet vairākumā gadījumu darbs norit bez skaidriem mērķiem un uzdevumiem, secināts revīzijā. Ir vāji attīstīts mobilais darbs ar jaunatni vietās, kur nav jauniešu centru, netiek pietiekami ņemti vērā jaunās paaudzes mediju lietošanas paradumi, kā arī pašvaldību domes nevis rada pilnvērtīgus apstākļus jauniešu iesaistei lēmumu pieņemšanas procesos, bet gan vairāk darbojas kā pasākumu organizētāji, Saeimas sēdē norādīja E. Korčagins.
|
Būtiskākie Valsts kontroles ieteikumi:
|
Būtiska saistība ar Valsts kontroles konstatētajiem trūkumiem iedzīvotāju līdzdalības jomā ir faktam, ka vietvaru domju vēlēšanās vairs nevar piedalīties iedzīvotāju saraksti, Saeimas komisijas sēdē norādīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecākais padomnieks Māris Pūķis.
2020. gadā Saeima ar grozījumiem Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā liedza pašvaldību vēlēšanās startēt vēlētāju apvienībām, šādu iespēju paredzot tikai politiskajām partijām.
“Reformas galvenais rezultāts ir tāds, ka pašvaldībās vairs nav iedzīvotāju pārstāvju. Līdz šim bija pārstāvēti iedzīvotāju saraksti, bet tagad ir partijas. Tātad ir jautājums, kā šīs partijas strādā pašvaldībās un komunicē ar iedzīvotājiem. Līdz ar to jāvērtē, vai ir pareizi uzrakstīti likumi par partijām,” pauda LPS pārstāvis.
M. Pūķis arī norādīja: iedzīvotāju līdzdalību ierobežo tas, ka vietvaras nevar dibināt un izdot plašsaziņas līdzekļus. Šis aizliegums tika noteikts ar grozījumiem likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” un likumā “Par pašvaldībām”. Tāpat LPS pārstāvis informēja: joprojām pašvaldībās nav izveidotas iedzīvotāju konsultatīvās padomes, kādas sabiedrības līdzdalības īstenošanai paredz jaunais Pašvaldību likums. Galvenais iemesls – pašu iedzīvotāju iniciatīvas trūkums.
Kā vēstīts Valsts kontroles revīzijas ziņojumā, revīzijas laikā nereti dzirdēts viedoklis, “ka iedzīvotāji ir kūtri, neieinteresēti un nemaz nevēlas līdzdarboties pašvaldības darbā. Tā teikt – tā ir iedzīvotāju pašu problēma”. Komentējot izplatīto viedokli, Valsts kontrole secina: “Tas nevilšus šādu domāšanu liek salīdzināt ar privāto sektoru. Vai kāds komersants, kuram nesekmējas ar klientu piesaistīšanu savam pakalpojumam, arī vērš skatu uz klientiem kā iespējamo problēmu? Vai arī meklē cēloņus sevī un veidā, kā viņš uzrunā klientus? Tieši atsevišķu privātā sektora darba principu pārņemšana pašvaldību komunikācijā ar iedzīvotājiem ir tas, uz ko mēs aicinām pašvaldības.”
Valsts kontroles revīzija atklāj, ka 85% aptaujāto pašvaldību iedzīvotāju nepiedalās lēmumu pieņemšanā, jo trūkst informācijas vai tā ir sarežģīta.
43% iedzīvotāju, kuri nav iesaistījušies lēmumu pieņemšanā pašvaldībā, trūcis pārliecības, ka viņu viedoklis tiks ņemts vērā. 15% tas licies pārāk sarežģīti, 27% nav zinājuši par šādu iespēju, bet tikai 15% iedzīvotāju nav interesējuši apspriešanai piedāvātie jautājumi.
|
Pašvaldību atklātības indekss 2023 Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” 20. jūnijā ir publicējusi jaunāko izvērtējumu “Pašvaldību atklātības indekss 2023”. Latvijas pašvaldību mājaslapu izvērtējums īstenots jau trešo gadu un ietver 40 indikatorus 8 jomās. Izvērtējumā secināts, ka sabiedrības izpratne par atklātības nozīmi pārvaldes procesos un arī pašvaldību darbā pakāpeniski palielinās. Redzams, ka sabiedrības līdzdalības jomā pašvaldības ir kļuvušas atklātākas, taču joprojām bieži trūkst informācijas par iespēju iesniegt sūdzību pašvaldībai, kā arī trauksmes celšanas mehānisma plašāka raksturojuma. Tas traucē veidot dialogu starp sabiedrību un pašvaldību un var būt viens no faktoriem, kas neļauj celt uzticības līmeni amatpersonām. Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” secina: “Pašvaldībām ir tendence aprobežoties tikai ar normatīvajos tiesību aktos noteikto prasību izpildi, neizrādot pašiniciatīvu. Tas liek apšaubīt pašvaldību izpratni par atklātības nozīmi. Atsevišķas pašvaldības neizpilda arī tiesību aktos noteiktās prasības pilnā apmērā.” |
Lai pilnveidotu iedzīvotāju līdzdalības iespējas valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanas procesā, Valsts kanceleja izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu izstrādes procesā”. Saskaņā ar šo projektu tiesību aktu un plānošanas dokumentu izstrādē paredzēts iekļaut arī līdz šim sabiedrības līdzdalības regulējumā neparedzētus formātus – domnīcas un uzraudzības padomes. Projekts arī paredz, ka ikvienā tiesību akta vai plānošanas dokumenta virzības posmā tiek aktualizēta informācija par izmantotajām sabiedrības līdzdalības metodēm un sasniegtajiem rezultātiem, kā arī nodrošināta atgriezeniskā saite ar sabiedrības pārstāvjiem.
Nepieciešamību veikt izmaiņas kārtībā, kādā institūcijas nodrošina sabiedrības līdzdalības iespējas, aktualizējusi līdzšinējo regulējuma neatbilstība mūsdienu praksei, kā arī pilnveidotās iespējas, ko paver 2021. gadā darbu sākušais Vienotais tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portāls (TAP), kur vienuviet pieejama informācija par tiesību aktu un plānošanas dokumentu projektiem, skaidroja Valsts kancelejā.
Iepazīties ar plānoto jauno regulējumu un izteikt savus ierosinājumus noteikumu projekta pilnveidošanai bija iespējams līdz šī gada 14. jūnijam TAP portālā, kur iesniegti seši priekšlikumi: pieci no nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem un viens – no fiziskas personas.
Latvijas pilsoniskās alianses direktore Krīstīne Zonberga TAP portālā norāda: “NVO pārstāvji pauž bažas par projektā neatrisinātajiem problēmjautājumiem un to, kā praksē tiks piemērotas atsevišķas noteikumu normas.” To vidū:
Tāpat norādīts: noteikumu projektā minētas vairākas darbības, ko šobrīd TAP portāls funkcionāli nenodrošina, tādēļ nav skaidrs, kā noteikumu normas tiks piemērotas praksē. Nevalstisko organizāciju ieskatā portālā būtu nepieciešama precīzāka dokumentu projektu mērķu sadalīšana pēc interesēm, piemēram, nodrošinot iespēju saņemt paziņojumus par visiem tiesību aktiem, kuros iekļauti termini “biedrības un nodibinājumi”. NVO rosina papildināt TAP funkcionalitāti ar iespēju pierakstīties paziņojumu saņemšanai par visu, kas saistīts ar konkrētu spēkā esošu normatīvo aktu. Tāpat secināts: noteikumu projektā trūkst uzsvara uz atbildīgo iestāžu pienākumu sasniegt to auditoriju, kuru skar politikas plānošanas dokumenta vai tiesību aktu projekts.
Pēc TAP iesūtīto priekšlikumu apkopošanas savu viedokli par noteikumu projektu tiks aicinātas izteikt valsts un pašvaldību institūcijas, informē Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta Valsts pārvaldes attīstības nodaļas konsultante sabiedrības līdzdalības jautājumos Zane Legzdiņa-Joja. Jaunajiem noteikumiem par kārtību, kādā tiks nodrošināta sabiedrības līdzdalība plānošanas dokumentu un tiesību aktu izstrādes procesā, jāstājas spēkā šā gada 1. septembrī.
“Jēgpilna iedzīvotāju iesaiste nodrošina kvalitatīvāku lēmumu pieņemšanu. Tās trūkums ne tikai rada nelabvēlīgas sekas iedzīvotājiem, bet ilgtermiņā arī “zāģē zaru, uz kura mēs paši sēžam” jeb mazina iedzīvotāju uzticību varai un valstij kopumā,” norāda Valsts kontrole.
