Virzībā uz atvērtu valsti

Kas ir Latvijas Piektais nacionālais atvērtās pārvaldības plāns

Aptuveni pirms gada, 2022. gada februārī, ar Ministru kabineta rīkojumu tika apstiprināts Latvijas Piektais nacionālais atvērtās pārvaldības rīcības plāns 2022.–2025. gadam. Kāpēc šādi dokumenti ir svarīgi? Kāds ir to pienesums sabiedrībai?

Inese Kušķe: Atvērtās pārvaldības plānu izstrāde ir saistīta ar starptautisko sadarbību. 2011. gadā Latvija pievienojās Atvērtās pārvaldības partnerībai. Sākotnēji tā bija septiņu valstu iniciatīva veidot šādu partnerību, lai veicinātu lielāku atvērtību pasaulē, sadarbojoties valdībai un pilsoniskajai sabiedrībai. Idejas pamatlicēji bija ASV toreizējais prezidents Baraks Obama un Brazīlija.

Tālaika ASV administrācijai labas pārvaldības principi bija īpaši svarīgi. B. Obama vēlējās starptautiskajā arēnā paust idejas par demokrātiskas sabiedrības pamatiem –, kas ir atvērtība, sadarbība ar iedzīvotājiem, dažādu viedokļu uzklausīšana, nevis vienas domas uzspiešana. Sākumā būtiska bija arī cīņa pret korupciju.

Sākotnēji koordinējošā institūcija bija Ārlietu ministrija, un pirmie plāni tapa šīs ministrijas vadībā. Valsts kancelejai šis ir trešais nacionālais atvērtās pārvaldības rīcības plāns.

Kāpēc Latvijai bija svarīgi iesaistīties Atvērtās pārvaldības partnerībā?

Atvērtā pārvaldība ir neatņemama modernas valsts sastāvdaļa. Uzticēšanās valdībām jau ilgstoši ir problemātiska. Lielāka atvērtība varētu veicināt uzticību.

Moderna sabiedrība un valsts nav iedomājama bez informācijas pieejamības iedzīvotājiem, viņu iesaistes lēmumu pieņemšanā.

Ir aizritējuši 11 gadi, un iniciatīvā jau ir iesaistījušās 78 valstis. Joprojām ir saglabājies šīs iniciatīvas unikālais raksturs, t. i., no katras valsts ir valdības un pilsoniskās sabiedrības pārstāvis, ir izveidots sekretariāts un ir metodiskais atbalsts, periodiski valsts vadītāju līmenī notiek samiti.

Nākamais Atvērtās pārvaldības partnerības globālais samits notiks 2023. gada 4.–8. septembrī Tallinā.

Kas bija būtiskākais, kas tika padarīts iepriekšējā, ceturtajā plānā? Vai ir kādi turpināmie darbi?

I. Kušķe: No svarīgākajiem paveiktajiem darbiem var minēt jauno Tiesību aktu portālu (TAP portāls), kas uzsāka darbību 2021. gada septembrī. Nozīmīga bija arī lobēšanas atklātības tiesiskā regulējuma izstrāde – 2023. gadā stājās spēkā jaunais Interešu pārstāvniecības atklātības likums.

Savukārt Pašvaldību likumā, kas stājās spēkā šīgada 1. janvārī, iekļauti jauni iedzīvotāju līdzdalības instrumenti, piemēram, iedzīvotāju padomes un līdzdalības budžets. Ir apkopota arī labā prakse sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai pašvaldībās, un sabiedriskās politikas centrs “Providus” sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) izstrādāja atvērtās pārvaldības standartus.

Tiesību aktu portāls – iespēja sekot līdzi tiesību aktu izstrādei

Jūs savā viedokļrakstā esat uzsvērusi, ka Tiesību aktu portāls, kurā tiek publicēti visi izstrādē esošie un līdzdalībai pieejamie tiesību aktu projekti, pēdējā gada laikā ir būtiski uzlabojis sabiedrības līdzdalību.

I. Kušķe: TAP portāls ir būtisks solis procesu uzlabošanas un valsts pārvaldes modernizācijas virzienā. Tajā tiek izstrādāti tiesību aktu projekti, saņemti sabiedrības un citu iestāžu viedokļi, atrodama informācija par projekta izskatīšanu un gala lēmumu valdībā.

TAP portāls ir nozīmīgs solis, nodrošinot e-valdības darbu no ikvienas vietas pasaulē, kur ir pieejams internets.

Arī starptautiski GRECO (Eiropas Padomes Pretkorupcijas valstu grupa; šeit – red. piez.) ziņojumā par Latviju atzīts, ka Tiesību aktu portāls veicina caurskatāmību un informācija par sabiedrības līdzdalības procesa rezultātu tajā ir viegli pieejama.

Zane Legzdiņa-Joja: TAP portāls ir nozīmīgs rīks – platforma visām iesaistītajām pusēm. Vispirms jau valsts pārvaldē strādājošajiem, kuri portālu lieto ikdienā, jebkuru tiesību aktu izstrādājot un saskaņojot jau šajā platformā. Nākamā grupa ir politiķi, kuri ir iesaistīti lēmumu pieņemšanā, – portāls nodrošina Ministru kabineta (MK) un valsts sekretāru sēžu plānošanu, norisi un protokolu pieejamību sabiedrībai.

Vēl viens ievērojams lietotāju loks ir iedzīvotāji un nevalstiskās organizācijas (NVO), kas šobrīd daudz plašāk un vienkāršāk piekļūst informācijai, kas saistīta ar valdības darbu.

Iepriekš diezgan daudz – apmēram pusi – tiesību aktu virzīja steidzamības kārtībā un tos varēja aplūkot tikai tad, kad tika apstiprināta MK sēdes darba kārtība.

Tagad, izmantojot TAP portālu, visa informācija ir kļuvusi publiska, un ikviens var sekot līdzi dokumentu izstrādei.

Arī medijiem ir pieejami visi ar MK darbu saistītie dokumenti.

Kopumā TAP portāls ir ļoti nozīmīgs valsts pārvaldes un Valsts kancelejas (VK) projekts, jo tajā ir vienuviet ietverts viss milzīgais dokumentu aprites process, kas līdz portāla darbības uzsākšanai atradās dažādās lietvedības sistēmās.

Caurskatāmībā un pieejamībā ir sperts diezgan liels solis uz priekšu.

TAP portāla darbs nepārtraukti tiek pilnveidots, ņemot vērā praktiskās dzīves situācijas, ar kurām saskaras portāla lietotāji. Noskaidrojot lietotāju pieredzi, 2022. gada nogalē būtiski pilnveidota TAP portāla publiskā vide, kuru ikdienā izmanto iedzīvotāji, nevalstiskās organizācijas, mediji.

Vai ir plānots portālu vēl vairāk aktivizēt, pilnveidot?

Z. Legzdiņa-Joja: Esam nodrošinājuši sabiedrības pārstāvju priekšlikumu uzklausīšanu, analizēšanu. Portāls iespēju robežās ir pilnveidots – ir pievienoti paskaidrojumi, to publiskajā vidē var izmantot daudz plašāk nekā sākumposmā. Piemēram, nevalstiskās organizācijas (NVO) paraksttiesīgās personas var pilnvarot darbiniekus vai ar organizācijām saistītas personas, lai tās strādātu TAP portālā un lai visas nepieciešamās darbības būtu iespējams izdarīt no portāla publiskās vides.

Portāls ir atpazīstams, tas kļūst arvien lietojamāks un ērtāks ikvienam sabiedrības loceklim.

TAP portāla sistēma ir izveidota, lai nebūtu papīra dokumentu un sakārtotu procesus valsts pārvaldē. Tā ir izstrādāta atbilstoši lēmumu pieņemšanas procesam.

Tajā ir jānošķir divi posmi. Pirmais ir sabiedrības līdzdalība, kurā ikviens var paust viedokli par jebkuru tiesību aktu, kas ir nodots sabiedrības līdzdalībai, piemēram, notiek publiskā apspriešana. Forma ir gana vienkārša, tiesa, ikvienam ir jāautorizējas un tālāk ir jāmeklē lauks “Iesniegt iebildumu/priekšlikumu”, tad var ierakstīt viedokli par konkrēto jautājumu.

Savukārt otrajā jeb saskaņošanas posmā atzinumus TAP portālā var sniegt citas valsts pārvaldes iestādes un kā sabiedrības pārstāvji arī juridiskas personas. Pamatā tās ir organizācijas, kas darbojas biedrībās. 

Zane Legzdiņa-Joja: ''Ja kādreiz atzinumi ar iebildumiem un priekšlikumiem tika sagatavoti un nosūtīti papīra formātā, patlaban atzinumu sagatavo un iesniedz TAP portālā, neveidojot paralēlo apriti papīra formātā. Portāls ir nodrošinājis valsts pārvaldes pāreju uz strukturētajiem datiem. Ir iespējams rakstīt iebildumu vai priekšlikumu par katru punktu, tādējādi veidojot atzinuma saturu līdzīgi, kā tas bija līdz šim. Savu atzinumu, kad tas ir iesniegts, var arī apskatīties.''

Foto: Alīna Kļaviņa, ''Latvijas Vēstnesis''.

Kā veicināt pilsonisko dialogu

Latvijas Piektais nacionālais atvērtās pārvaldības rīcības plāns 2022.–2025. gadam izstrādāts, lai veicinātu valsts un pašvaldību institūciju atklātību un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī tās līdzdalību, norādīts dokumenta kopsavilkumā. Kas, jūsuprāt, ir visbūtiskākais, kam turpmākajos gados būtu jāpievērš uzmanība?

I. Kušķe: Plānā ir trīs galvenie rīcības virzieni. Pirmais ir saistīts ar sabiedrības līdzdalību – visi iekļautie pasākumi ir vērsti uz to, lai līdzdalība būtu jēgpilna un efektīva. Otrais virziens ir vērsts uz valsts institūciju darba lielāku atklātību un pieejamību sabiedrībai, tostarp informācijas un datu pieejamību, kā arī prasmēm runāt ar iedzīvotājiem vienkāršā un saprotamā valodā.

Trešais virziens ietver pasākumus, kas būtu jāveic pašvaldībām, lai veicinātu atvērtību un iespējas iedzīvotājiem iesaistīties savas pašvaldības darbā, piemēram, sekmēt iedzīvotāju padomju izveidi un caurskatāmu darbību.

Vai ir iespējams akcentēt svarīgo, proti, ko plānots izdarīt katrā no trim rīcības virzieniem?

Pasākumi visos trijos rīcības virzienos ir gana daudzveidīgi, jo pirmoreiz plāns ir izveidots četriem gadiem (iepriekš – diviem gadiem).

Pirmie divi rīcības virzieni ir starpnozaru, VK bija uzdevums izstrādāt pasākumus, kas ietvertu ikvienu ministriju. Sākotnēji visvairāk esam pievērsušies tieši sabiedrības līdzdalības virzienam. Ir divi būtiski pasākumi, kurus virzām vispirms un kuri ir visa pamatā, respektīvi, katrai ministrijai ir uzdevums pārskatīt, kas ir sabiedrības – organizāciju, indivīdu – pārstāvji, ar kuriem tā sadarbojas, veido līdzdalības aktivitātes, un kā šo loku varētu paplašināt.

Z. Legzdiņa-Joja: Kāpēc plānā ir tieši šāds pasākums? Uzklausot lietotāju pieredzi, viens no būtiskākajiem secinājumiem – valsts pārvalde nereti pajautā viedokli tiem, kuri ir vai nu redzamāki, vai zināmi kā sadarbības partneri. Tomēr loks ir mainīgs, tai skaitā attīstās neformālās sabiedrības grupas. Cilvēki ne tik daudz apvienojas biedrībās, cik veido kopienu, domubiedru grupas. Ministrijās ir jābūt skaidri noteiktai informācijai par izveidotajām sadarbības formām, kā arī kontaktpersonai, lai ikviens, kurš vēlas, var iesaistīties un nepieciešamības gadījumā saņemt atbalstu, lai līdzdarbotos.

Latvijā ir iesakņojusies sociālā dialoga forma, kas ir Nacionālā trīspusējā sadarbības padome. Taču jau ilgstoši sociālajā dialogā neiesaistītās NVO ir lūgušas risināt pilsoniskā dialoga jautājumu, nodrošinot plašāku sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā. Tāpēc ir jādiskutē, lai noskaidrotu, kāds ir kopīgais redzējums par praktisku pilsoniskā dialoga ieviešanu.

Tāpat ir plānoti mērķtiecīgi komunikācijas un mācību pasākumi valsts pārvaldē nodarbinātajiem, kas ir nozīmīgs darbības virziens.

Par nepieciešamību ieklausīties iedzīvotājos VK runā īpaši pēdējos gados, vienlaikus saprotam, ka ir jāstiprina arī valsts pārvaldē strādājošo izpratne par vajadzību iesaistīt sabiedrību, noskaidrot tās vajadzības tad, kad tiek izstrādāti normatīvo aktu grozījumi, ieviestas politiskās iniciatīvas.

Zane Legzdiņa-Joja: ''Latvijā ir iesakņojusies sociālā dialoga forma, kas ir Nacionālā trīspusējā sadarbības padome. Taču jau ilgstoši sociālajā dialogā neiesaistītās NVO ir lūgušas risināt pilsoniskā dialoga jautājumu, nodrošinot plašāku sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā. Tāpēc ir jādiskutē, lai noskaidrotu, kāds ir kopīgais redzējums par praktisku pilsoniskā dialoga ieviešanu.''

Foto: Alīna Kļaviņa, ''Latvijas Vēstnesis''.

I. Kušķe: Pirmajā rīcības virzienā ir minēti seši līdzdalības veidi, kurus aicinām ministrijas izmantot. Hipotēze –, ja to darīsiet savos projektos, sabiedrības līdzdalība uzlabosies. Tuvākajā laikā par katru nozari veiksim monitoringu, kura pirmais mērķis būs saprast, kas ir sadarbības partneri. Otrais –, kādas līdzdalības metodes ministrijas izmanto, vai tie ir klasiski paņēmieni, kā, piemēram, atzinuma sniegšana, aptauja, darba grupu izveide, konsultatīvā padome vai inovatīvas metodes.

Piemēram?

Viena no inovatīvajām metodēm, kuru plaši izmanto pēdējā laikā, ir tā sauktās “deliberatīvās līdzdalības metodes”. Kultūras ministrija tās izmantoja pētījumā par informatīvo telpu Latgalē.

Metode pamatā darbojas šādi: tiek atlasīti dažādi sabiedrības pārstāvji, kas liecina par sabiedrības dažādību konkrētā apspriežamā jautājuma kontekstā. Atlase tiek veikta, iesaistot sociologus. Tad ir noteikts sanāksmju skaits, kurās ir jāierodas pārstāvjiem, jāpauž viedoklis. Beigās visa grupa, kas ir “mini sabiedrība” diskusijās par konkrēto jautājumu, izvēlas vienu risinājumu. Pretī ir kāds publiskās varas pārstāvis, kurš apsola to ieviest.

Kāpēc ir svarīgas inovatīvas metodes? Kur ir problēma? Dažkārt tiek uzklausīts šaurs personu vai organizāciju loks, iepretim tam, ka sabiedrība ir plaša un mainīga. Šāda problēma ir arī citās Eiropas Savienības valstīs – ir daudz neuzklausītu grupu. Grupas, kuras Latvijā ir būtiski vairāk uzklausīt, ietver iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem, seniorus, jauniešus, iedzīvotājus reģionos, mazākumtautību iedzīvotājus, iedzīvotājus, kuri neizmanto digitālo vidi.

“Eirobarometra” pētījums liecina, ka, atbildot uz jautājumu, vai jūsu balsij ir nozīme, Latvija ierindojas pēdējā vietā.

Inese Kušķe: ''Kāpēc ir svarīgas inovatīvas metodes? Kur ir problēma? Dažkārt tiek uzklausīts šaurs personu vai organizāciju loks, iepretim tam, ka sabiedrība ir plaša un mainīga. Šāda problēma ir arī citās Eiropas Savienības valstīs – ir daudz neuzklausītu grupu. Grupas, kuras Latvijā ir būtiski vairāk uzklausīt, ietver iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem, seniorus, jauniešus, iedzīvotājus reģionos, mazākumtautību iedzīvotājus, iedzīvotājus, kuri neizmanto digitālo vidi.''

Foto: Alīna Kļaviņa, ''Latvijas Vēstnesis''.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 2022. gadā publicētā aptauja par sabiedrības uzticēšanos valsts institūcijām arī liecina, ka tikai mazliet vairāk nekā 14% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka politiskā sistēma nodrošina viņiem iespēju ietekmēt valdības lēmumus.

Tātad Latvijai īpaši svarīga ir sabiedrības viedokļa uzklausīšana.

Z. Legzdiņa-Joja: Inovatīvas metodes ir svarīgas, lai sasniegtu tos, kuri nepauž viedokli. Varbūt viņi daudz vairāk varētu pateikt par reālo situāciju un novērtēt plānoto. Ir kombinējamas līdz šim praktizētās un arī jaunās metodes.

Piemēram, esam saņēmuši pārmetumu par domnīcām, ka tajās tapušos risinājumus kā metodi nevar izmantot. Problēma ir tajā aspektā, ka domnīca ir moderna sabiedrības līdzdalības iesaistes metode, taču nav iekļauta normatīvajā regulējumā.

Konkrēti šāda diskusija un domnīcas kā metodes apšaubīšana ir kontekstā ar domnīcā rasto risinājumu, kā izmainīt ārstu atalgojuma modeli, lai tas būtu pārskatāms un saprotams. Tas ir jautājums ne tikai par finansējuma nepietiekamību, bet arī 18 dažādām piemaksām, no kā veidojas alga. Šāda atalgojuma sistēma arī nevieš uzticamību. 

Līdz šim mēģinājumi atrisināt jautājumu par atlīdzības modeli veselības nozarē, izmantojot tradicionālas metodes, bija nesekmīgi.

Ir partneri, kuri grib lietot metodes, kuras pārzina un ar kurām ir iespēja panākt savām interesēm atbilstošu risinājumu. Ja tas neizdodas, tad jau tiek apšaubīta metode, ar kuras palīdzību nonākts pie risinājuma. Tomēr kopējais sabiedrības pieprasījums ir pēc atvērtākas valsts pārvaldes, kas vērsta uz sadarbību un pārliecinoši ietver jaunas metodes.

Otrs rīcības virziens ir valsts institūciju darba sabiedrības interesēs atklātība un caurskatāmība.

I. Kušķe: Tā ir 2023. gada prioritāte, un tajā iekļauti divi būtiski virzieni. Viens no tiem – nodrošināt, ka valsts pārvaldē komunicējam ar sabiedrību saprotamā un cilvēcīgā valodā, sarežģītas tēmas spējam skaidrot vienkāršā un interesantā veidā.

Otrs virziens ir datu pieejamība un plašākas informācijas sniegšana, kādi dati ir ministriju rīcībā un ko ar tiem varētu izdarīt, – vai tā būtu informācija atvērto datu portālā, valsts amatpersonu deklarācijas vai patiesie labuma guvēji Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros.

Vēlētos, lai katra ministrija un iestāde identificē sabiedrībai nozīmīgus datus, rīkus un tos popularizē.

Iepriekšējā nacionālajā atvērtās pārvaldības rīcības plānā akcents bija uz datu atvēršanu.

Viens reāls piemērs – nesen rakstīju par sadzīves atkritumu apjomiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājaslapā mēģināju atrast jaunākos datus, cik daudz katrs cilvēks vai visi kopā gada laikā saražo atkritumus. Diemžēl meklēto neatradu un izmantoju savā arhīvā esošo paveco informāciju par apjomu 2018. gadā.

I. Kušķe: Labs piemērs. Tieši tādēļ plānā ir pasākums ministrijām un to padotības iestādēm identificēt sabiedrības interesēm un informācijas atklātībai būtiskus datus, tos publicēt un skaidrot.

Z. Legzdiņa-Joja: Minēšu vienu pasākuma punktu, kas skar datu pieejamību. Plāna izstrāde sākās ar to, ka kopā ar ManaBalss.lv izveidojām platformu “Atvērtā Latvija”, kurā ikviens sabiedrības loceklis varēja iesniegt priekšlikumus. Saņēmām vairāk nekā 5000 balsojumu.

Viena no idejām bija izstrādāt iedzīvotājiem pieeju valsts un pašvaldību īpašumu sarakstam. Šis ir svarīgs aspekts tiem iedzīvotājiem, kuri darbojas kopienās un vēlas, piemēram, iekšpagalmā izveidot bērnu rotaļlaukumu. Tas, ar ko ir jāsāk, jānoskaidro, kam šī zeme pieder. Mums ir gandarījums, ka izdevās šo ideju iekļaut pasākumu plānā. Valsts zemes dienests sola, ka nākotnē konkrētie dati tiks ietverti kadastra informācijas sistēmā.

Trešais rīcības virziens paredz “pašvaldību atvērtību un iedzīvotāju iespējas iesaistīties savas pašvaldības darbā”. Jaunajā Pašvaldību likumā iekļauti jauni iedzīvotāju līdzdalības instrumenti, piemēram, iedzīvotāju padomes un līdzdalības budžets.

Z. Legzdiņa-Joja: Trešais virziens ietver līdzīgus pasākumus par sabiedrības līdzdalību un iestāžu atklātību, kādi ir pirmajā un otrajā rīcības virzienā. Taču tie ir koncentrēti tieši uz pašvaldībām.

Jā, Pašvaldību likums ir ļoti būtiski mainījis visu esošo regulējumu un sabiedrības līdzdalības iespējas pašvaldībās. Likumā “Par pašvaldībām”, kas bija spēkā kopš 1994. gada, bija iespējams tikai viens sabiedrības līdzdalības veids – iedzīvotāju konsultatīvās padomes.

Šobrīd pašvaldības vairs nevar pateikt “nē” iedzīvotāju iesaistei.

Vai iepriekš pašvaldības teica “nē”?

I. Kušķe: Svarīgi sasniegt vienotu atvērtības līmeni visā valstī. OECD atvērtās pārvaldības juridiskā ietvara rekomendācijā ir definēts, kas ir atvērtā pārvaldība1 un kas ir atvērtā valsts2. Ja tiešām vēlamies atvērtu valsti, tad atvērtības standartam un teikšanai no iedzīvotāju skatpunkta ir jābūt visos varas atzaros – vai nu tā būtu tiesa, ministrija, vai pašvaldība. Ceram virzīties uz atvērtu valsti.

1 _{Atvērtā pārvaldība – pārvaldības kultūra, kas veicina pārredzamības, integritātes, atbildības un ieinteresēto pušu līdzdalības principus demokrātijas un iekļaujošas izaugsmes atbalstam.}

2 _{Atvērta valsts –, kad izpildvara, likumdevēja vara, tiesu vara, neatkarīgas valsts iestādes un visi valdības līmeņi, atzīstot savas attiecīgās lomas, prerogatīvas un vispārējo neatkarību saskaņā ar to esošajiem tiesiskajiem un institucionālajiem ietvariem, sadarbojas, izmanto sinerģijas un dalās ar labo praksi un pieredzi, kas gūta savā starpā un ar citām ieinteresētajām personām, lai veicinātu pārredzamību, integritāti, atbildību un ieinteresēto personu līdzdalību, atbalstot demokrātiju un iekļaujošu izaugsmi.}